Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Latvija uz finanšu ilgtspējas ceļa

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Šogad otro reizi nomērīta Latvijas mājsaimniecību finanšu pratība, un varam secināt, ka iedzīvotāju prātīga rīcība ar privātajām finansēm pakāpeniski pieaug (+21.2 punkti).

Esam zinošāki par budžeta veidošanu, e-drošību, pakalpojumiem, kā arī uzkrājumu paradumiem. Kāds teiks – kā gan tas izpaužas dzīvē? Lūk, dažas tendences – precizitāte ģimenes budžeta uzraudzībā dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību rēķinus nomaksāt laikā, finansiālo “drošības spilvenu” vismaz ārkārtas situācijai (~vienam mēnesim) ir izveidojuši par 10%* vairāk iedzīvotāju nekā iepriekš, izpratne par e-drošību jeb pakalpojumu izmantošanu internetā 95% iedzīvotāju ļauj apgalvot, ka viņi pēdējos divos gados nav izpauduši ne datus, ne bijuši ievilkti kādās krāpnieciskās shēmās e-vidē. Pieminētās tēmas sasaucas ar finanšu pratības partneru gada laikā veiktajām finanšu izglītības aktivitātēm. Par to liecina, piemēram, Indeksa pieaugums tematā “E-drošība”, kurā gandrīz divtik savu zināšanu līmeni kāpinājusi demogrāfiskā grupa “Pensionāri”, kas bijuši atsaucīgi datorkursu un semināru apmeklētāji un allaž novērtējuši iespēju mācīties mūža nogalē. Tagad jaunais mēr­instruments – “Finanšu pratības indekss” – pierāda sevi dzīvē un apliecina mums, ka sadarbība, ieinteresētība mācīties un operatīva informācijas apmaiņa ir ieguvums visiem.

Vēl labāka ziņa ir tā, ka pirmo reizi kopš 2005. gada Latvijas mājsaimniecības ir atgriezušās vēlamās attīstības zonā – pašlaik mūs visus kopā raksturo finanšu stabilitāte un pat zināma ilgtspēja attīstībai. To uzlabojis gan darba samaksas pieaugums, gan kredītu atmaksa un joprojām zemās EURIBOR likmes, gan bezdarba līmeņa mazināšanās un arī jaunā uzkrājumu veidošanas tendence. Daudz samērīgāka nekā t. s. treknajos gados ir iedzīvotāju kopējā aizņemšanās/uzkrāšana (kredīti/noguldījumi – 110/100). Skatiet vairāk par to KLIENTU SKOLĀ Indeksa otrajā daļā: http://www.klientuskola.lv/lv/petijumi/finansu-pratibas-indekss.html

Tas liecina, ka esam kļuvuši finansiāli sakārtotāki, stiprāki un mazāk ievainojami nekā iepriekš. Taču ir dažas jomas, kurās tendences nav tik iepriecinošas: lielākai mūsu kredītņēmēju daļai tie kļuvuši par grūti panesamu slogu – 72% (iepriekš – 61%), jo viņiem ir vairāk kavētu un restrukturizētu kredītu, jau ap 25% (iepriekš – 17%), vairāk iedzīvotāju izmanto dārgus īstermiņa risinājumus saspringtā brīdī – 32% (iepriekš– 25%), turklāt pieaug reklāmu ietekme lēmumu pieņemšanā par finanšu pakalpojumiem – 30% (iepriekš – 27%), nevis izsvērti lēmumi un neatkarīgas konsultācijas. Otro gadu divos tematos Latvijas sabiedrība ir ieguvusi mīnus punktus. Tematā “Kredīti” finanšu pratībai pat vēl samazinoties līdz -0.4 punktiem (iepriekš – 0.2 punkti), bet tematā “Pensijas” palikusi nemainīgi zemā līmenī -0.5 punkti. Tātad finansiāli drošākai dzīvei mūsu kopīgie finanšu muskuļi vēl ir jāaudzē, vairāk pievēršoties nākotnes plānošanai, īpaši laikā, kad mūsu valstī ir ekonomiskā stabilitāte un kopumā turības līmenis aug. Tas joprojām ir svarīgi, lai nodrošinātos pret negaidītu ārējo apstākļu maiņu gan eirozonā, gan pasaulē. Grieķijas situācija rāda, kur varēja būt Latvija, ja mēs nebūtu laikus attapušies un izlabojuši savus sliktos finanšu paradumus un pārlieku laisko dzīvi uz parāda. Ne velti tautas paruna saka: “Kad makā neskan, tad gudrības trūkst.”

* Dati no FKTK un pētījumu centra SKDS “Latvijas iedzīvotāju 
finanšu pratības aptaujas”, marts/aprīlis, 2015

Grieķi patiesībā vēlas eiro

Mani radi strādā un dzīvo Grieķijā un dodos turp katru vasaru atpūsties uz ilgāku laiku. Ja teorētiski pieņemam, ka Grieķijā kaut kad eiro nomainīs uz citu nacionālo valūtu, vai to labāk nopirkt/mainīt šeit Latvijā? Un kas notiks ar eiro monētām, uz kurām ir Grieķijas valsts simboli, vai tās izņems no apgrozības? Kārlis Lapiņš Madonā

Ir pāragri domāt, ka tā tiešām notiks, jo dažādiem risinājumiem durvis pagaidām ir vaļā. Starp citu, kā zina teikt kolēģi, kam pieejami aptauju dati, absolūti lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju, neskatoties uz attieksmi par/pret saistību kārtošanu ar starptautiskajiem aizdevējiem, tomēr vēlas saglabāt eiro kā savu ikdienas valūtu. Eiro ir uzticama valūta. Tā ir otra lielākā valūta pasaulē, jo 40% globālo darījumu tiek veikti eiro, 25% ārvalstu valūtu rezervju tiek glabāti eiro, un šīs valūtas nozīme arvien pieaug. Eiro tāpat kā citas lielās, globālās valūtas – ASV dolārs, mārciņa, jena u. c. –, ir pieprasīts un brīvi konvertējams norēķiniem visā pasaulē. Arī grieķi to novērtē. Latvijas iedzīvotāju satraukumam nebūtu nekāda pamata, jo nopelnītie eiro vienmēr un visur būs konvertējami vietējās valūtās. Arī par Grieķijas Centrālās bankas kalto eiro monētu (ar grieķu nacionālajiem simboliem) derīgumu un vērtību šobrīd un tuvākajā laikā nav un nevar būt šaubu, tas pats eiro tik un tā. Pat ja pieņemam, ka Grieķijā tomēr būs pārmaiņas – eirozonas prakse skaidras naudas apritē ir tāda, ka visi lēmumi tiek pieņemti pārdomāti, pakāpeniski un ievērojot naudas lietotāju – iedzīvotāju un uzņēmēju – intereses.

Jautājiet par tematiem saistībā ar finanšu pakalpojumiem – FKTK eksperti jums atbildēs šajā slejā!

Rubrika tapusi sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas klientu skolu

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+