Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. novembris, 2012
Drukāt

Latvijai prognozē labus laikus


Foto - EKFoto - EK

Neskatoties uz visai drūmo ainu Eiropas ekonomikā kopumā, kur šogad tiek prognozēta pat ekonomikas recesija, mūsu valsts ekonomika no bīstamiem un negatīviem pārsteigumiem ir bijusi spējīga izvairīties ne tikai šogad, bet visdrīzāk varētu izvairīties arī nākamgad.

 

Tomēr, kā norāda Latvijas eksperti un Eiropas Komisijas (EK) prognozes, nākamgad ekonomikas attīstība Latvijā nebūs tik strauja kā šogad un valstij savos tēriņos tomēr būtu jāsaglabā piesardzība.

Jaunākajās ekonomikas attīstības prognozēs EK Latvijai prognozē ne tikai straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) šogad, bet arī nākamgad. Der atcerēties, ka vēl šā gada sākumā par Latvijas ekonomikas attīstību ne tikai vietējiem, bet arī starptautiskajiem ekspertiem bija visai skeptiski spriedumi – vēl maijā EK lēsa, ka mūsu valsts IKP pieaugums būs teju uz pusi zemāks, vien 2,2%. Tagadējās rudens prognozes jau liecina, ka Latvijas ekonomika gadu varēs pabeigt kā pirmrindniece – ar 4,3% pieaugumu, kas būs straujākā izaugsme visā ES.

Kamēr pašai ES kopējās ekonomiskās prognozes ir ļoti neiepriecinošas – vēl pavasarī EK gaidīja, ka savienības ekonomika kopumā spēs iziet “pa nullēm”, bet tagad jaunākās prognozes paredz jau ekonomikas recesiju 0,3% apmērā. Taču svarīgi piebilst, ka jau nākamgad EK prognozē kopējās ES tautsaimniecības pieaugumu par 0,4%.

 

Ekonomika bremzēsies

Tieši kopējās ES ekonomikas izaugsmes neiepriecinošā situācija būs par iemeslu arī Latvijas tautsaimniecības rāmākam pieaugumam nākamgad, lai arī tik un tā prognozes salīdzinājumā ar daudzām citām ES valstīm ir iepriecinošas. EK pašreizējā prognoze Latvijai ir 3,6%, kas atkal būs straujākais pieaugums visā savienībā.

“Tomēr, raugoties nākotnē, mēs saskatām tālākas bremzēšanās riskus. Galvenie iemesli mūsu piesardzībai joprojām meklējami ārējos faktoros – problēmas eirozonā turpinās.

Savukārt starp pozitīvajiem faktoriem gribētos pieminēt kreditēšanas tirgus aktivizēšanos un “dekonsolidāciju”, proti, ekonomisko aktivitāti veicina pārmaiņas fiskālajā politikā – tiek samazināti nodokļi un palielināti izdevumi,” BNS norādīja bankas “Citadele” galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Arī “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks izteikumos par nākotni ir piesardzīgs. “Tomēr turpmāk izaugsme bremzēsies. Ekonomiskā aktivitāte Eiropā kļūst jo dienas jo vājāka. Arī mājsaimniecības Latvijā nevar turpināt kāpināt savus tēriņus tikpat strauji kā līdz šim – vēl straujāks kāpums nozīmētu, ka kāre tērēt atkal jau aizsteidzas priekšā spējai nopelnīt. Latvijas uzņēmumi ir strauji uzlabojuši savu konkurētspēju un ir spējuši no tirgus izspiest citus, tomēr cerēt, ka viņi iemācīsies staigāt pa ūdens virsu, nu gan nav pamata,” BNS norādīja ekonomists. 

Taču, ja tic EK prognozēm, Latvijai būtiska ekonomikas sabremzēšanās nedraud un tam par iemeslu ir salīdzinoši labās tautsaimniecības izaugsmes prognozes Latvijas partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Vācijā. Piemēram, nākamgad gan Lietuvā, gan Igaunijā izaugsme ir plānota 3,1% apmērā, savukārt Vācijā ekonomikas pieaugums varētu būt tāds pats kā šogad, proti, 0,8% apmērā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patlaban Latvijas galvenie eksporta tirgi ir Lietuva (15,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,4%), Krievija (11,6%), Vācija (7,2%) un Polija (6,8%). Tas dod visai pamatotas cerības, ka Latvijas ekonomiskā attīstība arī nākamgad tomēr būs stabila.

 

Budžeta skaitļi reāli

Finanšu ministrija, veidojot nākamā gada valsts budžetu, paredz, ka IKP pieaugs par 3,7%, gada inflācija jeb cenu pieaugums nākamgad plānots 2% apmērā, savukārt bezdarba līmenis būs tikai nedaudz mazāks kā šogad, proti, 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šie dati ir ļoti tuvi EK izteiktajām prognozēm.

Nākamā gada valsts budžetu Saeima plāno pieņemt jau nākamnedēļ.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+