Foto – LETA

Tā var būt tikai politikā: visi valstu vadītāji aizbrauc kareivīgi cīnīties, visiem tiek mazāk, neviena valsts nesasniedz savu mērķi un aizbrauc neapmierināti, bet mājās visi atgriežas kā uzvarētāji. Tieši tā noticis Eiropadomes samitā Briselē 7. un 8. februārī, lemjot par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Kopējo ES budžeta lādi nolemts samazināt par trim procentiem, plānojot reāli izlietot līdz 908 miljardiem eiro. Politiskie novērotāji uzskata, ka pamats justies kā uzvarētājam vienīgajam esot Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam, kurš pieprasīja viskrasāko griezienu budžetā un to arī panācis. Bet arī viņš nav sasniedzis iecerēto – lai budžeta kopējais apjoms sāktos ar ciparu “8”…

Kā uzvarētājs atgriezies arī mūsu premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), kaut gan nedz līdzekļi kohēzijai, nedz tiešmaksājumi nav palielināti pēc pēdējā piedāvājuma un kaut arī veto kārts tika izspēlēta. Zudušas cerības ne tik daudz uz papildu naudu, kā uz ES nomaļu straujāku attīstību un uz vienlīdzīgu konkurētspēju lauksaimniecības vienotajā tirgū.

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Latvijas divās galvenajās prioritātēs – kohēzijas un tiešmaksājumos – pozīcijas palikušas tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā pagājušā gada nogalē, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa paredzēts sa­sniegt līdz 2020. gadam.

Ja rēķina atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju, Latvijai ir trešā labākā pozīcija starp visām valstīm, ieguvumu pamato Valdis Dombrovskis. Latvijas neto ieguvumi no ES būšot 3,37% no IKP, kas ir ceturtā labākā pozīcija ES aiz Bulgārijas, Lietuvas un Ungārijas. Atbalsta intensitāte uz vienu iedzīvotāju nedaudz pārsniedz 3000 eiro (2108 latus) un ir trešā labākā pozīcija.

“Visas trīs Baltijas valstis faktiski ir pirmajās trīs vietās attiecībā uz atbalsta intensitāti, ko mēs saņemam no ES budžeta,” kopsavelk valdības vadītājs.

Kolēģe Ina Strazdiņa vakardienas “LA” rakstīja, ka visveiksmīgākā no Baltijas valstīm ir bijusi Lietuva. Premjers saviem ministriem vakar iestāstīja, ka runām par to, ka Latvija sarunu iespaidā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo “Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai”. Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķinot pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai – par 10%.

“Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%,” vakar ziņoja premjers.

Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni. Manuprāt, tas vērtējams tieši tāpat kā visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā – kā atpalicēja pakaļdzīšanās.

Tiešmaksājumi augs lēnām

Vakar zemkopības ministre Laimdota Straujuma sarunā “LA” neslēpa, ka sākumā bijusi neapmierināta un nepiepildīta ar šādu iznākumu vairāku gadu nogurdinošam darbam. Tomēr, parēķinot skaitļus, nenoliedzams ieguvums ir tas, ka tiešmaksājumu pieaugums Latvijai divkāršosies. “Viens miljards valsts aploksnē klāt – tas taču nav maz,” vakar “LA” uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma. “Šajos septiņos gados tiešmaksājumos saņēmām 731 miljonu eiro, bet nākamajiem septiņiem gadiem paredzēti 1717 miljoni,” viņa pamatoja sacīto. Tas nozīmē labākus, bet ne vienādus konkurences nosacījumus mūsu zemniekiem ar ES lauksaimniekiem. Pat Baltijas valstīs tie paliek neizlīdzināti, un Latvijai – joprojām tie zemākie, iebildu ministrei.

“2019. gadā Baltijā būs vienādi maksājumi, un esmu pārliecināta, ka tas nebūtu panākts, ja nebūtu veikuši aktīvo pārliecināšanas kampaņu. Līdz tam tiešmaksājumu pieaugums mums ir vislielākais – par 106%, kamēr Igaunijai – par 67%, bet Lietuvai – par 36%,” tā Straujuma.

