×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.8°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
12. jūnijs, 2018
Drukāt

Latvija un Zviedrija kopīgo ieceri organizēt 2026.gada olimpiskās spēles

foto - Lita Krone/LETAfoto - Lita Krone/LETA

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā parakstīts sadarbības memorands par Latvijas un Zviedrijas kopīgu ieceri organizēt 2026.gada ziemas olimpiskās spēles abās valstīs.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Stokholmas 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas komiteja izteikusi Latvijai piedāvājumu bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” rīkot olimpiskās sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. Zviedrijā šo sacensību rīkošanai nav piemērotas sporta bāzes.

Memorandu no Latvijas puses parakstīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

“Sadarbības memorands tika parakstīts starp Siguldas pilsētas, LOK un Zviedrijas pārstāvjiem, un tas līguma ietvaros paredz turpmāku sadarbību sagatavošanās procesā, lai iesniegtu Stokholmas kandidatūru olimpisko spēļu rīkošanai 2026.gadā,” aģentūrai LETA sacīja LOK preses sekretārs Mārtiņš Mālmeisters.

“Pagaidām tas ir tikai dokuments, kas paredz šo sadarbību, taču viss turpmākais būs atkarīgs no Stokholmas pilsētas un Zviedrijas valdības atbalsta. Zviedrijas valdības lēmums būs zināms tikai rudenī,” atklāja Mālmeisters. “Šo kandidatūru uztur Zviedrijas puse, un situācijas turpinājums ir Zviedrijas valdības rokās. Turpmāko notikumu gaitu prognozēt ir sarežģīti, jo iespēja, ka valdība nāks klajā ar pozitīvu ziņu ir 50 pret 50. Rudenī Zviedrijā būs vēlēšanas un tad arī būs skaidrs, kāds ir galīgais lēmums.”

Tāpat otrdien tika pieņemts lēmums, ka LOK, Siguldas novada pašvaldība un SIA “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” iesaistīsies Zviedrijas kandidatūrā uz Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu 2026.gadā, piedāvājot nodrošināt spēļu bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensību rīkošanu Siguldā.

Sadarbība starp LOK, Siguldas novada pašvaldību, SIA “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda””, Zviedrijas Olimpisko komiteju un tās sastāvā izveidoto “OS2026” rīkošanas komiteju tika sākta 2017.gada nogalē pēc Zviedrijas puses iniciatīvas.

Piedāvājums saistīts ar faktu, ka Zviedrijā nav starptautiskām prasībām atbilstoša sporta bāze, kurā varētu norisināties olimpiskās bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības. Šādas trases celtniecība Stokholmā sākotnēji tika apsvērta, bet pēc izvērtējuma veikšanas secināts, ka tā būtu nesamērīgi dārga un nelietderīga investīcija pilsētā un valstī, kurā turklāt arī nav bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta veidu tradīcijas, kas ir būtiski sporta bāzes ilgtspējas nodrošināšanai.

Līdz ar ziņojuma atbalstīšanu, valdība noteikusi, ka LOK, Siguldas novada pašvaldībai un trases īpašniekiem līdz šī gada 15.septembrim jāveic priekšizpēti par iespēju pielāgot trasi spēļu bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensību sarīkošanai un ar to saistītajām provizoriskajām izmaksām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministram līdz 31.oktobrim izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz pasākumu plāns Latvijas un Zviedrijas kopīgai kandidēšanai laika posmā līdz 2019.gada septembrim, norādot arī tā provizoriskās izmaksas.

Kā norāda IZM, lai gan Siguldā esošā trase celta 1986.gadā, tā ir atbilstoša augsta līmeņa starptautisko sporta sacensību rīkošanai kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā divniekiem, ko apliecina arī pēdējos gados Siguldā notikušās augstākā līmeņa sporta sacensības. Šobrīd trase neatbilst tikai starptautisku sporta sacensību rīkošanai bobslejā četriniekiem, lai gan diskusijas par trases pielāgošanu bijušas vairākkārt.

LOK norāda, ka Zviedrijas pragmatiskā pieeja, plānojot maksimālu izvairīšanos no nevajadzīgiem tēriņiem un iespējami plašākas esošās sporta infrastruktūras izmantošanu, Latvijas sporta nozares pārstāvjiem ir pieņemama un tie to atbalsta. LOK norāda arī, ka, objektīvi vērtējot, Latvija viena pati, visdrīzāk, nekad nevarēs pretendēt uz olimpisko spēļu rīkošanu, tādēļ Siguldas un līdz ar to arī Latvijas kandidēšana kopā ar Zviedriju par tiesībām sarīkot olimpiādi būtu labs piemērs valstu ap Baltijas jūru sadarbībai un “Olympic Agenda 2020” prasību izpildei par ilgtspējīgas sporta infrastruktūras radīšanu un izmantošanu olimpiskajām spēlēm un pēc tam. LOK ieskatā tas būtu arī labs un stimulējošs ilgtermiņa projekts Latvijas sporta un citu tautsaimniecības nozaru attīstības un infrastruktūras pielāgošanai un īstenošanai nākotnē.

Latvijas iesaisti 1.jūnijā sēdē konceptuāli atbalstīja arī Latvijas Nacionālā sporta padome, lemjot, ka kandidēšanas plāns jāsagatavo līdz septembrim, bet potenciālais darbu plāns gadījumā, ja Stokholma šīs tiesības iegūst, – līdz nākamā gada martam.

Padome arī pieņēma lēmumu veikt izpēti par trases pielāgošanai nepieciešamajiem darbiem un citām izmaksām, kas Latvijai rastos spēļu rīkošanas gadījumā. Arī IZM valdībai lūdz atbalstīt šīs izpētes veikšanu, paredzot, ka neizlietotais finansējums, kas tika atvēlēts “Sigulda” trases infrastruktūras uzlabošanai, tiktu novirzīts šim mērķim. Kopumā neizlietotie līdzekļi sastāda 264 370 eiro un nauda joprojām atrodoties trases pārziņā.

Analizējot citus ar olimpisko spēļu iespējamo norisi Siguldā saistītos aspektus, LOK vēstulē tiek uzsvērta Siguldas piemērotība spēļu norisei, kā arī Siguldas novada pašvaldības atbalsts un ieinteresētība. Vēstulē pieminēts 2017.gada aprīlī ekspluatācijā nodotais Siguldas sporta centrs un mākslīgā distanču slēpošanas trase, kas kopā ar bobsleja un kamaniņu trasi jau šobrīd padara Siguldu par ziemas sporta veidu pārstāvju sagatavošanās centru visa gada garumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+