Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. maijs, 2015
Drukāt

Latvijai var nākties konsolidēt budžetu 0,3% apmērā no IKP, brīdina EK (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Vakar EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas.

EK rekomendācijās Latvijai norāda, ka novirze no vidējā termiņa budžeta deficīta mērķa 2015. un 2016.gadā nedrīkst pārsniegt atkāpi, kas saistīta ar pensiju sistēmas reformu. Tāpat Latvijai ir jāuzlabo profesionālā izglītība un apmācība, jāpaātrina mācību satura reforma un jāpaplašina prakses vietu piedāvājums.

EK iesaka Latvijai nodrošināt jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz kvalitāti. Mērķtiecīgāk jāpiešķir finansējums zinātnei un jāievieš stimuli privātā sektora ieguldījumiem inovācijās.

Rekomendācijas paredz, ka Latvijai ir jāsper konkrēti soļi, lai reformētu sociālo palīdzību, nodrošinātu pabalstu adekvātumu, kā arī jāievieš pasākumi lai veicinātu nodarbinātību. EK iesaka Latvijai samazināt starpību starp neto un bruto algu mazāk atalgotajiem darbiniekiem, pārnesot nodokļu slogu uz jomām, kuras mazāk ierobežo izaugsmi.

Tāpat Latvijai jāveic pasākumi, kas uzlabotu veselības sistēmas pieejamību, izmaksu efektivitāti un kvalitāti, kā arī jāsaista slimnīcu finansējums ar rezultatīvajiem rādītājiem.

EK ieskatā Latvijai jāuzlabo tieslietu sistēmas efektivitāte, jāpaaugstina visu pušu (ieskaitot maksātnespējas administratoru) atbildību, piešķirot pietiekamus līdzekļus, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un stiprinot Tieslietu padomi.

Latvijai arī būtu jāuzlabo civildienestu regulējošais ietvars, lai stiprinātu interešu konflikta kontroles režīmu un sasaistītu atalgojumu ar pienākumiem.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu. Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina.

“EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,” sacīja Zemītis.

Kopumā gada laikā Latvija ir izpildījusi iepriekšējās EK rekomendācijas, taču daudzās jomās panāktais progress ir neliels, piemēram, fiskālās politikas un nodokļu jomā, augstākās un profesionālās izglītības jomā, enerģētikas un tieslietu jomās. Savukārt ierobežots progress gada laikā noticis sociālo pabalstu reformu jomā un veselības pieejamībā.

Jau rakstīts, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš atzina, ka esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam.

Viņš norādīja, ka “ārējās nenoteiktības” ietekmē samazinātas izaugsmes prognozes, tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt vairāk nekā piesardzīgai budžeta līdzekļu izlietojumā.

“Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu, jo nākamā gada valsts budžeta veidošana var notikt konsolidācijas ēnā.

Tāpat visi nozaru ministriju priekšlikumi, kas prasa papildu finansējumu 2016.gadā, ir jāvērtē vienkopus, neatrauti no budžeta veidošanas procesa,” sacīja ministrs.

Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Gatavojot Stabilitātes programmu, 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. Tas var prasīt valdībai veikt budžeta konsolidāciju. “Bet uzreiz vēlos teikt, ka tā nebūs tādos apjomos, ko Latvija piedzīvoja finanšu krīzes laikā,” sacīja Reirs.

“Augustā, kad valdībā jau tiks pieņemti lēmumi par 2016.gada budžetu, būs rūpīgi jāizsver, kādus lēmumus pieņemt. Esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam. Vēlos tikai atgādināt, ka konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt,” teica Reirs.

Pēc finanšu ministra teiktā, ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai nozaru ministrijai būs jāsamazina plānotie izdevumi par 5%. “Neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai -, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” sacīja ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai tiešām varturi tik ļoti kautrējas no vēlētājiem, ka nespēj lietas īstajos vārdos LATVISKI pateikt? Konsolidācija nu nekādi latviešu valodā nenozīmē samazināšanu. Nu ir taču valodas likums, nu jābūt taču latvietim dotai iespējai sazināties valsts valodā. Satversmē nav noteikts, ka man pa rokai jāglabā skaidrojošā vārdnīca, lai saprastu varas teikto. Jā ir atkal grūti laiki pienākuši, bet tas viss kādreiz beigsies. Nekautrējieties, gan cilvēki sapratīs grūtības, bet valsts valodu gan neaizmirstiet!!!

    • Ieskaidro to zemītim, kurš nezina, kurā galā viņam smadzenes, ja tādas ir,- par nodokļu paaugstināšanu arī gvelza.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (2)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+