Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Latvijas “ārzemju aģenti”

PBLA1_TS_5

Ar kopīgu lūgšanu un skanīgi nodziedātu Latvijas valsts himnu vakar Mazajā ģildē sākās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde.

 

Šī ir jau 22. reize, kad Amerikā, Kanādā, Austrālijā, Vācijā un citās zemēs mītošo latviešu vienotāja organizācija sēdi rīko Latvijā.

Šovasar pirmo reizi rīkotā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma idejas autors bija PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis. Vakar viņš uzsvēra, ka forums bijis labs sākums sadarbībai starp latviešu uzņēmējiem visā pasaulē. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzrunā solīja kopā ar PBLA un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru nodrošināt foruma turpinājumu, toskait veidot augsta līmeņa un sasniegumiem bagātu latviešu uzņēmēju padomi Latvijas tautsaimniecības problēmu apspriešanai un pārrobežu sadarbības veicināšanai. Ministru prezidents izteica atzinību latviešu izcelsmes uzņēmējam Aleksim Kīnam un Latvijas goda konsulam Čikāgā Robertam Blumbergam par viņu organizēto iespēju pirms dažām nedēļām prezentēt Latviju “AlphaMetrix” pasākumā Monako.

PBLA valdi uzrunāja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, diasporas latviešus godpilni dēvējot gan par Latvijas “aģentiem” ārzemēs, gan biznesa vēstniekiem.

PBLA priekšsēdis atzinīgi novērtēja īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes darbību diasporas labā un izteica prieku, ka tagad budžets diasporas atbalstam ir palielināts. J. Kukainis norādīja uz to, ka izveidoti gan daudzi pozitīvi dokumenti, tomēr joprojām līdzekļu diasporas neatliekamajām vajadzībām nav pietiekami. Pasaulē ir vairāk nekā simts latviešu skoliņu, kas arī būtu priecīgas par lielāku atbalstu no Latvijas nekā līdz šim.

Iepriekšējās PBLA valdes sēdes tika apmeklējuši arī izglītības ministri. Šoreiz Latvijas izglītības sistēmas kritiku dzirdēja tikai daži ministrijas ierēdņi.

J. Kukainis sacīja: “Mēs visi gribam redzēt Latviju kā plaukstošu un labklājīgu valsti. Nevajadzētu piemirst, ka labklājīgās un veiksmīgās valstīs ir sakārtota izglītības sistēma, kas kalpo integrācijai un iedzīvotājos veido kopības sajūtu. Mēs neredzam panākumus vienotas izglītības sistēmas valsts valodā ieviešanai.

Cik ilgi vēl šķērdēsim līdzekļus, uzturot skolas tā saucamajā dzimtajā valodā, kas neveicina ne integrāciju, ne saliedētas sabiedrības intereses?”

Latvieši ārzemēs, jo īpaši tā saucamajā vecajā trimdā, ir sarūgtināti arī par pašreizējo latviešu zemes pārdošanas politiku ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Organizācija uzskata par svarīgu paust atbalstu topošajai Latvijas Republikas Satversmes preambulai, jo tajā precīzi definēts, kāpēc mūsu valsts tika radīta, un tas tagad ir jāatgādina jaunākajai latviešu paaudzei Latvijā un ārzemēs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+