Igors Graurs: Latvijai jākļūst par zināšanu eksportētāju 1
Pagājušajā nedēļā valdība Transporta un sakaru institūta (TSI) rektora amatā iecēla Igoru Grauru, kas līdz šim bijis rektora pienākumu izpildītājs šajā pašā institūtā.
Jaunais rektors lepojas ar to, ka TSI zinātnisko institūciju izvērtējumā atzīts par konkurētspējīgu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Tāpēc par vienu no svarīgākajiem darbiem I. Graurs min zinātnes tālāku attīstību augstskolā, jo vismaz pagaidām tieši ar augsto pētniecības līmeni TSI izceļas citu Latvijas privāto augstskolu vidū. “Taču TSI panākumi zinātnē ir signāls citām privātajām augstskolām, ka varam būt ne tikai labas mācību iestādes, bet arī veiksmīgi darboties zinātnē,” teic jaunais rektors. Augstais novērtējums TSI pētniekiem ļauj pretendēt uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, bet jau iepriekš par Eiropas finansējumu modernizētas laboratorijas, tāpat konkrētiem pētījumiem iegūts valsts finansējums. “Latvijai jākļūst par zināšanu eksportētāju,” ir pārliecināts I. Graurs.
Daudz ārvalstu studentu
TSI ir mantinieks savulaik starptautiski pazīstamajam Civilās aviācijas institūtam un arī tagad līdzās citiem īsteno ar aviāciju saistītas izglītības programmas. Šogad pirmo reizi sākta arī pilotu izglītošana. Kaut lidotājiem nav obligāti jābūt ar augstāko izglītību, tā ir noderīga, lai pēc pilota karjeras beigām varētu pildīt citus aviācijā nozīmīgus amatus.
“Mēs atrodamies nišā, kurā joprojām ir labi sakari ar NVS valstīm, taču paplašinām sadarbību vēl tālāk uz Austrumiem. Esam uzņēmuši studentus no Indijas un Nepālas. Drīzumā indiešu studentu skaits varētu ļoti pieaugt,” stāsta I. Graurs. Valstī vidēji ārvalstu studentu skaits ir ap diviem procentiem no kopējā skaita, bet TSI ārvalstnieku ir septiņi procenti, no šogad uzņemtajiem ārzemnieki varētu būt pat 17 procenti.
“Ārvalstu studentu piesaiste ir svarīgs virziens, jo Latvijā jauniešu skaits ir sarucis,” teic I. Graurs. Taču arī Latvijas studentiem ir interese par TSI. Rektors neslēpj, ka TSI studijām biežāk izvēlas vietējie krievi, taču nu pieaug arī latviešu skaits. Studijas notiek bilingvāli, izmantojot latviešu, krievu, kā arī angļu valodu. “Protams, ik gadu uzņemšanā vispirms piepildās budžeta vietas valsts augstskolās. Taču, ja jāizvēlas, vai studēt, piemēram, loģistiku valsts augstskolās vai arī pie mums, tad mēdz izvēlēties arī mums par labu,” stāsta I. Graurs. Pēdējos gados TSI attīsta arī tālmācību, šogad tajā studentu skaits divkāršojies.
Maskavā iegūts grāds
Pirms sākt darbu TSI, I. Graurs strādāja mašīnbūves uzņēmumā “AMO PLANT” kā ārlietu un mārketinga direktors. Pirms tam ieņēmis gana augstus amatus Rīgas domē un dažādās bankās, bijis arī partijās – demokrātiskajā partijā “Saimnieks”, kā arī partijā “Jaunais centrs”.
Lai ieņemtu rektora amatu, nepieciešams doktora grāds. I. Grauram ir 1990. gadā Maskavā PSKP CK sabiedrisko zinātņu akadēmijā iegūts filozofijas zinātņu kandidāta grāds, ko valdība, apstiprinot viņu amatā, atzinusi par līdzvērtīgu doktora grādam.
Aizkulisēs gan tikušas izteiktas aizdomas, ka šāda pielīdzināšana nav pieļaujama, jo, ja akadēmija bijusi saistīta ar PSKP CK, I. Graura promocijas darbs varētu būt saistīts ar marksismu–ļeņinismu, zinātnisko komunismu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu tādā gadījumā doktora grāds nav pelnīts.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tomēr skaidro, ka TSI, pieņemot I. Grauru darbā, veica nepieciešamos soļus, lai rektora grādu atzītu, tostarp konsultējās ar ekspertiem. “IZM konstatēja, ka nav pamata apšaubīt I. Graura izglītību,” informē ministrijā. Piemēram, Vidzemes Augstskolas rektors, vēstures doktors Gatis Krūmiņš, izpētot I. Graura disertāciju, secinājis, ka “darbs ir unikāla laikmeta liecība, tas ir augstas kvalitātes filozofijas darbs, kas veltīts sabiedriski politiskajām pārmaiņām PSRS, sarakstīts labā literārā valodā. Specialitāte – dialektiskais un vēsturiskais materiālisms – ir norādīta atbilstoši padomju laika posma dalījumam, nekādas idejas, kas atbalstītu totalitārismu vai ekstrēmismu, darbā nav atrodamas. 1990. gadā I. Graura izstrādātais promocijas darbs atbilst visiem doktora disertācijas kritērijiem kā no zinātniskā, tā saturiskā viedokļa un savu aktualitāti nav zaudējis joprojām”. I. Graurs savu darbu rakstījis par tēmu “Personība kā politiskās varas subjekts: sociāli filozofiski aspekti”. Kaut arī 1990. gadā PSRS jau pilnā sparā notika pārmaiņas, eksperti uzskatījuši, ka tam laikam I. Graura darbs bijis gana drosmīgs, stāsta pats TSI rektors. Viņš piebilst: viņa pabeigtā akadēmija nav uzskatāma par partijas skolu, kas jau sen likvidētas. Akadēmija pastāv joprojām.
Arī Akadēmiskās informācijas centrs ir izsniedzis I. Grauram izziņu, ka viņa grāds var tikt pielīdzināts doktora grādam. Telefonsarunā centra vadītāja Baiba Ramiņa tomēr stāsta, ka situācija ar padomju laikā piešķirto grādu atzīšanu Latvijā ir neskaidra. Zinātniskās darbības likums gan nosaka, kādos gadījumos padomju zinātņu kandidāta grāds nebūtu pielīdzināms doktora grādam, tomēr likumā nav pateikts, kurš tad izvērtē, vai disertācijā tiešām, piemēram, “slavināta totalitārā ideoloģija”.
Uzziņa
Transporta un sakaru institūts īsteno studiju programmas šādās nozarēs: Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Elektronika un telekomunikācijas, Transports un loģistika (šajā jomā pieejama pat doktora studiju programma), Aviācijas transports, Ekonomika un vadības zinātne (menedžments).
