“Latvijai ir līdzīgas vērtības kā Japānai” 1
Autori: Ģirts Vikmanis un Jānis Krēķis
“Japānai un Baltijas valstīm ir daudz kopīga – jūs augstā cieņā turat brīvību, neatkarību, likuma varu un cilvēktiesības,” uzsver Japānas imperatora Akihito ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tošijuki Taga. Nesen viņš viesojās “LA”, kur viņu intervēja Voldemārs Krustiņš, Ģirts Vikmanis un Jānis Krēķis.
V. Krustiņš: – Jūs esat bijis imperatora Akihito kambarkungs. Vai varat izskaidrot vairāk, ko nozīmē šis amats?
T. Taga: – Imperatora pilī ir privātsekretāri, kurus sauc par kambarkungiem – tā ir komanda, kas sniedz atbalstu imperatoram. Viņa Majestātei imperatoram ir galvenais kambarkungs un vēl seši kambarkungi. “Kambarkungs” nozīmē gan amatu, gan titulu. No šiem sešiem kambarkungiem trīs ir norīkojušas ministrijas. Mani uz pili nosūtīja Ārlietu ministrija, lai es piedāvātu padomus imperatoram ārlietās. Izglītības ministrijai arī ir savs kambarkungs, jo pēc izglītības un pieredzes imperators ir biologs. Kambarkunga amats nav uz visu mūžu, es savus pienākumus tajā pildīju trīs gadus. 2007. gadā imperators valsts vizītē apmeklēja Latviju. Kad mani norīkoja par vēstnieku Latvijā, man bija gods tikt uzņemtam pie imperatora audiencē, un viņš ar mani dalījās savās ļoti mīļajās atmiņās par Latviju.
– Kā bijušajam kambarkungam jums varbūt ir zināmi imperatora hobiji?
– Viņš ir jūras biologs un pēta mazas zivtiņas – grunduļus, kas dzīvo starp jūrām un upēm. Imperatoram patīk teniss, un viņš to pieprot samērā profesionāli.
– Šogad imperators svinēs savu 80 gadu jubileju. Vai ir paredzētas plaša mēroga svinības Japānā?
– Katru gadu par godu imperatora dzimšanas dienai tiek rīkota pieņemšana Imperatora pilī. Lai atzīmētu šo notikumu, es decembrī rīkošu svinīgo pieņemšanu Latvijā. 80 gadu jubileja ir nopietns notikums, un tādēļ Japānā būs arī vairāki papildu pasākumi.
– Japāna bija viena pirmajām piecām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību pēc Pirmā pasaules kara. Mēs arī atceramies, ka Japānai starpkaru periodā Latvijā bija vēstnieks…
– Starpkaru periodā Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību. Rīgā Japānai bija liela vēstniecība (toreiz to sauca “diplomātiskā misija”) ar daudziem diplomātiem. Tā nosedza arī attiecības ar Lietuvu un Igauniju. Jo-projām Rīgas centrā slejas ēka, kurā pirms kara atradās vēstniecība.
– Mēs augsti novērtējam, ka tik ietekmīgai valstij kā Japāna mūsdienās ir vēstniecība Latvijā. Vai ir kas īpašs, par ko Japāna interesējas attiecībā uz Baltijas valstīm?
– Japānai un Baltijas valstīm ir daudz kopīga – jūs augstā cieņā turat brīvību, neatkarību, likuma varu un cilvēktiesības – tās ir vērtības, kuras Japāna uzskata par svarīgām un dalās tajās ar Latviju.
Ģ. Vikmanis: – Nesen parādījās runas par tā saukto “abenomiku” – premjerministra Šinzo Abes plānu atdzīvināt Japānas ekonomiku. Kā tas izpaudīsies cilvēku ikdienas dzīvē?
