Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. februāris, 2013
Drukāt

Latvijas Banka: Latvija nemaksās par Grieķijas parādiem

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Latvija nemaksās par Grieķijas parādiem, Latvijas Bankas mājaslapā publicētā rakstā norāda ekonomiste Aleksandra Bambale. Sabiedrībā pakāpeniski iesakņojas pārliecība par to, ka Latvija, solidarizējoties ar eirozonu, būs spiesta uz saviem pleciem iznest Grieķijas savulaik pieļautās ekonomiskās vaļības un apmaksāt Grieķijas valdības tēriņus, secina ekonomiste.

Viņa atzīst, ka 2012.gada sākumā, kad Grieķijas valdības parāds bija pārsniedzis 350 miljardus eiro (245 miljardus latu), Grieķijas valdības, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), eirozonas valstu un investoru diskusijas par Grieķijas parāda privātiem investoriem restrukturizāciju tiešām vainagojās ar parāda daļas norakstīšanu. Vienošanās paredzēja norakstīt 53,5% no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem, līdz ar to kopējais parāda līmenis saruka par 107 miljardiem eiro (74,9 miljardiem latu).

Ekonomiste atzīmē, ka Grieķijas parāda daļējā norakstīšana skāra tikai privāto investoru līdzekļus. “Grieķijas parādsaistības pret eirozonas dalībvalstīm, SVF un Eiropas Centrālo banku kopumā joprojām veido ap 200 miljardiem eiro (140 miljardiem latu). Nenoliedzami, šīs institūcijas ir spērušas platu soli pretī Grieķijas valdībai, lai paātrinātu Grieķijas atkopšanos un sekmētu tās konkurētspēju: Grieķijas aizdevuma procentu likmes ir būtiski samazinātas, aizdevuma atmaksas termiņš daļai no parāda pagarināts līdz pat 30 gadiem, starptautiskie aizdevēji palīdz izstrādāt reformu programmas utt. Tomēr aizvien neviena no šīm iniciatīvām neparedz Grieķijas valdības parāda norakstīšanu,” skaidro Latvijas Bankas pārstāve.

Viņa uzsver, ka valdību parādi starptautiskajām institūcijām vai citu valstu valdībām netiek atlaisti. Tie ir jāatmaksā, pat iestājoties valsts maksātnespējai. Vienīgais izņēmums ir ekonomiski spēcīgāko valstu jeb tā saucamā Parīzes kluba dalībnieču aktivitātes atsevišķu īpaši nabadzīgo valstu, pārsvarā Āfrikas reģionā, parādu norakstīšanā, lai kaut nedaudz mazinātu nabadzību vai palīdzētu šīm valstīm atkopties pēc kara konfliktiem un dabas katastrofām. Neviena no ES dalībvalstīm nevar nokļūt šādu valstu kategorijā pārredzamā nākotnē, norāda eksperte.

Kā akcentē Bambale, nepamatots ir mīts par to, ka Latvijas iedzīvotāji būs spiesti apmaksāt “grieķu dzīres” – Grieķijas parādus.

Eirozonas lēmumos par aizdevumiem Grieķijai Latvija nepiedalījās, un nav nekāda juridiskā pamatojuma mūsu valsti iesaistīt esošo aizdevumu nodrošināšanā. Finansējums šiem aizdevumiem tika apstiprināts un tiks apkalpots bez Latvijas līdzdalības.

Kopš 2010.gada Grieķijai ir piešķirtas divas starptautiskā aizdevuma programmas. Abu aizdevumu “mugurkaulu” veido ekonomikas stabilizācijas programma un Grieķijas valdības apņemšanās īstenot skarbas reformas. Novērtējot līdz šim paveikto, aug cerība, ka ar saņemtā finansējuma atbalstu valstij izdosies pakāpeniski samazināt savu parāda līmeni un “nostāties uz kājām”, uzskata ekonomiste.

Pirmo aizdevuma programmu veidoja divpusēji eirozonas dalībvalstu aizdevumi 52,9 miljardu eiro (37 miljardu latu) apmērā. Tie bija katras atsevišķas valsts aizdevumi Grieķijas valdībai, programma jau ir slēgta, un jaunās dalībvalstis, piemēram, Igaunija, kas eirozonai pievienojās vēlāk, tajā vairs nevar tikt iesaistītas. Tātad arī Latvijai šajā programmā nebūs jāiesaistās.

Otro Grieķijas aizdevuma programmu piešķīra no īpaša uz laiku izveidotā fonda – Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI). Fonda piešķirto aizdevumu nevis finansē, bet garantē eirozonas valstis. Finansējuma apjoms Grieķijai ir 144,7 miljardi eiro (101,3 miljardi latu), no kuriem valstij jau ir izsniegti 108,3 miljardi eiro (75,8 miljardi latu).

Ekonomiste uzsver, ka šis fonds bija izveidots kā pagaidu risinājums un kopš 2012.gada rudens EFSI vairs nevar izsniegt aizdevumus jaunās programmās. Šis instruments turpmāk apkalpos tikai Grieķijai, Portugālei un Īrijai apsolītos aizdevumus līdz to pilnīgai atmaksai. Par EFSI aizdevumu piešķiršanu un aizdevuma nosacījumiem lēma valstis, kuras tobrīd atradās eirozonā. “Latvija šajā procesā nepiedalījās, un, ņemot vērā, ka šis fonds savu mērķi jau ir izpildījis, mēs nevaram tikt iesaistīti tā finansējuma nodrošināšanā,” norāda Bambale.

Turpmāk atbalstu nodrošinās pastāvīgs krīzes risināšanas mehānisms – Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM). Iestājoties eirozonā, arī Latvija kļūs par ESM “akcionāru”.

Viņa skaidro, ka pēc būtības ESM ir apdrošināšanas polise, kurā eirozonas valstis piedalās kā akcionāri, nepieciešamības gadījumā saņemot finanšu atbalstu. ESM aizdevuma programmas nosacījumi ir gana stingri, tie paredz arī privāto investoru līdzdalību parādu restrukturizācijā. ESM aizdevumiem būs priekšrocību statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem, izņemot SVF, tātad īpašs statuss parādu atmaksai, uzsver ekonomiste.

Viņa atzīst, ka sabiedrībā arī par ESM un tā iespējamo kapitāla palielināšanu eksistē daudz mītu. Tomēr, lai pieņemtu lēmumu par ESM darbības pamatprincipu maiņu, piemēram, izmaiņām kapitālā un akciju struktūrā, būtu nepieciešams visu eirozonas valstu finanšu ministru, tostarp potenciāli arī Latvijas, vienprātīgs lēmums.

Kā ziņots, Latvijas valdības mērķis ir pievienoties eirozonai no 2014.gada. Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+