Noprotams, ka, tieši pateicoties sagatavotajam veto kabatā, Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu). “Varu apliecināt, ka premjers bija gatavs izmantot veto tiesības. Vēl pēdējā brīdī rēķinājām, tomēr sapratām, ka šajā gadījumā nebūsim ieguvēji,” atzina ministre. Tikai Latvijas uzstājības dēļ iepriekšsagatavotajā “dāvanu sarakstā” lauku attīstībai parādījās Baltijas valstis (sk. tabulu).

Vienošanās paredz, ka Latvija 25% no lauku attīstības līdzekļiem drīkstēs izmaksāt tiešmaksājumos. Lai Latvija tiešmaksājumos varētu sasniegt Lietuvas un Igaunijas līmeni, tiks modulēti šie 67 miljoni, kas mums ir papildus piešķirti lauku attīstības sadaļā, vakar apliecināja ministre. Uz manu iebildi, ka Igaunija un Lietuva taču drīkstēs tieši tāpat, viņa piekrita, taču vēl nezināja, vai kaimiņi tā darīs. “Vai un cik daudz no lauku attīstības naudas novirzīt tiešmaksājumiem, ir jānolemj šā gada laikā kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām,” noteica ministre.

Sākotnējais piedāvājums paredzēja 2014. gadu sākt ar 109 eiro (76 latu) lielu tiešmaksājumu par hektāru. Pateicoties iespējai novirzīt lauku attīstības līdzekļus, 2014. gadā Latvijas lauksaimnieki varētu saņemt 127 eiro (89 latu) lielus tiešmaksājumus par hektāru. Tie pieaugs līdz 196 eiro (137 latiem) 2019. gadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un biedrības “Zemnieku saeima” vadība vakar ārkārtas sanāksmē izvērtējot ES budžetu 2014. – 2020. gadam, secinājusi, ka finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā, vēsta ES tiešmaksājumu kampaņas koordinatore Sabīne Puķe. Vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.

Vienotība uz papīra

Gan Baltijas lauksaimniecības ministri, gan lauksaimnieku organizācijas pirms gada postulēja, ka beidzot spējušas ES mērogā kopīgi iestāties par vienu kopīgu jautājumu. Cīņas pēdējā posmā par ES daudzgadu budžetu Baltijas valstis vairs nebija vienotas un Latvija palika viena pati. Kāpēc?

Jau nedēļu pirms Eiropadomes Straujuma tikusies ar kaimiņvalstu ministriem un sapratusi, ka atbalsta nebūs. Tātad samita brīdī kopīga bija tikai dziesma “Brīvību Baltijai” zemnieku kopkorī pie ES Padomes ēkas.

“Katrs rēķina savus ieguvumus. Lietuva un Igaunija pateica, ka tās apmierina šis budžets, un mūsu premjers Valdis Dombrovskis cīnījās viens pats,” skaidroja ministre. Kā noprotams no kuluāros izskanējušās informācijas, Lietuvai bija svarīgāk saņemt 400 miljonus eiro Ignalinas atomreaktora demontāžai, Igaunijai – līdzekļus “Rail Baltica” un ceļiem.

Šo budžetu teorētiski savā balsojumā jūlijā var neakceptēt Eiropas Parlaments (EP), un tad sarunas par to būtu jāsāk no sākuma. EP varētu pieprasīt vismaz simbolisku palielinājumu ES Padomē pieņemtajā daudzgadu budžetā 2014. – 2020. gadam, vakar norādīja EP informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš. “Ņemot vērā agrāk paustos viedokļus EP, varam gaidīt, ka parlaments pieprasīs vismaz simbolisku palielinājumu daudzgadu budžetā. EP priekšsēdētāja Martina Šulca nostāja šķietami skaidra. Viņš apņēmies neatbalstīt budžetu, kas nesedz nepieciešamos ES izdevumus,” saka Graudiņš.

FAKTI

Papildu piešķīrumi lauku attīstībai: