Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. marts, 2014
Drukāt

“Latvijas Avīze” – visa mana dzīve

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Latvijas Avīzi" iespiež SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" tipogrāfijā. Viena "LA" numura drukai tiek izlietots apmēram 1200 kg avīžu papīra. Viena numura tirāžu nodrukā apmēram pusstundas laikā. Ap pulksten desmitiem vakarā tipogrāfija ved pirmos nodrukātos eksemplārus uzņēmumam "Preses Serviss", no plkst. 1.15 līdz 2.30 uzņēmumam "Latvijas Pasts" tiek nogādāti sašķiroti laikraksti, lai tālāk vestu uz rajonu sadales centriem Latvijā. Attēlā: maiņas vecākais Edijs Druva (no labās) un iespiedlīnijas operators Raitis Circens izvērtē laikraksta drukas kvalitāti.

Šodien klajā nācis “Latvijas Avīzes”  5000. numurs. Lūdzu mūsu ilggadējos lasītājus nosaukt vismaz trīs iemeslus, kāpēc tieši šim laikrakstam ir uzticīgi jau vairāk nekā 25 gadus.

Jānis Alfrēds Ieviņš Drustos: “”Latvijas Avīzi” lasu ar milzu interesi jau kopš pirmā numura. Ar nepacietību gaidu pastnieku, kas ap pusdienas laiku atnes avīzi ar svaigām ziņām. Kas ir jūsu vērtība? Pirmkārt, uzskatu jūs par samērā neitrālu izdevumu, nepūšat ne Maskavas, ne kādā citā stabulē. Otrkārt, visos jautājumos redakcijai ir sava nostāja, taču tas nenozīmē, ka, piemēram, Ušakovam nebūtu tiesības izteikt savas domas, vienalga, cik strīdīgos jautājumos. Par to “LA” visu cieņu! Treškārt, “LA” ir ļoti daudzpusīgs laikraksts. Tur ir gan kultūra, gan sociālās problēmas, bet mani visvairāk saista politika un pašreiz tieši notikumi Ukrainā. Šajā sakarā lielisks bija žurnālista Viestura Sprūdes analītiskais raksts “Sudetu mācība Krimai” (“LA”, 7. martā). Patīk Franka Gordona izsvērtie spriedumi. Prieks, ka viņš publicējas “LA”. Savukārt lasot pēdējo lappusi, ik reizi pārliecinos, cik dažādi, pat pretrunīgi var būt iedzīvotāju viedokļi par vienu un to pašu jautājumu.”

Valentīna Latkovska Preiļu novadā: “”Latvijas Avīze” – tā ir visa mana dzīve! Nezinu, ko iesāktu, ja nebūtu šīs avīzes. Vakar pat – pastnieks nedaudz kavējās, trīs četras reizes gāju uz pastkastīti, nevarēju vien sagaidīt. Politika, kultūra, raksti par teātri un mūziku saista visvairāk. Patīk otrā lappuse ar nelielo vēstures ziņu, ko sagatavo Viesturs Sprūde, un pēdējā lappuse ar lasītāju aptaujām. Kā bijusī vēstures skolotāja vienmēr izlasu vēstures tēmai veltītos materiālus. Piedalos šlāgermūzikas aptaujās, arī dažādos konkursos. Nupat aizsūtīju savu vēstuli konkursam par labāko pastnieku. Konkursus noteikti varētu rīkot biežāk. Tie liek sasparoties, meklēt atbildes, domāt, rakstīt. Laikrakstu abonēju ik pa diviem mēnešiem. Svētku reizē savu novēlējumu izteikšu ar vārdiem, ko intervijā “LA” teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, – turpināt tāpat vēl 5000 numurus!”

Tālivaldis Teteris Cēsīs: “”LA” ir vispusīga avīze! Jūs rakstāt par visu, kas notiek Latvijā, – par ekonomiku, kultūru, izglītību, politiku. Pietiekami plašs tematu loks. Man pašam patīk sports, tam sekoju līdzi sporta lappusēs, bet īpaši gribu izcelt lielās intervijas. Lasot tās, uzzini par intervējamo cilvēku tik daudz interesanta, ko nekur citur neuzzināsi. Prieks, ka redakcijas viesi ir tik dažādi cilvēki – gan kreisi, gan labēji domājošie. Lūk, gluži nesen plaša intervija ar Ivaru Zariņu no “Saskaņas centra”. Atbildes ļāva tuvāk iepazīt šo politiķi un viņa uzskatus. Man kā pilsētniekam patīk lasīt aprakstus par lauku cilvēkiem, sevišķi gados jaunajiem censoņiem. Viņi vada traktorus, kopj gaļas lopus. Šie jaunie cilvēki ir Latvijas nākotne. Dievs dod, lai tādu būtu vairāk, tad Latvija turēsies.”

Maija Vilemsone Virešos: “Abonējam gan “Latvijas Avīzi”, gan “Praktisko Latvieti” un “Mājas Viesi”. Avīzi lasām kopš pirmā numura, kad tā vēl bija ar nosaukumu “Lauku Avīze”. Tā kā pēc profesijas esmu agronome, man visvairāk pie sirds ir raksti par lauku tēmām, arī par lauku cilvēkiem – biškopjiem, dārzniekiem. Lasu, protams, arī par politiku, bet tad ir jāuztraucas, kas pasaulē notiek un kāds liktenis mūs gaida. Patīk Egila Līcīša feļetoni, izlasīju arī Eināra Cilinska komentāru. Atbalstu viņa viedokli. Vakardienas “LA” lasīju par represētajiem. Apsveicami, ka rakstāt par šīm tēmām, katru gadu atgādināt par šiem traģiskajiem notikumiem. Esmu liela krustvārdu mīklu minētāja. Kamēr mīkla nav atrisināta, miera nav.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+