Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. maijs, 2012
Drukāt

Latvijai “de iure” eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā

kalsone_dace

Latvijai “de iure” eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.Viņa stāstīja, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika – inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu – lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai “de iure” ir ļauts pievienoties eirozonai.

Vaicāta, vai pēc pievienošanās eirozonai eiro kurss, ko patlaban Latvijas Banka noteikusi 0,702804 lati par vienu eiro, Latvijā varētu mainīties, Kalsone stāstīja, ka varbūtība ir ļoti maza. “Kurss ekonomikai ir kalpojis ļoti labi, tāpēc ir pārliecība, ka tas saglabāsies, lai gan precīzāk zināsim nākamā gada jūlijā,” atzina eksperte.

Kalsone iepriekš norādījusi, ka Latvijas ceļš uz eiro ieviešanu 2014.gadā patlaban ir stabils. Vaicāta, cik no Māstrihtas kritērijiem Latvija jau izpilda, un vai līdz 2014.gadam vienīgās bažas saistībā ar kritēriju izpildi saistās tikai ar inflāciju, Latvijas eiro projekta vadītāja atzina, ka galvenās bažas Māstrihtas kritēriju izpildē ir saistītas ar inflāciju, bet pārējie galvenie rādītāji – budžeta deficīts, valdības parāds, ilgtermiņa procentu likmes – jau patlaban precīzi izpilda Māstrihtas kritērijus.

“Ilgtermiņa procentu likmju rādītājs ir saistīts ar inflāciju, ko mērīs pēc trim valstīm ar zemāko inflāciju, bet arī patlaban šis rādītājs atbilst prasībām. Inflācijai sekojam visciešāk, lai gan patlaban inflācijas rādītāji ir cerīgi un mēnesi no mēneša sarūk – gada vidējā inflācija martā bija 4,2%,” norādīja Kalsone. Viņa arī atzina, ka patlaban nav skaidrs, pēc kuru trīs valstu rādītājiem varētu tikt mērīti Latvijas dati.

Kalsone atzina, ka Māstrihtas kritēriju izpildi varētu ietekmēt strauji kāpjošās naftas cenas, tomēr tās patlaban ietekmē inflāciju visās valstīs horizontāli, un Latvija nav izņēmums. “Nākamgad aprīlī, kad tiks vērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem, arī pārējās trīs valstīs, kas veidos šo kritēriju apmēru, naftas cenas būs kāpušas līdzīgi,” teica Kalsone.

Jau ziņots, ka Kalsone Latvijas eiro projekta vadītājas amatā stājās šā gada 12.martā. Pirms tam Kalsone bija analītiķe Latvijas Bankā.

Kalsone ir ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, tāpat arī maģistra grādu tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Rīgas Juridiskajā augstskolā. No 1997.gada Kalsone ir pildījusi vecākās maksājumu un finanšu tirgus analītiķes pienākumus Latvijas Bankā, iegūstot nozīmīgu pieredzi arī bezskaidrās naudas eiro maksājumu projektā SEPA (single euro payments area), kas ir Eiro projekta sastāvdaļa Latvijā. Projekta ietvaros Kalsone ir sadarbojusies ar Latvijas bankām, uzņēmumiem, tirgotājiem, valsts pārvaldes iestādēm, patērētājiem, tehnoloģiju un sistēmu nodrošinātājiem un VAS “Latvijas Pasts”.

Savukārt laikā no 2005.-2006.gadam ieguvusi darba pieredzi maksājumu sistēmas ekspertes amatā Eiropas Centrālajā bankā. Finanšu ministrijas valsts sekretāres Sanitas Bajāres vadītā pretendentu vērtēšanas komisija Kalsoni izraudzījās publiskā konkursa kārtībā no 13 pretendentiem.

Eiro projekta vadītāja pienākumos ietilps izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu eiro ieviešanai, koordinēt eiro ieviešanas procesā iesaistīto darba grupu savstarpējo sadarbību, kā arī sagatavot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finanšu plānu. Tāpat arī pārstāvēt Latvijas intereses un informēt par Eiro ieviešanas projekta gaitu Eiropas Komisiju un tās institūcijas, veikt citu dalībvalstu eiro ieviešanas pieredzes detalizētu izpēti, regulāri nodrošināt sabiedrības informēšanu par eiro ieviešanas jautājumiem un citi pienākumi.

Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004.gada 1.maijā, pamatojoties uz sabiedrības balsojumu referendumā. Iestāšanās līgums ES paredz arī to, ka Latvijā tiks ieviests eiro. Taču, lai eiro ieviestu, Latvijai ir jāatbilst vairākiem ekonomiskiem kritērijiem, ko 1992.gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā noteikušas ES dalībvalstis.

Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā 2011.gadā tas bija 3,5% no IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP (Latvijā pērn – 44,7% no IKP), ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā (Latvijas gada vidējā inflācija šā gada martā bija 4,2%).

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā pašlaik ir 2014.gada 1.janvāris.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+