– Premjerministrs nāca pie varas pagājušā gada decembrī. Tas notika tādēļ, ka Liberāldemokrātiskā partija uzvarēja parlamenta apakšpalātas vēlēšanās. Šā gada jūlijā partija arī ieguva vairākumu augšpalātā un tagad šai partijai ir pārsvars abās parlamenta palātās, bet līdz tam laikam partijai nebija iespējams īstenot plaša mēroga reformas, jo tai nebija pārsvara abās palātās. Tāds pats stāsts bija ar Demokrātisko partiju, kas bija pie varas līdz 2012. gada decembrim. Pēdējos divus gadu desmitus Japānas ekonomika ir cietusi no stagnācijas – tā nesamazinājās, bet arī nepieauga tik daudz, cik tai vajadzētu. Kad premjers Abe nāca pie varas, viņš iesāka tā saukto “abenomiku” – tas nozīmē, ka viņa administrācija ieturēs aktīvāku monetāro un fiskālo politiku un arī palīdzēs īstenot reformas ekonomikā, lai tā starptautiski kļūtu konkurētspējīgāka. Japānas eksports uz ārvalstīm ir pieaudzis, un ir notikuši lieli uzlabojumi akciju tirgū. Oktobrī tika pieņemts lēmums palielināt patēriņa nodokli no esošajiem pieciem procentiem līdz astoņiem procentiem nākamā gada aprīlī un līdz 10 procentiem 2015. gadā. Salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu patēriņa nodoklis ir bijis ļoti zems. Es zinu, ka Latvijā tas ir 21 procents. Japānas valsts parāds ir vairāk nekā 200 procenti no IKP. Valsts izdod parādzīmes, un cilvēki tās pērk. Protams, parāds virs 200 procentiem no IKP nav laba lieta, tomēr tas nav tik riskanti, kā jūs varētu domāt. Dažas Dienvideiropas valstis ir parādos, un daudzi no to turētājiem ir ārzemnieki. Tomēr Japānas gadījumā vairāk nekā 90 procentu parādzīmju Japānā pieder Japānas pilsoņiem un viņiem nav vēlmes tās pārdot. Tas ļauj parādzīmju procentu likmei palikt stabilai un palīdzēt vietējai ekonomikai un valdības izdevumiem.
J. Krēķis: – Japānas sabiedrības novecošanās ietekmē arī ekonomiku. Kā jūs risināt šo problēmu?
– Izdevumi par veco ļaužu aprūpi pieaug līdz ar šo cilvēku skaita pieaugumu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs palielināsim patēriņa nodokli. Sabiedrības novecošanās Japānā norit straujāk nekā Eiropā, kur pastāv tādas pašas problēmas. Mums nākotnē būs mazāks ekonomiski aktīvo cilvēku skaits, tāpēc ka pietiekams skaits jaunu darbinieku neienāks darba tirgū. Pirms kāda laika japāņu ģimenēs vidēji bija vairāk nekā divi bērni. Tagad vidējais skaitlis ir samazinājies līdz 1,4 bērniem. Mēs lūkojamies pēc jauna darbaspēka un plānojam pievērst aktīvāk uzmanību sieviešu darbaspēkam. Valdība strādā, piemēram, lai radītu vairāk bērnu novietņu, kurās sievietes varētu atstāt savus bērnus un doties strādāt. Mēs mēģinām sagatavot labu vidi sievietēm – tādu, kurā sievietes varētu strādāt un pilnībā likt lietā savu potenciālu.
Ģ. Vikmanis: – Kā Japāna izturas pret 2011. gadā notikušās Fukušimas AES avārijas sekām?
– Reaktori, kuros notika negadījums, tiks slēgti un demontēti. Mums vajadzēs 30 vai vairāk gadu, lai tos pilnībā demontētu. Fukušimā bija ūdens noplūde no AES tuvējā apkārtnē, bet tagad tā tiek kontrolēta. Valdība pieņēmusi stingrus pasākumus, lai tiktu galā ar situāciju. Patiešām, Fukušimā notika liels negadījums, tomēr neviens tieši no tā nenomira. Bija cilvēki, kurus evakuēja. Diemžēl Fukušimas tuvumā vecāka gadagājuma cilvēki nomira no spēku izsīkuma un no slimību saasināšanās, kas viņiem jau bija pirms negadījuma.
– Kāda ir Japānas attīstības sadarbības organizācijas – Japānas starptautiskās sadarbības aģentūras – mūsdienu loma?
