Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. novembris, 2015
Drukāt

“Latvijas attīstībā” mainījušies akcenti (2)

Foto - Ģirts ZvirbulisFoto - Ģirts Zvirbulis

Partijas dibinātājs un bijušais priekšsēdētājs Einars Repše (no kreisās) uz kongresu gan bija ieradies, bet no uzstāšanās un runu teikšanas atturējās. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" viņš pauda atzinīgus vārdus par pašreizējo partijas līderu Edgara Jaunupa (pirmais no labās) un Jura Pūces (centrā) darbu.

Kā jau varā neiekļuvušo partiju pasākumos ierasts, arī “Latvijas attīstībai” kongresā liela uzmanība tika veltīta valdošās koalīcijas kritikai. Latvijas politiskā vara neesot lemtspējīga, premjerei Laimdotai Straujumai (“Vienotība”) neesot redzējuma par valsti, un viņa gatava atteikties no savas nostājas pat mazākā spiediena apstākļos, birokrātija netiekot mazināta, mikrouzņēmuma nodoklis izpostīts, bet par galveno “attīstītāju” satraukuma objektu šobrīd kļuvuši “tikumības grozījumi”, ko kongresā piesauca teju vai katrs runātājs.

 

Liek par sevi runāt

Partija “Latvijas attīstībai” tika dibināta pirms nepilniem diviem gadiem un katru no tiem aizvadījusi citā noskaņā. Pirmo gadu tā iesāka ar lielām cerībām, bet noslēdza ar vilšanos pēc izgāšanās Eiroparlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās. Tam sekoja vadības nomaiņa un partijas stūri no dibinātāja Einara Repšes rokām pārņēma Juris Pūce.

Savu otro gadu partija aizvadījusi apņēmībā pierādīt, ka tā arī ārpus parlamenta ir vērā ņemams politisks spēks. Tādēļ J. Pūces vadītā organizācija pie Saeimas nama rīkoja piketu pret mikrouzņēmuma nodokļa grozījumiem, iesniedza sūdzību Satversmes tiesā pret uzņēmumu valdes locekļu atbildības pastiprināšanu, izveidoja divas prasības portālā “manabalss.lv” (pieņemt kopdzīves likumu un atjaunot valsts ­līdzfinansējumu par privātā bērnudārza apmeklējumu tiem bērniem, kam nav atradušās vietas pašvaldības dārziņos). Īpašu atsaucību gan neviena no “LA” iniciatīvām nav guvusi ne politiķu vidū, ne sabiedrībā – partijas priekšlikumi mikrouzņēmuma nodokļu jomā Saeimā noraidīti, paraksti pie prasībām portālā “manabalss.lv” krājas kūtri. Taču šīs aktivitātes ir nodrošinājušas “LA” iespēju laiku pa laikam medijos atgādināt par savu eksistenci. Un parlamentā nepārstāvētai sīkpartijai tas vien ir liels sasniegums.

 

Reskājs vīlies

“Sīkpartijas” zīmogu J. Pūce, pārņemot organizācijas vadību, bija iecerējis dzēst, pieckāršojot partijas biedru skaitu. Saskaņā ar viņa plānu pašlaik “LA” būtu jābūt 350 biedriem, bet 2018. gadā – jau tūkstotim. Par spīti aktīvai biedru vervēšanai interneta sociālajos tīklos, ar šo nodomu īstenošanu dzīvē tomēr nav īsti veicies. Šobrīd “LA” biedru skaits grozās ap 260, aizvadītā gadā laikā partijā uzņemti 42, bet to atstājuši 16 cilvēki. “Tātad bilance pozitīva,” pozitīvismu nezaudēja J. Pūce. Tomēr aizgājēju vidū ir arī vismaz viena partijas centrālā figūra. Tieši kongresa dienā uzzināju, ka “LA” pamest izlēmis tās valdes loceklis un viens no dibinātājiem – bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Res­kājs. Šādu lēmums viņš esot pieņēmis jau pirms laba laika, bet iesniegumu par aiziešanu vēl nav uzrakstījis, jo nevēlējies pirms kongresa radīt partijai netīkamu publicitāti. “Izstājos, jo vairs neredzēju tur sev vietu. Tā vairs nav partija, kuras tapšanā piedalījos kā viens no dibinātājiem. Tās tēmas, kuras mēs dibināšanas laikā bijām noteikuši par prioritārām, pēc iepriekšējā kongresa tika pabīdītas ēnā un par centrālo jautājumu kļuva kopdzīves likums. Tas bija pārsteigums vairākiem biedriem. Arī es negribu uz tādiem pamatiem būvēt savu politisko karjeru. Ir arī citi iemesli, bet par tiem es nevēlos publiski runāt, respektējot bijušos kolēģus,” telefonsarunā paskaidroja Reskājs. Savukārt partijas priekšsēdētājs J. Pūce īsti nevēlējās komentēt valdes locekļa aiziešanu: “Nekāda konflikta mums nebija. Vladimirs pats nolēma pagaidām attālināties no aktīvas darbības partijā.”

