Laidīs apgrozībā kolekcijas monētu “Latgales kongress” 0
Latvijas Banka rīt, 3.maijā, laidīs apgrozībā piecu eiro sudraba kolekcijas monētu “Latgales kongress”, LA.lv uzzināja Latvijas Bankā.
Monētas dizaina un plastiskā veidojuma autors ir Ivars Drulle. Mākslinieku iedvesmojusi viena no retajām kongresa dalībnieku fotogrāfijām. Monētas aversā atveidotas cilvēku figūras, kuras simbolizē Latgales kongresa norises galvenos virzītājus – katoļu garīdzniekus, strēlniekus, tautskolotājus un sabiedriskos darbiniekus. No vēsturiskās fotogrāfijas pārņemtajā uz sarkanbaltsarkanā transparenta redzamajā uzrakstā, kas atspoguļo vēl nenostabilizējušos latgaliešu rakstības formu, pausta kongresa pamatideja.
Monētas reversā attēlots krucifikss, ap kuru maija dziedājumiem sapulcējušās sievietes ar bērniem. Maija dziedājumi kā Latgalei raksturīga tautas tradīcija iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
Šī monēta ir Latvijas Bankas pateicība Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā.
Kolekcijas monēta “Latgales kongress” izgatavota Faude & Huguenin SA (Šveice). Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 3 000 eksemplāru.
Monētas cena – 50.00 eiro. Monētu no trešdienas, 3. maija, varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs
Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.
Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.
