Ekonomika
Nauda

Latvijas Banka piešķir “ABLV Bank” aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu 16

Foto-LETA/AFP

Latvijas Banka piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.

Pirmdien valdības ārkārtas sēdē tika skatīts arī jautājums par situāciju “ABLV Bank”. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc sēdes sacīja, ka šīs bankas uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, pēc kuras rekomendācijas arī tika noteikti ierobežojumi “ABLV Bank” darbībai.

Tā var saņemt ienākošos maksājumus, bet nevar veikt izejošos maksājumus. “Tas darīts, lai nepieļautu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas un dotu tai laiku pierādīt savu likviditāti un spēju turpināt darbu,” skaidroja ministre.

Runājot par Latvijas Bankas aizdevumu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā, D.Reizniece-Ozola uzsvēra, ka tas dots pret ļoti likvīdiem vērtspapīriem, kuri nav pašas bankas, bet ir Latvijas valsts vērtspapīri.

Ministre piebilde, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda, bet tas ir normāls un valstij izdevīgs darījums. Neraugoties uz problēmām finanšu sektorā, ministre neredz nepieciešamību šobrīd veikt grozījumus šā gada valsts budžetā.

“Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” uzsvēra Latvijas Bankā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

LA.lv