Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Evija Trifanova/LETA

Latvijas Banka: Algu kāpuma bremzēšanās drīzāk ir laba ziņa 0

No ilgtspējīgas attīstības viedokļa lēnāks algu pieaugums šogad drīzāk ir laba ziņa, šādu viedokli vietnē “makroekonomika.lv” pauž Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Latvijā algu pieaugums pārsniedz darba ražīguma kāpumu jau ceturto gadu pēc kārtas, liekot ekonomistiem bažīties par tautsaimniecības konkurētspēju un attīstības ilgtspēju. Ja algu pieaugums turpinātos iepriekšējā tempā, pat piebremzējoties ekonomikas izaugsmei, tas liecinātu, ka “pāršāvām pāri makroekonomiskajam līdzsvaram”, līdzīgi kā 2005.-2007.gadā, ka ekonomika ir pārkarsusi un nākotnē gaidāma sāpīga lejupvērstā korekcija, raksta centrālās bankas ekonomists.

Savukārt pašreizējā situācija, kad algas pietiekami elastīgi reaģē uz izlaides dinamiku, ir papildu arguments tam, ka joprojām esam tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram – ražošanas apjoma starpība ir tuvu nullei un bezdarbs tuvs dabiskajam līmenim. Tādējādi no nākotnes var nebaidīties un droši koncentrēties uz ekonomikas piedāvājuma pusi, lai ar strukturālo reformu īstenošanu panāktu straujāku potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, tas ir, ilgtspējīgi celt algas un iedzīvotāju dzīves līmeni arī turpmāk, uzskata Krasnopjorovs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņaprāt, lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda atalgojuma kāpuma bremzēšanos, nav pamata celt trauksmi un uzskatīt, ka algu kāpums pēdējos mēnešos apstājies pavisam.
Nākamgad, visticamāk, Latvija atgriezīsies pie mērena algas gada kāpuma 3-5% apmērā jeb tāda pieauguma tempa, kāds piedzīvots 2011.-2013.gadā, prognozē Latvijas Bankas ekonomists

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 847 eiro, kas ir par 2,2% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā algas augušas par 2,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 1,9%. Šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā privātajā sektorā bija 828 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 885 eiro.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 622 eiro, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni uzrādot pieaugumu par 1,7%. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 1,5%.