Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. janvāris, 2014
Drukāt

Latvijā zālēm tērē vismazāk (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Publiski pieejamie dati Zāļu valsts aģentūrā liecina, ka lielāko zāļu lieltirgotavu un zāļu apgrozījums Latvijā pērn ir svārstījies pāris procentu ietvaros. Dažiem uzņēmumiem pieaudzis, dažiem samazinājies. Nozares uzņēmumu pārstāvji runā par efektivitātes palielināšanu un augšupejošu tendenci.

Farmācijas produkcijas vairumtirdzniecības nozares līderis ir “Recipe Plus”, kas saistīts arī ar lielāko aptieku tīklu Latvijā – “Mēness aptiekām”. AS “Recipe Plus” valdes loceklis Aleksejs Udačins secina: “Uzņēmumi farmācijas nozarē pērn parādīja stabilu finansiālo rādītāju augšupeju bez izteiktiem kāpumiem vai kritumiem. Arī “Recipe Plus” 2013. gada apgrozījums ir ar pieaugošu tendenci.”

Otrs lielākais zāļu vairumtirgotājs Latvijā ir “Tamro”, kas 2012. gadā bija spiests samierināties ar apjomu kritumu. Arī Zāļu valsts aģentūras dati par 2013. gada deviņiem mēnešiem liecina, ka “Tamro” nav izdevies palielināt apgrozījumu. Tomēr uzņēmuma vadītāja Dita Martinsone pagājušo vērtē kā stabilas attīstības gadu. “Kopējais vairumtirdzniecības pārdošanas apjoms mums ir palicis 2012. gada līmenī, bet pārdošanas apjoms uz salīdzināmām aptiekām ir pieaudzis par 3%. Peļņas rādītāji palikuši 2012. gada līmenī. Diemžēl zāļu tirgus vēl nav atguvis pirms krīzes sasniegtos apjomus, un tikai 2012. gada otrajā pusē ir nostabilizējusies stabila augšupejoša tendence,” skaidro D. Martinsone.

Budžets neatvēl 
naudu zālēm


“Ekonomikas attīstības virziens Baltijas valstīs ir aptuveni vienāds, taču ir atšķirīgs veselības aprūpes budžets, un Latvija šajā ziņā atpaliek no savām kaimiņvalstīm. Veselības aprūpei atvēlētais līdzekļu kopums lielā mērā ietekmē arī biznesa attīstības iespējas,” skaidro A. Udačins. Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati pētījumā par Baltijas valstu zāļu kopējo patēriņu liecina, ka vislielākais tirgus ir Lietuva ar 473 miljoniem eiro. Un tas arī ir saprotami, jo Lietuvā no Baltijas valstīm ir visvairāk iedzīvotāju – apmēram trīs miljoni. Savukārt Latvijā, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir vismazākais zāļu patēriņš – tas nenozīmē, ka esam veselāki, bet gan to, ka nav naudas medikamentu iegādei.

Cer uz pieaugumu


Gan iedzīvotāju pirktspējas, gan valsts finansējuma pieaugums zāļu iegādei ir diezgan konservatīvs, un tāpēc lielākoties uzņēmumi šogad plāno pieticīgu apjomu pieaugumu. Samazinot kompensējamo medikamentu cenas, pieaug pacientu skaits, kuri saņem atvieglojumus medikamentu iegādei, tomēr kopējais valsts paredzētais finansējums medikamentu iegādei joprojām ir zemākais starp Baltijas valstīm.

“Pašreizējā situācija neliecina par būtiskām iespējamām izmaiņām nozarē un arī uzņēmuma darbībā,” secina A. Udačins.

Arī “Actavis” Baltijas valstu vadītāja Giedre Bieliauskaite prognozē, ka 2014. gadā Latvijas farmācijas tirgus varētu augt nenozīmīgi. “Ieguldījumi, lai ražotu zāles saskaņā ar augstas kvalitātes standartiem, ir lieli, un ekstrēms cenu samazinājums šādos nelielos tirgos kā Baltijas valstis var radīt farmācijas produkcijas deficītu. Šādas tendences jau ir redzamas Eiropā, kuru pamet farmācijas uzņēmumi, ja cenas nokrīt ļoti zemu,” tā G. Bieliauskaite. Eksperti bažījas, ka pastāv iespēja, ka uzņēmumi no trešās pasaules valstīm piedāvās šīs zemās cenas, bet tajā pašā laikā rodas jautājums, kā to ražotie produkti spēs kvalificēties augstajiem Eiropas kvalitātes standartiem.

zaljutabs

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. …bet salīdzinoši Latvijā zāles ir visdārgākās un neviens jau nerunā par to faktisko sastāvu…

  2. Valstij izdevīgāk ,pensionāri ātrāk izmirs , nevajdzēs maksāt pensiju .

  3. Ko man novēl, tas jūs pašus piemeklēs Atbildēt

    Cer uz pieaugumu
? Cer ka mēs vairāk slimosim un saujām pirksim zāles? Kaut jūs paši rītu savas zāles!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+