Foto no arhīva

Latvijas Banka: “ABLV” bankai izsniegtā aizdevuma atgūšana nepieciešamības gadījumā neradīs sarežģījumus 2

Komercbankai “ABLV Bank” izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus – ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Bankā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

“Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,” sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.

“ABLV Bank” uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. “ABLV Bank” pauž viedokli, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.

FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.

Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniegusi uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas. Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.

Iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.

“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Reklāma
Reklāma

“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.