Mobilā versija
+0.3°C
Antons, Antis, Antonijs
Trešdiena, 18. janvāris, 2017
22. decembris, 2013
Drukāt

Latvijai 2014.gada martā un aprīlī jāatmaksā 1,4 miljardi eiro (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijai 2014.gada martā un aprīlī jāatmaksā valsts parāda daļa – 1,4 miljardi eiro (0,98 miljardi latu).

2014.gada 25.martā jāveic starptautiskā aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljarda eiro (702,8 miljonu latu) apmērā, bet 2.aprīlī jāveic 2004.gadā emitēto eiroobligāciju atmaksa 0,4 miljardu eiro (0,28 miljardu latu) apmērā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Pēc tam starptautiskā aizņēmuma programmas nākamā daļa Latvijai būs jāatmaksā 2015.gadā, kad Eiropas Komisijai būs jāatmaksā 843,4 miljoni latu, bet Pasaules Bankai – 42,2 miljoni latu. Eiropas Komisijai starptautiskā aizņēmuma daļas jāatmaksā arī 2019.gadā – 351,4 miljoni latu un 2025.gadā – 140,6 miljoni latu. Savukārt Pasaules Bankai parāda atmaksa jāveic līdz 2020.gadam. 2016., 2017., 2018. un 2019.gadā jāatmaksā 56,2 miljoni latu katru gadu, bet pēdējais maksājums Pasaules Bankai jāveic 2020.gadā, kad jāsamaksā 14,1 miljons latu.

Informācija par saistībām, ko Valsts kase uzņēmusies līdz šā gada novembra beigām, liecina, ka 2014.gadā jāatmaksā valsts aizņēmums kopumā 1,173 miljardu latu apmērā, un no šīs summas 1,01 miljards latu ir ārējais parāds, bet 162,9 miljoni latu – iekšējais parāds. Savukārt 2015.gadā jāatmaksā 1,041 miljards latu, un no šīs summas 913,1 miljons latu ir ārējais parāds, bet 127,9 miljoni latu – iekšējais parāds.

Kā ziņots, Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un 2012.gada beigās tas veidoja 41% no IKP. Savukārt procentu izdevumi par vispārējās valdības parādu 2012.gadā veidoja 1,4% no IKP, kas ir zemāks rādītājs nekā valstīm ar līdzīgu vispārējās valdības parāda līmeni. Piemēram, Lietuvas vispārējās valdības parāds 2012.gada beigās ir līdzīgs Latvijas vispārējās valdības parāda līmenim – 41% no IKP, bet procentu izdevumi par parāda apkalpošanu 2012.gadā veidoja 1,9 % no IKP.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Iespējami ātrāk būs jāsāk finansēt ari Klusā okeāna,Āfrikas un Karību jūras valstis!

  2. Iestāšanās eirozonā bija veikli izdomāts politiķu triks: bez šķietami mazākiem % no Eiropas bankām, ko saņemsim taisot jaunu parādu miljardu vērtībā un kuru laikam gudrā valodā sauc par valsts parāda refinansēšanu, mēs tikai paildzinām šo milzīgo parādu atdošanas laiku. Bet aizņemoties atkal un atkal, kopējā atdodamā summa, tajā skaitā % summa, tikai pieaugs un šis parāds tāpat kādreiz būs jāatdod! Tā ka ilgākā perspektīvā nekādu ieguvumu nav. Otrkārt, nomainot latu pret eiro mēs faktiski realizējam naudas devalvāciju valstī uzreiz par 30 % (uz lata un eiro valūtas kursa starpības rēķina, jo lats ir “stiprāks”).

  3. Redzu kā Latvijas tīģeris klusi četrāpus lien ar izstieptu ķepu!!!

  4. Intresanti zināt,kur izraus tādu summu ? Atkal aizņemsies,vai pārdos ķīniešiem jau veselas mazpilsētas ?

  5. Bet pēc tam būs jāsāk domāt arī par maksājumiem finansiālajai palīdzībai Klusā okeāna,Āfrikas un Karību jūras valstīm,saskaņā ar Briselē noslēgto līgumu. Nevaram taču nepalīdzēt Kurzemes hercogistes kādreizējām kolonijām-Gambijai un Tobāgo (Tobāgo un Trinidādai)!

Inkubators biznesa grūdienamBiznesa idejām līdz 2023. gadam iespēja saņemt dažādu veidu palīdzību uzņēmuma attīstībai
Mājsaimniecības neizmanto iespējas samazināt elektrības rēķinus un maksā vairāk (16)Elektrību tērējam vairāk, mājsaimniecības aizvien neizmanto iespējas samazināt rēķinus
Pasaulē
Latvijā decembrī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējo mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+