– Mēs piedāvājam palīdzību attīstības sadarbības jomā daudzām pasaules valstīm. Japāna to sāka 1954. gadā, palīdzot Āzijas valstīm, un ir investējusi daudz resursu pasaules mazāk attīstītajās vietās. Līdzko Latvija atguva neatkarību, ar prieku palīdzējām, piemēram, kultūras jomā mēs palīdzējām Latvijas Nacionālajai operai, ziedojot augstas kvalitātes mūzikas instrumentus. Tagad Latvija ir kļuvusi par bagātu valsti un mēs vairs šādu palīdzību nesniedzam. Es vēlos uzsvērt, ka pašreizējās ekonomiskās attiecības starp Latviju un Japānu ir labas un tās kļūst stiprākas – konkrēts piemērs ir japāņu uzņēmēji, kam par biznesu Latvijā ir dzīva interese. Liela mēroga japāņu kompānija “Mitsui” ir veikusi investīcijas un pašlaik ir transporta un loģistikas kompānijas “Rīgas Universālais terminālis” īpašnieks.
J. Krēķis: – Vai pastāv iespējamība, ka Japānas uzņēmēju interese par Latviju nākotnē pieaugs?
– Kamēr Japānas ekonomika atkopjas, mūsu uzņēmēji vairāk skatās uz investīciju iespējām ārzemēs. Viņi apzinās, ka Latvija ir laba vieta investīcijām. Jūlijā Latvijā viesojās Japānas Biznesa federācijas (KEIDAREN) delegācija, kas tikās ar prezidentu Andri Bērziņu un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, lai apspriestu ekonomisko attiecību paplašināšanu. Viņi arī apmeklēja Latvijas Darba devēju konfederāciju un Rīgas ostu. Drīz jūs pievienosities eirozonai, un es vēlos apsveikt Latviju, tāpēc ka tas noteikti nozīmē vairāk ārzemju investīciju. Latvija arī drīz kļūs par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) biedru, kas ir pierādījums, ka Latvijai ir stabila un progresīva ekonomika.
– Vai japāņi ir ieinteresēti Latvijas produktos un tūrisma iespējās?
– No Latvijas mēs importējam daudz kokrūpniecības produktu un arī tādus nelielus produktus kā “Stenders” ziepes, kas tagad kļūst populāras Japānā. Tā ir taisnība, ka mazā Latvija nav labi pazīstama starp japāņiem. Daudzi zina Parīzi, Londonu, Romu, bet, kad cilvēki kļūst vairāk pieredzējuši, viņi meklē citus ceļojuma mērķus un savu skatu vērš uz Baltijas valstīm, jo sevišķi uz Latviju. Rīga ir ļoti skaista viduslaiku pilsēta, tā ir droša, un ēdiens šeit ir garšīgs. Arī cilvēki šeit ir ļoti draudzīgi attiecībā pret ārzemju tūristiem, jo sevišķi pret japāņu tūristiem. Pērn Latviju apmeklēja vairāk nekā 10 000 japāņu tūristu.
Ģ. Vikmanis: – Visvairāk lasītais japāņu autors Latvijā ir Haruki Murakami. Kā jūs izskaidrotu viņa starptautiskās veiksmes stāstu?
– Pirms vairākiem mēnešiem viņš publicēja savu jaunāko grāmatu, un es biju laimīgs, ka viņš to izdarīja. Starp citu, es viņu pazīstu personīgi. Es viņu satiku pirms desmit gadiem, un kopš tā laika mēs uzturam kontaktus. Viņš ir neiedomājami apdāvināts, un viņa romāni piesaista daudzus cilvēkus, sevišķi jauniešus – viņi saskaras ar dzīves jēgas jautājumiem. Varoņiem viņa grāmatās vienmēr ir kādas problēmas, un viņi cīnās, lai tiktu tām pāri. Sāpes, ko viņi izjūt šajā procesā, skar daudzu lasītāju sirdsstīgas. Esmu priecīgs, ka dažas no viņa grāmatām ir tulkotas latviešu valodā.
V. Krustiņš: – Pirmskara Latvijā viens no vārdiem, kas asociējās ar Japānu, bija “ikebana” jeb ziedu kārtošanas māksla. Vai tā joprojām ir populāra Japānā?
– Nesen Latvijā viesojās ikebanas meistare Midori Jamada. Es biju gandarīts, ka daudzi latvieši bija atnākuši paskatīties viņas brīnišķīgās demonstrācijas. Es varu droši apgalvot, ka ikebana joprojām ir populāra Japānā.
