Mobilā versija
Brīdinājums +2.9°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
9. novembris, 2013
Drukāt

Latvijas Banka: Īpašo monētu tapšanas laikā nav skaidrs, kura būs pieprasīta

Foto: LETAFoto: LETA

Jubilejas monēta "Sudraba pieclatnieks" Latvijas Bankas 90 gadu jubilejas pasākumā.

Jubilejas un piemiņas monētu tapšanas laikā nav skaidrs, kura būs pieprasīta un kura nē, atzina Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas vadītājs Laimonis Šēnbergs.

“Tapšanas procesā nav īsti skaidrs, kura būs pieprasīta un kura nebūs. Gandrīz visas monētas ir vairāk vai mazāk tomēr pieprasības. Taču ir arī tādas monētas, par kurām ir mazāka interese, bet ir arī dažas monētas, kuras ir pazudušas no apgrozības daudz ātrāk nekā mēs gaidījām. To ir ļoti grūti prognozēt,” sacīja Šēnbergs.

Viņš norādīja, ka, piemēram, negaidīti liela sabiedrības interese bija par sudraba “Laimes monētu” ar skursteņslauķi, kas 2008.gadā tika izlaista īsi pirms Ziemassvētkiem. “Mēs nedomājām, ka tik liela interese būs, jo tā ļoti ātri pazuda. Arī sabiedrības vērtējumā par Gada monētu, tajā gadā tā tika atzīta par gada labāko monētu, lai gan konkurentu bija ļoti daudz, piemēram, tā paša autora ļoti laba monēta tajā gadā bija “Dziesmu svētku” monēta. Tā, ka ne vienmēr var noprognozēt, kā reaģēs sabiedrība,” teica Šēnbergs.

Viņš piebilda, ka monētu koncepti tiek veidoti vairākus gadus uz priekšu un tāpēc arī krīze monētu programmu neietekmēja.

“Visu laiku tā ir bijis, jo jau vienas konkrētas monētas tapšanas laiks – no pieņemta lēmuma, ka tāds sižets būs, līdz nokalšanai – ir apmēram gads. Tā ka iestrādēm ir jābūt krietni uz priekšu. Mēs pat vairāk esam necerētākas lietas izdarījuši, jo sarunu gaitā ar kaltuvēm par jaunākajām tehnoloģijām, mums ir bijuši piedāvājumi, kas nevarēja būt mūsu plānos kā vēl varētu dažādot mūsu monētas. Tā, ka mums ir nākušas klāt vairākas idejas saistībā ar to, ka ir bijusi iespēja tehnoloģiskāk dažādot šīs monētas. Tāpēc tā nu ir tā reize, kad godīgi var teikt, ka visi plāni ir realizējušies,” sacīja Šēnbergs.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka kopš 1995.gada ir laidusi apgrozībā kopumā 97 jubilejas un piemiņas monētas.

Jubilejas un  piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai  un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību.

Pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka turpinās tās izlaist, taču tās sauks par kolekciju monētām.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+