Ekonomika
Bizness

Latvijai neizdevīgie Eiropas burvju triki 16


Kohēzijas fonda līdzfinansētā stacija “Bolderāja 2” ar ceļu uz Krievu salas termināļiem.
Kohēzijas fonda līdzfinansētā stacija “Bolderāja 2” ar ceļu uz Krievu salas termināļiem.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Eiropas Komisijas Kohēzijas politikas piedāvājums nākamajam periodam paredz 584 miljonu eiro samazinājumu Latvijai. Ietekmīgais britu laikraksts “Financial Times” šo piedāvājumu nodēvējis par liela apjoma līdzekļu novirzīšanu no Austrumeiropas uz Dienvideiropas valstīm.

Runājot par kohēzijas politikas piedāvājumu, ar skaitļiem jābūt sevišķi uzmanīgam. Piedāvājuma izteikšana vienlaikus gan 2018. gada fiksētajās cenās, gan arī nākamā plānošanas perioda tekošajās cenās, kurās ņemta vērā arī inflācijas ietekme, ir radījusi patiesu apjukumu, kuri skaitļi ar kuriem jāsalīdzina. Pat Eiropas Parlaments ir nodēvējis šos priekšlikumus par “burvju trikiem”.

Latvijas attieksme, kā jau izskanējis, pret šo priekšlikumu ir negatīva. Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards skaidro, ka kopš iestāšanās brīža Eiropas Savienībā esam samazinājuši atpalicību no Eiropas vidējā līmeņa, mērot to kā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, par 17%. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm.

Lielā mērā šīs izmaiņas panāktas, pateicoties kohēzijas politikai. “Latvija uzskata, lai turpinātu tuvināties ES vidējam līmenim, svarīgākie ir tieši ieguldījumi infrastruktūras objektos – ceļos un ostās, skolās un slimnīcās, kur mūsu atpalicība no Eiropas iespējām redzama viskrasāk. Tādēļ mūs neapmierina ES Kohēzijas politikas piedāvājums, kas paredz ne mazāk kā 65% visu kohēzijas līdzekļu novirzīt “gudrai Eiropai” un “zaļai Eiropai”. Kā arī samazināt ieguldījumus kapitālieguldījumos pat par 45%,” tā A. Eberhards.

Armands Eberhards paskaidroja, ka runa ir par piedāvāto 45% samazinājumu kohēzijas fondā, no kā galvenokārt tiek finansēti dažādi infrastruktūras projekti.

A. Eberhards atzina, ka Latvijas mērķis ir panākt, ka finansējumu piešķir elastīgāk, ņemot vērā valstu attīstības plānus un vajadzības.

 

Vairāk nekā breksits

Tāpat pārsteigumu izraisot arī lielais kohēzijas politikas līdzekļu samazinājums – 13%, kas noteikti ir lielāks nekā Lielbritānijas aiziešanas radītais iztrūkums ES budžetā, kas tiek vērtēts 6 – 7% apmērā. Pat ņemot vērā izmaiņas aprēķina metodikā, kas ievieš jaunus kritērijus – migrantu integrāciju un cīņu pret klimata pārmaiņām, šo samazinājumu ir grūti izskaidrot. Turklāt nav redzams, ka EK būtu ņēmusi vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas sevišķi aktuāls gan Latvijai, gan daudzām citām Austrumeiropas valstīm.

“Pašreizējais piedāvājums novedīs pie turpmākas iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzīgiem un mazapdzīvotiem reģioniem. Bet, cilvēkiem aizbraucot, problēmas jau nepazūd – kādam būs jāspēj uzturēt ceļu un skolu sistēmu, jārūpējas par ES ārējo robežu, turklāt mēs redzam, ka citos Eiropas reģionos tiek ņemtas vērā depopulācijas radītās problēmas un atrasti dažādi izņēmuma risinājumi,” saka A. Eberhards.

 

Līdzfinansējuma palielinājums kā smags slogs

Finanšu ministrijai piebalso arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. “Latvijas gadījumā visvairāk pietrūkst tieši dažādu kapitālieguldījumu. Un tas ir jautājums par prioritātēm – Eiropas dienvidos, kur šie kapitālieguldījumi jau ir veikti, iespējams, aktuālākas ir programmas, kas vērstas uz jauniešu bezdarba novēršanu, pabalstiem un migrantu integrāciju, bet mums ir pilnīgi citas prioritātes. Mums ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro tikai ceļu tīkla savešanai kārtībā vien.”

Saistītie raksti

Pilsētas Latvijā rada 80% no iekšzemes kopprodukta, un tajās dzīvo vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Lauku iedzīvotāji, kas apdomā aizbraukšanu no Latvijas, var aizķerties tikai pilsētās, ja tās spēj piedāvāt darbu. Bezdarbs pilsētās svārstās starp 3,1 un 5%, kas ir krietni labāk nekā valstī vidēji. Tādēļ Latvijai un pilsētām ir īpaši svarīgi tieši kapitālieguldījumi – lielie infrastruktūras projekti, ceļi, ostas, pārvadi, skolas un slimnīcas. Tieši tas nodrošina jaunas darba vietas, teritoriju renovāciju un rada pozitīvus efektus līdz pat 100 km attālumā ap pilsētu – cilvēki gan apmeklē kultūras, medicīnas un izglītības iestādes, gan arī strādā un tērē naudu.

V. Valaini uztrauc arī iespējamais pašvaldību līdz­finansējuma palielinājums kohēzijas projektos no 15% līdz 30%. Tas uzliek daudz smagāku slogu pašvaldību budžetiem, un tikai šīs prasības dēļ daudzi lieli projekti, kas vitāli nepieciešami, var “palikt aiz borta”. Pašreizējais piedāvājums nodrošina lielāku atpalicību no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, nevis tuvināšanos tam, tā V. Valainis. Savukārt EK piedāvātos pasākumus birokrātijas samazināšanai viņš vērtē skeptiski. “Preses relīzē jau viss izskatās skaisti, bet, parunājot ar ekspertiem un apskatot dokumentus, nekādas būtiskas izmaiņas nav redzamas.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv