Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. decembris, 2012
Drukāt

Latvijas balets kļuvis universāls


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Šosezon Latvijas Nacionālais balets svin savu deviņdesmito gadadienu – jau rīt uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves gaidāma jubilejas gada kulminācija – vērienīgs Galā koncerts trijos cēlienos. 


Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis skaidro, ka izrāde veidota, lai dotu iespēju visiem dejotājiem parādīt labāko sniegumu un vienlaikus atklātu, ko būtībā nozīmē šodienas Latvijas balets. “Mums joprojām ir labs klasiskais balets, bet, pateicoties tam, ka ar dejotājiem strādājuši dažādi horeogrāfi, mūsu mākslinieki ir kļuvuši universāli un vienlīdz izteiksmīgi var izpildīt gan klasiku, gan laikmetīgo deju,” stāsta trupas vadītājs. Tāpēc jubilejas reizei izveidotajā kompozīcijā apvienoti klasisko un moderno baleta uzvedumu fragmenti. Vēl pirms šī notikuma “LA” bija iespēja ielūkoties Ādolfa Šarla Adāna baleta “Žizele” izrādes aizkulisēs.

Izrādei jāsākas septiņos vakarā, un jau piecos grimētavās, ģērbtuvēs un aizkulisēs pulcējas dejotāji. Balerīnas un vadošie solisti ‒ mazliet ātrāk, bet vairākums puišu pirms pašas izrādes. Dejotāji grimējas paši. Balerīnas atceras, ka sākušas šo mākslu apgūt jau vienpadsmit gadu vecumā. Latvijas Nacionālā baleta vadošais solists Raimonds Martinovs atklāj, ka viņam tieši grimēšanās pirms izrādes ir īpašs sagatavošanās rituāls: “Tā ir meditācija – grimēšanās laikā vēlreiz galvā izspēlēju lomu un iejūtos tēlā. Pirms katras izrādes tas notiek citādi. Gatavojoties “Bahčisarajas strūklakai”, esmu iemācījies izveidot sev austrumniecisku grimu, “Žizelei” – iespējami minimālu, bet, kad dejoju Rotbergu, tad ar acu grimu pat eksperimentēju.” Piecas frizieres un grimētājas pa to laiku citiem dejotājiem veido matu sakārtojumus. “Katrai rotai un matu cirtai jābūt ļoti stingri nostiprinātām, bet grimam noturīgam – tāda ir baleta specifika,” skaidro pieredzējusī grimētāja Ingrīda Bandeniece.
balets_02_BB_15

Vēl īsi pirms izrādes sākuma dejotāji iesildās un balerīnas apauj puantes – turpat uz operas skatuves. “Ja ar kurpēm viss ir kārtībā, jūtos koncentrējusies. Balerīnas apavi sastāv no daudziem elementiem, kuros svarīga ir katra lentīte, un katrai no mums tiem ir sava recepte. Dejotājām tā ir tēma, ko varam apspriest bezgalīgi. Nesen, braucot vilcienā, ar Krievijas primabalerīnu Uļjanu Lopatkinu gandrīz stundu runājām par to, kā kura no mums šuj čības,” atklāj Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste Elza Leimane-Martinova.

Kad zālē jau sāk pulcēties skatītāji, aiz aizvērtā priekškara starp dekorācijām vēl valda īsta kņada – dejotāji ģērbjas, vingro, mēģina dejas elementus. Pat atskanot pirmajiem mūzikas akordiem, kāda dejotāja plīša jaciņā skatuves malā vēl ievingrina muskuļus. Taču, sākoties izrādei, viss un visi nostājas savās vietās. Tālāk aizkulisēs viss norit kā pulksteņa mehānismā. Elza Leimane-Martinova,
kura šovakar dejo savu mīļāko lomu, teic – lai arī ir daudz darba ārvalstu teātros, viņa vēlas, lai radošās un profesionālās mājas viņai arvien paliktu uz LNO skatuves dēļiem. “Šeit valda lieliska radoša gaisotne un mūsu trupai ir krāšņs repertuārs, skaistas, bagātas un dažādas izrādes. Virzītājspēks ir konkurence, bet tā Latvijas vadošo balerīnu starpā ir veselīga un draudzīga, naglas puantēs neviena neber,” skaidro soliste.

 

 

Uzziņa

Latvijas Nacionālais balets faktos

Kopumā trupā ir 68 dejotāji, trupā dejo 41 meitene un 27 puiši. Vidējais publikas apmeklējums gadā – 96%.

Ieskats Latvijas baleta vēsturē

Pirmoreiz ar baletu Rīga iepazinās 19. gadsimta sākumā, pirmais latvietis, kurš apguva baleta mākslu profesionāli, bija Mārtiņš Kauliņš – pirmās profesionālās baleta trupas Latvijā izveidotājs (1911).

1922. gada 1. decembrī oficiāli dzima latviešu balets, pirmizrādi piedzīvojot pirmajai pilnmetrāžas baleta izrādei – pēc Mariusa Petipā 1885. gada Pēterpils izrādes parauga iestudētajai P. L. Herteļa “Veltīgajai uzmanībai”.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados mūsu baleta likteni teju 20 gadus noteica Helēnas Tangijevas-Birznieces un Jevgeņija Čangas radošā darbība; 1971. gadā pirmizrādi piedzīvoja Aleksandra Lemberga izcilākais veikums – Ž. Bizē un R. Ščedrina “Karmena”.

1994. gadā par Latvijas Nacionālā baleta trupas vadītāju kļuva Aivars Leimanis.

Latvijas Nacionālā baleta tuvākās nākotnes plāni

2013. gada februārī Latvija pirmo reizi varēs iepazīt mūsdienu dejas klasiķa Hansa van Mānena izcilo darbu – baletiestudējumu “Pieci tango”, bet aprīlī – argentīniešu mūsdienu dejas meistara Maurisio Vain-rota versiju par Tenesija Viljamsa lugas “Ilgu tramvajs” varoņu attiecībām. Rudenī plānots arī 
jauns oriģinālbaleta iestudējums – Jura Karlsona darbs bērniem “Karlsons, kas dzīvo uz jumta”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+