Latvija un Krievija saprotas apbedījumu jomā 0
Pēc divu gadu pauzes aizvadītās nedēļas beigās Maskavā notika Latvijas–Krievijas jauktās komisijas tikšanās karā kritušo un represēto apbedījumu jautājumā. “Būtisku pretrunu jau tur nebija. Visi vienojās, ka dara labu darbu,” tikšanās gaitu raksturoja Brāļu kapu komitejas pārstāvis Arnis Āboltiņš.
Iepriekšējā komisijas tikšanās notika 2013. gada 13. novembrī, bet pēc tam iestājās ārpolitiskās situācijas diktēts pārtraukums, kaut praktiskā darbība notika tāpat. Šoreiz puses secinājušas, ka karavīru kapu meklēšana un kopšana notiek savstarpējās sapratnes garā un “vajadzīgajā līmenī”.
Starpvalstu vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā tika noslēgta 2007. gadā, bet 2011. gada 23. novembrī pirmo reizi sanāca Latvijas un Krievijas komisija, kuras uzdevums ir gādāt par vienošanās izpildi. Latvija ir uzņēmusies saistības par Krievijas apbedījumu kopšanu valsts teritorijā, tāpat kā Krievija apņēmusies rūpēties par Latvijas apbedījumiem tās teritorijā. Latvijas gadījumā runa ir par Latvijas izcelsmes karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas krituši vai miruši karos un represijās Krievijas teritorijā. Jauktās komisijas Latvijas puses vadītājs ir Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta vecākais eksperts Jānis Aivars Baškers, tomēr AM procesā ir drīzāk koordinējošas funkcijas, kamēr praktisko darbu veic biedrība “Brāļu kapu komiteja”. Krievijas pusē partneris ir Krievijas AM Tēvzemi sargājot kritušo piemiņas iemūžināšanas pārvaldes priekšnieks ģenerālmajors Vladimirs Popovs un asociācija “Kara memoriāli”. Par padomju militārajiem memoriāliem Latvijā aktīvi gādā Krievijas vēstniecība un ģenerālkonsulāti Liepājā un Daugavpilī.
Brāļu kapu komitejas pārstāvis Arnis Āboltiņš pavēstīja, ka pagājušajā vasarā izdevās uzstādīt pieminekli 38 identificētajiem latviešu karagūstekņiem – leģionāriem bijušās Rudņičnajas nometnes vietā Kirovas apgabalā. “Nākamgad būs divas piemiņas zīmes. Viena – Ļeņingradas apgabala Svjazstrojā, otra – Kalugas apgabala Čerepovecā. Pēc sarakstiem, vienā apglabāti 43, otrā ap 60 latviešu karagūstekņu no leģiona un citām vienībām,” viņš informēja. Runa ir par latviešu karagūstekņu apbedījumu vietām bijušajās vācu karagūstekņu nometņu kapsētās. Čerepovecā ieslodzīto skaitā bijuši arī poļu, slovāku, somu karavīri. Svjazstrojā – ungāri. Abos gadījumos tās nebūs piemiņas zīmes uz konkrētiem kapiem, jo tos nav iespējams identificēt, bet gan tipveida akmens stēlas ar mirušo vārdiem kapsētas teritorijā. Āboltiņš atzina, ka Krievijā uzstādīt Latvijā izgatavotus pieminekļus ir ļoti dārgi transporta izmaksu un sarežģīti muitas formalitāšu dēļ, tāpēc Čerepovecai un Svjazstrojai stēlas pagatavos Pēterburgā. Kas attiecas uz Krieviju, tad tās delegātiem atgādināts, ka pēc jaunās būvniecības likumdošanas celtniecības darbu projekti padomju karavīriem veltītajos memoriālos turpmāk jāsaskaņo arī ar vietējām būvvaldēm: “Gribam panākt, lai neatkārtotos situācijas, kad darbi notiek vispār bez saskaņošanas.”
Viens no komisijas rutīnas darbiem ir sistemātiska apbedīto sarakstu precizēšana un kapavietu meklēšana, jo liels juceklis valda pat Latvijas padomju laika memoriālos, kuros it kā uzrādīti kritušo vārdi. Pēc Āboltiņa teiktā, reāli iekaltajam tekstam atbilst labi ja trešdaļa tur apbedīto; ap trešdaļai uzvārdi ierakstīti kļūdaini, bet vēl kāda trešdaļa plāksnēs nemaz nav uzrādīta, nemaz nerunājot par tiem kritušajiem, kuru atrašanās vieta vispār nav zināma. Līdzīgi ir pretējā pusē, kad Latvija iesniedz Krievijas pārstāvjiem deportēto sarakstus, taču tie nevar norādīt šo cilvēku kapavietas. 2014./2015. gadā Krievija tomēr iesniegusi Latvijai precizētus Tomskas, Amūras, Sverdlovas apgabalā un Primorskas un Krasnojarskas novadā mirušo Latvijas cilmes represēto sarakstus. Tāpat panākta vienošanās, ka Latvijas delegācija iesniegs Komunarkā un Butovas poligonā, kā arī Donskā nogalināto represēto sarakstus, lai Krievija izskatītu piemiņas zīmju uzstādīšanas iespējas šajās vietās.
Nākamajai Latvijas–Krievijas jauktās komisijas sanāksmei 2016. gadā jānotiek Rīgā.
