“Latvijas arhitektūras gada balvas 2012” otrajai kārtai izvirzīti 17 projekti 0
Nacionālā žūrija “Latvijas arhitektūras gada balva 2012” no kopumā 58 konkursam iesniegtiem darbiem otrajai kārtai tālāk izvirzījusi 17 projektus, kas aptver visu Latviju.
Konkursa otro kārtu vērtēs starptautiska žūrija, kuras vadītāja būs Japānā dzimusī Hiromi Hosoja, kā arī žūrijā piedalīsies viens no ievērojamākajiem Lietuvas mūsdienu arhitektiem Rolands Paleks, somu arhitekts Janne Teresvirta un Igaunijas viena no spilgtākajām personībām jauno arhitektu plejādē Sīri Valnere, šodien žurnālistiem stāstīja 2012. gada skates organizators Reinis Liepiņš.
“Riga Chair” dizaina autors un 2012. gada skates nacionālās žūrijas loceklis Aldis Circenis skaidroja, ka patlaban uz arhitektūru nevar skatīties tās pierastajā un klasiskajā izpratnē, proti, ēku veidolā, jo radošā procesa gaitā arhitektūra ir izkāpusi ārpus rāmjiem un par to liecina arī “Latvijas arhitektūras gada balvai” pieteiktie projekti, kur bez ēkām bija arī izstādes un grāmatas, kas ir svarīgi arhitektu cunftes un sabiedrības saliedēšanas kontekstā.
Pusfinālam izvirzīts Dobeles vēsturiskais tirgus laukums, dzīves stila noliktava “Big Fish” Liepājā, “GlaxoSmithKline Latvia” birojs Rīgā, Latvijas ekspozīcija Venēcijā “Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā”, kā arī lekciju, semināru un radošo darbnīcu cikls “Intensīvā apmācību programma pilsētplānošanā Radi Rīgu!”.
Tāpat otrajai kārtai izvirzīta Bastejkalnā notikusī izstāde “Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums”, kafejnīca “Laiva” un laivu būves birojs Pāvilostā, Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, lofts Elizabetes ielā Rīgā, Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī, kā arī Saldus mūzikas un mākslas skola un Samrodes biroja ēka Ventspilī.
Nacionālā žūrija tālāk izvirzījusi arī neparastu laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmatu “Liepājiņa”, skates terasi ar paviljonu piemiņas parkā Likteņdārzs, Ventspils muzeja interjeru un ekspozīciju Livonijas ordeņa pils otrajā stāvā, “Zeimuļs” Rēzeknē un Žaņa Lipkes memoriālo muzeju Rīgā.
“Latvijas arhitektūra ir decentralizējusies. Rīga vairs nav tā ūdensgalva, kas reiz bija. Prieks par to, ka daudzi projekti ar augstu nozīmi sabiedrībā realizēti ārpus Rīgas,” sacīja Circenis. Lai arī pusfinālu pretendentu saraksts nav garš, žūrijas locekļi vairākus pieteiktos projektus vienprātīgi atzina par spožiem, klāstīja Circenis. Īpašs prieks viņam ir par to, ka arī Latgale ar spilgtiem piemēriem ir iezīmējusies Latvijas arhitektūras kartē, par ko liecina projekts “Zeimuļs”, par kuru vēl būs daudzas diskusijas. Tāpat atzinīgi jānovērtē tas, ka sevi spēcīgi piesaka jaunie arhitekti.
Nacionālajā žūrijā darbojās deviņi žūrijas locekļi, kuri darbu sāka ar to, ka bija jānoformulē kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēti balvai pieteiktie projekti, stāstīja žūrijas dalībniece Sintija Vaivade. Bez Vaivades 2012. gada skates nacionālajā žūrijā darbojās arī mākslinieks Andris Breže, arhitekts un dizainers Aldis Circenis, flāmu arhitekts, kurš jau astoņus gadus dzīvo Rīgā, Mantens Devrīnts, arhitekte Liene Griezīte, arhitekts un biroja “K Idea” vadītājs Andris Kokins, arhitekte Sandra Levāne, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, kā arī arhitektūras platformas “A4D” redaktors Artis Zvirgzdiņš.
Jau ziņots, ka 2012. gada labāko arhitektūras darbu skate tika izsludināta šā gada februārī. Gada skates galvenās, kā arī pārējo balvu ieguvēji tiks pasludināti apbalvošanas ceremonijā 17.maijā. Tās pašas dienas garumā līdz apbalvošanas ceremonijai notiks ārzemju un vietējo lektoru semināru cikls par arhitektūru kā būtisku kultūras un sabiedrisko norišu ietekmētāju.
Visi 17. maija pasākumi notiks Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā piebūvē un ap to, tādējādi iedibinot jaunu tradīciju – rīkot gada skati kādā no gada balvas pretendentiem.
Latvijas arhitektūras gada labāko darbu skate jau tradicionāli ir valsts galvenais notikums arhitektūrā kopš 1995. gada. To organizē Latvijas Arhitektu savienība, šogad – kopā ar iniciatīvas grupu, ko veido 2011. gada skates galvenās balvas laureāti arhitekti Liene Griezīte un Reinis Liepiņš, reklāmas aģentūras “TBWALatvija” radošais direktors Mārtiņš Ķibilds, kā arī virkne finansiālu partneru.
