Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas – 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā.

Pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss norādīja, ka EK šodien vārdus pārvērš darbos.

“Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir stingra prasība pienācīgi piemērot patvēruma noteikumus, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā. Tomēr būtu bez kavēšanās jāatklāj tie, kuru prasības nav pamatotas, un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tas ir ļoti svarīgi, lai migrācijas politiku pieņemtu sabiedrība,” pauda Timmermanss.

Lai risinātu pašreizējās migrācijas problēmas, EK arī ierosinājusi izmantot ārkārtas reaģēšanas mehānismu. Šis noteikums, kas tiek iedarbināts pirmo reizi, tiks izmantots, lai izveidotu ārkārtas pārvietošanas shēmu, ar kuru palīdzēs Itālijai un Grieķijai. Attiecīgā shēma attieksies uz Sīrijas un Eritrejas valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ir ieradušies Itālijā vai Grieķijā pēc šī gada 15.aprīļa vai pēc šā mehānisma iedarbināšanas. Kopumā no Itālijas un Grieķijas turpmākajos divos gados uz citām ES dalībvalstīm atbilstīgi sadales koeficientam būtu jāpārvieto 40 000 personu – tas ir apmēram 40% no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ieradušies šajās valstīs 2014. gadā.

EK ir arī gatava darīt to pašu, ja citas dalībvalstis, piemēram, Malta, arī saskartos ar pēkšņu migrantu pieplūdumu.

Tāpat EK ir pieņēmusi ieteikumu, kurā tā prasa dalībvalstīm divu gadu laikā atbilstīgi sadales koeficientam nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība atbilstīgi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādēm. Dalībvalstis, kuras shēmā piedalīsies, varēs saņemt finansiālu atbalstu – ES šim nolūkam šajā un nākamajā gadā darīs pieejamus 50 miljonus eiro.

ES rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu 2015.-2020. gadam noteiktas konkrētas darbības, lai novērstu migrantu kontrabandu un cīnītos pret to. Starp šīm darbībām ir aizdomīgo kuģu saraksta izveide, īpašas platformas sadarbības veicināšanai un informācijas apmaiņai ar finanšu iestādēm, kā arī sadarbība ar interneta pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem medijiem, lai nodrošinātu to, ka tiek nekavējoties atklāts un dzēsts interneta saturs, ko cilvēku kontrabandisti izmanto savu darbību reklamēšanai.

Lai ES kopējā patvēruma sistēma efektīvi darbotos, migrantiem, kad tie ierodas ES, sistemātiski jānoņem pirkstu nospiedumi. EK dienesti ir publicējuši pamatnostādnes dalībvalstīm, kurās izklāstīta paraugprakse pirkstu nospiedumu noņemšanai jaunajiem iebraucējiem, kuri vēlas saņemt starptautisku aizsardzību. Tā sauktās “Hotspot” vienības praktiski sadarbosies, lai identificētu un reģistrētu iebraucošos migrantus, noņemtu viņiem pirkstu nospiedumus un novērtētu tos, kuriem nepieciešama aizsardzība.

Tāpat EK izskatījusi meklēšanas un glābšanas operācijas “Triton” jauno darbības plānu, kurā norādīts jaunais izmantojamo līdzekļu skaits. Proti, jūrā tās ir desmit vienības, uz sauszemes 33 un gaisā astoņas vienības, kā arī 121 cilvēks. Darbības plānā arī uz dienvidiem līdz Maltas meklēšanas un glābšanas zonai paplašināta “Triton” darbības zona, lai aptvertu iepriekšējās Itālijas operācijas “Mare Nostrum” zonu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. pieradināšana , Atbildēt

    skaitlis aug un aug. Vēl pēc mēneša būs trīs nulles klāt…

  2. Uz kurieni mums bēgt ? Nodokļu slogs te ir nenormāls.

  3. Šie nav “bēgļi” tradicionālā nozīmē, bet laimes meklētāji. Īsti bēgļi (ieskaitot baltiešus 1944.gadā) muka uz tuvāko valsti kurā viņu dzīvības nebija apdraudētas. Vairumam tā bija Vācija. Pēc tam viņi emigrēja uz valstīm, kurām vajadzēja darbaspēku. Šīs migrantu straumes no Āfrikas un no musulmaņu zemēm tikai augs un augs, līdz kamēr tās sāks apdraudēt Eiropu. Dažās valstīs tas jau notiek.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+