 

Uzņēmēju vietā geji

Kongresa laikā, klausoties partijas līderu ziņojumos un biedru debatēs, patiešām nevarēja nepamanīt zināmu akcentu maiņu. Līdzšinējos partijas pasākumos centrālā tēma bija uzņēmēji un viņu problēmas – nodokļu politika, kredītu pieejamība, biznesa vide, stratēģisko investīciju piesaistīšana. Tagad tā vietā priekšplānā izvirzījušies “tikumības grozījumi” un kopdzīves likums. Kāds jaunietis debatēs sūdzējās, ka pēc “tikumbas grozījumu” pieņemšanas viņam esot bail, ka nepareizas matu krāsas vai netradicionālas seksuālās orientācijas dēļ viņu varot “laukumā sadedzināt uz sārta”. Arī partijas priekšsēdētājs J. Pūce sprieda, ka “tikumības grozījumu” pamatā bijušas politiķu bailes no homoseksualitātes. “Šo baiļu iemeslus lai izskaidro psihologi, taču sekas ir atgriešanās pie cenzūras,” teica Pūce. Savukārt viens no partijas līderiem Edgars Jaunups ar nožēlu secināja, ka šobrīd Latvijā esot mazāk brīvības nekā deviņdesmitajos, kad lesbiešu kāzas pie Brīvības pieminekļa vai citi seksuālo minoritāšu pasākumi neizsauca tik naidīgu pretreakciju kā šodien. Viņaprāt, šāda neiecietība ir būtisks šķērslis Latvijai ceļā uz modernu Rietumu valsti.

“Partija “Latvijas attīstībai” nav mainījusi savu nostāju vai prioritātes. Gluži otrādi – mēs aizstāvam liberālisma vērtības visās jomās un aktīvi reaģējam, ja pamanām ko nepieņemamu. Šobrīd saistībā ar tā sauktajiem tikumības grozījumiem un dažādiem neiecietības piemēriem īpaši aktuāli ir atgādināt par līdzcietību un iejūtību pret dažām sabiedrības grupām, tostarp arī bēgļiem un seksuālajām minoritātēm,” pēc kongresa man teica E. Jaunups. Viņš neizslēdza, ka V. Reskāja piemēram varētu sekot arī citi partijas biedri, kas nevēlas asociēties ar šādu politiku, bet tas tikai ļaušot partijai “nostiprināt ideoloģisko kodolu”.

Ekonomikas problēmas un uzņēmēju vajadzības, kaut pabīdītas otrajā plānā, tomēr nav aizmirstas pavisam. Kongresā tika pieņemta rezolūcija, aicinot Saeimu ieviest gada pārejas periodu jebkādām izmaiņām nodokļu likmēs un atjaunot atvieglotu nodokļa regulējumu īpaši mazajiem uzņēmumiem. Pēc partijas biedra Ritvara Tauriņa ierosinājuma nolemts izveidot arī partijas “Uzņēmēju klubu”, kur biznesa cilvēki varēs apmainīties ar pieredzi un saskaņot darbības savu interešu aizstāvībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. VAI TAD NEKAUNĪBAI ir robežas??? Draugi jau par viņiem nobalsos, jo atlēks savs labums!?? Arī lētticīgie nobalsos. Vai viņu mazums??? JAUNIEŠI NOBALSOS!!! Viņi ļoti maz par ko interesējas, viņiem citas nodarbes un intereses!!!

  2. ka atrodas tādi vīreļi,kuri domā,ka piesaistīs vēlētājus,solot rūpēties par bēgļiem un seksuālajām minoritātēm.Tukšs numurs.

Draugiem Facebook Twitter Google+