Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
11. novembris, 2014
Drukāt

Latvijas Banka izlaiž 5 eiro “Gadskārtu monētu”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Banka trešdien, 12. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu “Gadskārtu monēta”, kura atklāj latviešu etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas, portālam LA.lv pastāstīja LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Monētas aversā redzama saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli, bet gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, bet ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi.

Monētas veidotāji norāda, ka ar gadalaiku miju saistītas etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas, gadalaiku norisēm pakārtoti teju visu cilvēku dzīves un darba ritmi. Latvijas dabas izjūta caur gadalaiku miju veido Dzimtenes un Tēvzemes mīlestības pamatus.

Latvijai raksturīga pastāvīga četru gadalaiku maiņa, kad ikdienu rotā saulgrieži ar gaismas un tumsas miju un gadskārtas iezīmējoši svētki – Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi un Lieldienas. Dabas pamatprocesus pēta zinātnieki, bet tautas apziņā uzkrājušies daudz senāki četru gadalaiku kulturoloģiskie slāņi, kam piepulcējas četri pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, zeme un gaiss –, četras debespuses, četras Mēness cikla fāzes un četras dimensijas.

Ar gadalaiku miju saistītas etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas. Gadalaiku norisēm allaž pakārtoti teju visu cilvēku dzīves un darba ritmi. Tie labi iezīmēti senajos latviešu mēnešu apzīmējumos: ziemas, sveču, sērsnu jeb baložu, sulu, lapu jeb sējas, ziedu, siena jeb liepu, rudzu jeb pļaujas, silu, veļu jeb rudens, sala jeb salnas un vilku mēnesis. Latviešu literatūras meistars Edvarts Virza (1883–1940) romantiskajā darbā “Straumēni” (1933) parādījis, kā četri gadalaiki savijas ar latviešu zemnieka lauku darbiem piesātināto dzīvi. Latvijas dabas izjūta caur gadalaiku miju veido arī Dzimtenes un Tēvzemes mīlestības pamatus.

“Gadskārtu monētas” grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētu no 12. novembra varēs iegādāties Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 35.99 eiro.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+