Latvijai atkal sava nauda. “Tēti, paraksties!” 30 svarīgākie notikumi Latvijai 2

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Atjaunotās valsts pirmais darbs – sava valūta. Tā kā uzreiz pāriet uz latu nebija iespējams, tika nolemts ieviest tā saukto balto naudu, kas vairāk izskatījās pēc etiķetēm nekā pēc naudas.

Pārejā uz tirgus ekonomiku tai bija jānodrošina iedzīvotājiem garantēts iztikas minimums, jāaizsargā iekšējais tirgus no PSRS rubļa ekspansijas un jārada priekšnoteikumi lata ieviešanai. 1992. gada 4. maijā apgrozībā tika laists Latvijas rublis, kas nomainīja apritē vēl palikušo PSRS rubli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše par vienīgo būtisko naudas reformu uzskata tieši šo, nevis pāreju no Latvijas rubļiem uz latiem un no latiem uz eiro. “Latvijas rubli ieviesām tādēļ, ka Krievijas rublis bija nedroša nauda. Turklāt pastāvēja inflācijas risks, kā arī sāka pietrūkt banknošu, ko izmaksāt. Toreiz gan ekonomisti, gan speciālisti, gan prese bija pret, visi paredzēja jaunajai naudai ātru galu un to, ka tās vērtība kritīs ne tikai pret ASV dolāru, bet pat pret Krievijas rubli,” atceras tā laika Latvijas Bankas prezidents. “Es īstenoju dažus principus, lai šīs bažas novērstu. Pirmais solis bija uzreiz visas algas izmaksāt tikai nacionālajā valūtā. Otrs – visus Krievijas rubļus, kas bija bankas seifos, ievietojām rezerves jeb stabilizācijas fondā un mainījām jebkurai komercbankai pēc pirmā pieprasījuma jebkādos apmēros. Tas kliedēja visas šaubas par kursa stabilitāti.” Pēc Latvijas rubļa laišanas apgrozībā Repše pats gājis pārliecināties, vai reforma izdevusies. Juvelierveikalā maksājis ar pirmo lielo naudaszīmi 500 rubļiem, bet veikala kasiere bez aizķeršanās atlikumu izdeva gan Latvijas, gan Krievijas rubļos. Tikpat veiksmīgi izdevies iepirkties krāmu tirgū Krasta ielā Daugavmalā. Taču tos 3,5 miljardus rubļu, ko Latvijas iedzīvotāji turēja PSRS Krājbankā, neizdevās atgūt, tāpēc daudziem šī reforma saistījās ar zaudējumiem.

1993. gada 12. februārī Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja pasludināja lēmumu par nacionālās valūtas – lata – atjaunošanu. Pirmo izveidoja piecu latu banknoti, kuru laida apgrozībā no 1993. gada 5. marta.

Einaram Repšem Latvijas rubļu nomaiņa pret latu nesaistās nedz ar īpašiem notikumiem, nedz arī ar personīgiem pārdzīvojumiem, jo “tā bija tehniska banknošu nomaiņa – nekas būtisks jau nenotiek: konta atlikumi nemainās, cilvēku turība nemainās. To, ko varēja nopirkt par 200 rubļiem, pēc maiņas varēja nopirkt par vienu latu. Būtiskākais: īsā laikā izstrādāto Latvijas rubļu vietā nāca ilgi veidoti, mākslinieciski augstvērtīgi lati.”

Tā paša gada 18. oktobrī Latvijas rubli izņēma no aprites, un Latvijas Bankas prezidents Einars Repše “LA” apņēmās: “Sāpes būs veltīgi izciestas, ja Latvijas Banka nenoturēs stabilu latu.” Esam pārliecinājušies, ka lata stabilitāti izdevies noturēt pat krīzes laikā, kad Starptautiskais valūtas fonds 2008. gadā spieda to devalvēt.

Lata ieviešanas cikls beidzās 1998. gada 20. jūlijā, kad Latvijas Banka laida apgrozībā 500 latu banknoti – pēdējo, noslēdzošo lata banknošu nominālu. Latu gan 2014. gadā nomainīja Eiropas Savienības eirozonas valstu kopējā valūta – eiro, par kura stabilitāti Eiropas Centrālā banka rūpējas daudz mazāk, piedrukājot tos klāt, lai tikai kurinātu ekonomiku un inflāciju turētu ap 2%.

Reklāma
Reklāma

Atšķirībā no Latvijas rubļiem, uz kuriem bija divi – Latvijas Bankas prezidenta un Valsts kases pārvaldnieka – paraksti, uz latiem tikai prezidenta. Uz 1992. gadā nodrukātajiem latiem Einars Repše bija parakstījies bez iniciāļa, kas izsauca sabiedrības neizpratni. Tāpēc uz 1996. gadā izlaistajām naudas zīmēm jau bija paraksts: E. Repše.

Šodien bankas prezidents skaidro tā: “Mans paraksts visu laiku mainās. Tādā darbā strādājot, nākas parakstīt tik daudz dokumentu, ka paraksts attīstās pats no sevis. Sākumā parakstā bija pilns salasāms uzvārds, ar laiku tas kļuva īsāks, tāpēc pievienoju iniciāli.” Viņa dēli, mazi būdami, toreiz nesa mazus papīra gabaliņus un lūguši: “Tēti, paraksties, tad tā būs nauda!”