Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. novembris, 2016
Drukāt

Latvijas Banka: Algu kāpuma bremzēšanās drīzāk ir laba ziņa

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

No ilgtspējīgas attīstības viedokļa lēnāks algu pieaugums šogad drīzāk ir laba ziņa, šādu viedokli vietnē “makroekonomika.lv” pauž Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Latvijā algu pieaugums pārsniedz darba ražīguma kāpumu jau ceturto gadu pēc kārtas, liekot ekonomistiem bažīties par tautsaimniecības konkurētspēju un attīstības ilgtspēju. Ja algu pieaugums turpinātos iepriekšējā tempā, pat piebremzējoties ekonomikas izaugsmei, tas liecinātu, ka “pāršāvām pāri makroekonomiskajam līdzsvaram”, līdzīgi kā 2005.-2007.gadā, ka ekonomika ir pārkarsusi un nākotnē gaidāma sāpīga lejupvērstā korekcija, raksta centrālās bankas ekonomists.

Savukārt pašreizējā situācija, kad algas pietiekami elastīgi reaģē uz izlaides dinamiku, ir papildu arguments tam, ka joprojām esam tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram – ražošanas apjoma starpība ir tuvu nullei un bezdarbs tuvs dabiskajam līmenim. Tādējādi no nākotnes var nebaidīties un droši koncentrēties uz ekonomikas piedāvājuma pusi, lai ar strukturālo reformu īstenošanu panāktu straujāku potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, tas ir, ilgtspējīgi celt algas un iedzīvotāju dzīves līmeni arī turpmāk, uzskata Krasnopjorovs.

Viņaprāt, lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda atalgojuma kāpuma bremzēšanos, nav pamata celt trauksmi un uzskatīt, ka algu kāpums pēdējos mēnešos apstājies pavisam.
Nākamgad, visticamāk, Latvija atgriezīsies pie mērena algas gada kāpuma 3-5% apmērā jeb tāda pieauguma tempa, kāds piedzīvots 2011.-2013.gadā, prognozē Latvijas Bankas ekonomists

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 847 eiro, kas ir par 2,2% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā algas augušas par 2,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 1,9%. Šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā privātajā sektorā bija 828 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 885 eiro.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 622 eiro, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni uzrādot pieaugumu par 1,7%. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 1,5%.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+