Latvijā
Sabiedrība

Latvijai pārmet kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – AFP/LETA

Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) kritizē Latvijas kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Latvijas pārstāve CPT Ilvija Pūce.

Viņa sacīja, ka ar šādu rīcību Latvija “meistarīgi pati sev iešāvusi kājā”, jo patlaban neesot pārliecības par to, vai tiks atrasts finansējums jauna cietuma būvniecībai, kā arī nav zināms, vai un kad būvniecība notiks.

Pēc Pūces domām, kavējoties ar jauna cietuma būvniecību Latvija aplaupa pati sevi, jo nav izdevīgi ieguldīt naudu ēkās un telpās, kuras vairs nav piemērotas, lai tur turētu ieslodzītos.

Kā sacīja Pūce, 2016.gadā, kad komiteja pēdējo reizi viesojās Latvijā, tā “pievēra acis” uz infrastruktūras problēmām cietumā, jo tika dots solījums, ka 2020.gadā jauns cietums būs tapis. Ņemot vērā šo aspektu, nākamajā vizītē Latvijas izvērtējums vairs varētu nebūt tik labs, viņa prognozēja.

Vienlaikus Pūce norādīja, ka komiteja konstatējusi virkni problēmu ieslodzījuma vietās Latvijā, tostarp vērojams atbilstoša režīma trūkums. Arī tas ir cieši saistīts ar esošo ēku infrastruktūru, kurā ir grūti nodrošināt pietiekamu laiku ārpus ieslodzītā kameras, piebilda Pūce.

Viņa sacīja, ka tāpat cietumā trūkst darbinieku, piemēram, ir cietumi, kuros naktī uz 130 cilvēkiem strādā tikai viens uzraugs. Tāpat ir liels medicīnisko darbinieku trūkums ieslodzījumu vietās. Darbinieku trūkums, pēc Pūces domām, saistīts ar zemo atalgojumu.

Komitejas pārstāve piebilda, ka veselības aprūpes ziņā Latvijas cietumos ir arī citi trūkumi, piemēram, netiek ārstēts C hepatīts, kā arī netiek ieviestas programmas narkomāniem. Pūce uzskata, ka, neārstējot šos cilvēkus, tiek apdraudēta arī pārējā sabiedrība, cilvēkiem iznākot no ieslodzījuma vietas.

Viņa pauda uzskatu, ka problēmu risināšanai ieslodzījuma vietās nereti netiek pievērsta liela uzmanība, jo sabiedrībā valda negatīvs viedoklis par cilvēktiesību nodrošināšanu ieslodzītajiem.

Pūce domā, ka tas saistīts ar to, ka Latvijas vidusslānis nepazīst daudz cilvēku, kuri atrodas šajās vietās, tomēr jāsaprot, ka “konkrēts sociālais slānis zina pat ļoti daudz cilvēku, kuri kādreiz uzturējušies cietumā”. Turklāt arī ieslodzījuma vietās nereti nonāk cilvēki, kuri nespēj sevi adekvāti aizstāvēt juridiski.

Pūce arī piebilda, ka bieži vien tiesneši nezina, uz kādiem cietumiem sūta cilvēkus, jo paši tos nav apmeklējuši. Pat ne visi prokurori ir bijuši cietumos, sacīja Pūce.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas vienojās atlikt Liepājas cietuma būvniecību, lai rastu papildu līdzekļus prioritāru pasākumu īstenošanai. Jaunākie plāni paredz Liepājas cietuma būvniecību sākt 2020.gadā.

Būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza projektam pieejamo finansējumu, tāpēc attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas – “Re&Re” un “UPB”. Iesniegtajos pieteikumos norādītā informācija liecināja, ka “UPB” darbus piedāvāja veikt par kopumā 114 miljoniem eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt “Re&Re” – par 123,4 miljoniem eiro.

LA.lv