Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

Latvijā vērojams izteikts darba roku trūkums vairākās profesijās (15)

LETALETA

Latvijā vērojams izteikts darba roku trūkums vairākās profesijās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.

Četras nozares, kurās visvairāk vajadzīgi profesionāļi, ir būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un mašīnbūve, sacīja Traidās. Savukārt populārākās nozares pēc jauniešu izvēles ir ēdināšana un restorānu sfēra, administratīvie pakalpojumi un komerczinības, kā arī auto nozare.

Traidās uzsvēra, ka jau divus līdz trīs gadus Latvija ir “tikusi ārā” no klišejiskā priekštata par profesionālo izglītību kā pēdējo izvēli jaunietim. Turklāt mācību aprīkojumā un izglītības iestāžu ēku izbūvē ir ieguldīti jau ap 265 miljoni eiro Eiropas Savienības fondu līdzekļu.

Profesionālās izglītības vide jauniešus pievilina daudz vairāk, ko apliecina arī statistika, viņa atzīmēja.

Traidās aicināja jauniešus ļoti stingri piedomāt, kas šodien ir vērtība, piebilstot, ka prasme ir vērtība.

Viņa arī pozitīvi novērtēja darba devēju ieguldījumu profesionālajā izglītībā, uzsverot, ka bez viņu ziņas šajā jomā patlaban nenotiek nekas. Proti, profesionālā izglītība tiek attīstīta ciešā sasaistē ar darba tirgus vajadzībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. bet ko jus gribat, ja Neatkaribas gados, kuri jau aiz muguras! Mees vairs neesam neatkarigi! tad, itiipashi 90 mitajos, Gailis un visi blakus esoshie, Neko nedarija, neizdarija, lai taptu Jauna no iebetonetiem jauniem pamatiem Industriala ekonomika! 90 mitajos varenas rupnicas atstiepa kajas! protams, delj krievijas! Un protams, tagad pec 25 gadiem, nekaa vairs nav! 1,2,3. Un tie pasha tuuliit nospraags! Netika radiita 90 mitajos Industrialas Rupniecibas pamati! Neko jau 20 gadus nerazjojam, tas nozime naudu nepelnam! Un visas Muusu ieguutaas, kaadreiz labi apmaksaataas razjoshanu specialitaates ir izmestas misenee! Eiropas speeciigajaas valstiis, algas shajaas specialitaatees ir at nodokljiem 3000-4000 euro! Metinataji sanjem sakot ar 18 euro stundaa! Es nebiju metinatajs. Bet Latvijaa viss ir noguleets, aizlaists postaa! paskatieties, pec kaa tagad izskataas visas bijushaas ruupniicu teritorijas! VEF vietaa F Domina kautkaada! Radiotehnikas vietaa, nu ne vieta, bet iekshaa Prisma! Veca vagonu rupniica! Kautko kropljojas. Teritorija izknabata. Visaadi kampeeji ielidushi. Tur tagad bija jaabuut Elektro vilcienu ruupniicai! VEFa vieta bija jaabuut piem., Extron Electronics, vai Schneider Electric! Vai Bosch, vai Huawei! Bet kas ir tagad? Golod, Razruha – Duraki I Daroga! Un Latvijskaja respubljika!

  2. Ja tie kas strādā pildītu savus darbus apzinīgi, tad pietiktu arī ar esošajām darba rokām. Lielākā strādājošo dala vēl arvien jūtas kā PSRS laikos – ka tik diena vakarā Par pieprasīto algu neesmu saņēmis kvalitatīvu darbu nevienā gadījumā. Pat līdz absurdam nevīžīgi un pavirši. Un nav ko cilāt te savas sliņķu tiesības

  3. Un ka ir ar politikiem Latvija ? Kadel nemekle politikus ar izglitibu , nacionalo apzinu,un lai nebutu valsts budzeta izlaupitaji ? Vai tas nozime ka tadu Latvija nav ?

  4. Kas ir “edinasanas” nozare ? Vai tie ir specialisti lopu barosana (edinasana) ? Vai ari zidainu barotaji ?

  5. kad reiz saks maksat algu par padarito darbu nevis pabalstus

  6. Četras nozares, kurās visvairāk vajadzīgi profesionāļi, ir būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un mašīnbūve, sacīja Traidās….. savlaik masveidā slēdza profesionāli tehniskās mācību iestādes, amatu skolas. Vai IZM beidzot sākt sava sadarītā labošanu un tās pamazām atjaunot?

  7. Kas par mulkibam.To virsrakstu vajag nomainit uz Latvija izteikts letu darba roku trukums….
    Tas butu pareizak.Latvija pietiek specialistu,bet problema ir samaksaa….

  8. Bijušais profskolas skolotājs Atbildēt

    Tad galvenās problēmas bija: naudas materiālu un instrumentu iegādei praktiskajām mācībām nav; jēdzīgas ārpusskolas prakses vietas nav; stipendija niecīga; audzēkņu par maz; skolotāji vairās no metodiskā darba. Domāju, ka vajag sekojošas izmaiņas: skolas nodot nozaru ministriju pārziņā; atmainīt “nauda seko audzēknim”; stipendiju tādu, par kādu var izdzīvot; naudu tik, lai praktiskajās mācībās var nodrošināt “pilnas rokas darba”; ieinteresēt uzņēmumus ņemt praktikantus; skolotājiem maksāt normālu algu; apmaksāt visus darbus, kurus nākas veikt skolotājam

  9. Būs maksātāji, būs arī strādātāji. Tiesa, ne uz pirmo svilpienu …

  10. Speciālisti jau ir vajadzīgi, bet kad aizej uz darba pārrunām tad tiem speciālistiem negrib maksāt tāpēc jau viņu trūkst.

  11. Šoziem celtnieki sēdēja bez darba no oktobra līdz aprīlim.Tas ir tas darbaspēka trūkums celtniecībā, ja?

    • Ar darbu pašvaki bija arī arhitektiem un inženieriem.

    • Braucējs- būvnieks Atbildēt

      Pagājušo gadu ceļu remonus sāka pēc Jāņiem, toties asfaltu klāja pa sniegu un salu. Šogad arī nekas vēl nesākas, gan jau gaida rudens lietavas un salus! Kurš gan var tādu darba grafiku ilgtermiņā izturēt- 12 stundas dienā, par virsstundām neviens nepiemaksā.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+