Mobilā versija
Brīdinājums +14.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
21. jūlijs, 2017
Drukāt

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās (4)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs



Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma ir vilšanās, kas nerisinās Latvijas nodokļu sistēmas galvenās problēmas, piemēram, tā neuzlabos konkurētspēju.

“Nodokļu reforma neuzlabos konkurētspēju, jo darbaspēka nodokļu samazinājums būs mazāks nekā sākotnēji iecerēts, kas nozīmē, ka turpmāk nodarbināt strādnieku būs dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,” skaidroja Rutkaste.

Viņš piebilda, ka darbaspēka nodokļu samazinājuma pozitīvo efektu neitralizēs akcīzes nodokļa pieaugums dažādiem produktiem, sociālā nodokļa palielinājums un minimālās algas pieaugums. “Kopumā nodokļu reforma nav vērsta uz konkurētspējas stiprināšanu,” apliecināja eksperts.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo algu pieaugumu, mazturīgākie tieši izjutīs arī inflācijas pieaugumu. Savukārt akcīzes nodokļa pieaugumu izjutīs tie, kas šo energoresursu patērē lielos apmēros.

Pēc Latvijas Bankas pārstāvja teiktā, nodokļu reformas ietekme uz ekonomikas izaugsmi būs minimāla – pirmajos gados efekts būs negatīvs, bet reformas trešajā gadā tās pozitīvā ietekme uz ekonomiku būs vien 0,4% apmērā.

“Esam pazaudējuši mērķi, ko ar nodokļu reformu gribējām sasniegt, turklāt šie mērķi nemitīgi mainījās. Tāpēc arī esošais nodokļu reformas piedāvājums nerisinās nodokļu sistēmas problēmas. Protams, ir jomas, kurās nodokļu reforma palīdzēs spert soli uz priekšu, tomēr darbs līdz galam nav padarīts,” uzsvēra Rutkaset.

Saeima šodien ārkārtas sēdē vērtēs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā. Parlamenta sēdes darba kārtībā iekļauti arī vairāki citi likumprojekti un jautājumi.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.

Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece – personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.

Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Domāju, ka tā nav vis vilšanās, bet likumsakarīga, jo mūsu ierēdņi ir šajā jomā nejēgas.

  2. Gluži tāpat,kā veselības aprūpes un izglītības reformas!

  3. pazīstama taktika Atbildēt

    zaglis kliedz: ķeriet zagli !

  4. Uldis Rutkaste patīkami notievējis. Visu cieņu. Citādi izskatījās pēc Kalvīša kunga mazdrusciņ.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+