Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. jūlijs, 2014
Drukāt

EK prasa Latvijai atmaksāt neatbilstoši tērētu lauksaimniecības atbalstu 741 000 eiro apmērā (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi no Latvijas atgūt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros neatbilstīgi iztērētus atbalsta līdzekļus 741 000 eiro apmērā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā norāda ministrijā, Latvija 2008. gadā un 2009. gadā neieviesa dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu. Tas darīts, lai lauksaimniekiem samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) platību maksājumu saņemšanai.

Piemēram, netika ieviesta prasība “minimālais augsnes pārklājums”, kas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad  nav aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru (ha) tikai 800 ha pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, bet prasība jāattiecina tikai uz 50 ha, kurus aizņem aramzeme.

Vēl EK, pārbaudot platību maksājumu sistēmas 2010. gadā, atzīmējusi, ka Latvija nav noteikusi prasības arī šādiem standartiem – “augsekas standarts”, “minimālais ganāmpulka blīvums” un “ainavas elementu saglabāšana”.

ZM norāda, ka Latvijas gadījumā šie standarti nebija būtiski. Standarts “minimālais ganāmpulka blīvums” nodrošināts ar prasību par zālāju noganīšanu vai nopļaušanu. Tomēr EK uzskatīja, ka standarts nav ieviests un nepieņēma praksi, kad divus standartus ievieš ar vienu prasību.

Ministrijā atzīmē, ka EK piemērojusi sankciju arī par gadījumiem, kad Latvija ir bijusi pretimnākoša lauksaimniekam. Piemēram, lauksaimnieks, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, bija aizmirsis uzzīmēt kartē pieteikto lauku. Latvija šādos gadījumos ļāva veikt papildinājumu jau iepriekš iesniegtajā kartē. EK uzskatīja, ka šādu labojumu iesniegšana nav bijusi pieļaujama un lauksaimniekam maksājums par konkrēto lauku nepienākas.

Latvija apstrīdējusi EK lēmumu par atbalsta atmaksu un lūdza pārskatīt piemēroto finanšu korekciju, taču EK norādījusi, ka piemērotā finanšu korekcijas summa ir mazāka par vienu miljonu eiro un Latvijas lūgums ir noraidāms.

Citām ES dalībvalstīm noteiktas ievērojami stingrākas sankcijas nekā Latvijai – robežās no diviem miljoniem eiro līdz pat desmitiem un simtos miljonu mērāmām summām. Piemēram, Francijai šī finanšu korekcija piemērota 141 miljona eiro apmērā, piebilst ZM.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Dažādi standarti ir saprotami, bet kāds tad ir tas “augsekas standarts”. Zināmas vairāku tipu augu sekas, taču konkrēti kuras augu sekas standarts nav ievērots – nav saprotams.

  2. Šis sods nav jāmaksā visiem nodokļu maksātājiem, bet gan tām n-tajām amatpersonām, kurām valsts maksā algu, bet viņi nepilda savus pienākumus un EP regulas neņem galvā un interpretē pa savam. Vienreiz tai bezatbildībai ir jāpieliek punkts un par to atbildība ir jāuzņemas Straujumai, kas ilgstoši ir pildījusi ZM valsts sekretāres pienākumus un par to saņēmusi pienācīgu atalgojumu.

  3. It kā cita tēma par subsīdiju sadalījumu Atbildēt

    Nu tā – redzējāt grafiku? Vai visiem viss skaidrs? Nu tad dzīvojiet un strādājiet šai eiropas pažobelē un runājiet par brīvo tirgu un transatlantisko tirdzniecības līgumu. Salīdzinoši ar eiropu – visnabadzīgākie maksājumi. 20.gadā tikai 150 EUR . zirgam jāsmejas. Un necerat ka pēc tam būs vairāk. Ielaidām nato bāzi – sapraotat, ka te negrūdīs naudu, jo te paredzēta lokālā karadarbības zona. Pēc stratēģiskajiem plāniem. Vietējos aborigēnus uztur tādā režīmā, lai laika gaitā paši lēmnām atbrīvo teritoriju.
    Anglijā subsīdija ir virs 900 eiri par ha. Arī kalnainu, lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Uzskatu, ka Latvijas padauzām un liberastiem es parlamentā vajadzēja izmantot veto tiesības un noprotestēt tādu sadalījumu. Bet dombrovskis ar straujumas tanti cerēja uz padirseņiem. Ir jāizstājas no ES. Un muita uz robežas l/s produktiem. Visam importam.

    Paldies par šo komentāru – precīzi trāpīts !
    Izlasiet visi un padomājiet par savu nākotni , jo tas attiecas ne tikai uz zemniekiem.
    Mūsu lauksaimnieki nekad nevarēs saviem strādniekiem maksāt normālas algas un nodrošināt darbu laukos. Tie , kas pelnās ārzemēs , lauksaimniecības darbos, savas algas saņem no daudz lielākajām subsīdijām , kur saimnieki var atļauties gan modernizēties , gan samaksāt stradniekiem.

  4. Nu vai te na jāsašūt par to stulbo ES un tās stulbajām birokrātiskajām prasībām?

  5. un tagad padomāsim, kas tad bija tie lauksaimniecības ministri dotajā laika periodā…?! Un ko tie dara šobrīd…? Un vai tas nebūtu jāņem vērā nākošajās Saeimas vēlēšanās…

  6. Kad vienreiz ierēdņi sāks atbildēt par savu darbu???

  7. Vai, mani mīļie…

  8. ko darīs Latvija? Atbildēt

    Un maksās arī atpakaļ?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+