Latvijas Bankas apsardzes darbinieku tur aizdomās par malumedībām 0
Tukuma novadā pieķerts kāds vīrietis aizdomās par malumedībām. Vai lieta nonāks tiesā, vai izdosies pierādīt viņa vainu? Pagaidām sākts kriminālprocess.
Policisti un izmeklētāji vērtē, ka malumednieki Latvijā kļūstot arvien gudrāki un izveicīgāki, labi zina likumus. Ne velti pagājušogad visā Latvijā tiesai nodota tikai viena krimināllieta par malumedniecību. Tiesa, 2009. gadā tādu bija 13.
Cūkas vietā ieraudzīja cilvēku
2013. gada 14. februārī mednieku kolektīva “Zaļā gārša” mednieks Jānis Čepulis atradās medībās uz gaidi Tukuma novada Irlavas pagastā. Saskaņotās medībās. Cerēja uz mežacūku, bet tai vietā ieraudzīja cilvēku. Bija ap pieciem pievakarē, sāka jau krēslot, bet Jānis labi saskatīja, ka blakus meža nogabalā ar “Volkswagen Golf” iebrauc tukumnieks Andris Kokarītis. Mednieki labi zinot šo 43 gadus veco vīrieti, un Jānis zvanījis savam mednieku kolektīva vadītājam Egilam Skavronskim.
“Es atbildēju: stāvi, gaidi un skaties, kas būs, jo mēs labi zinām, kas ir Kokarītis. Viņš Jāni nebija ievērojis. Pēc kāda laika Jānis zvanīja atkal, jo bija atskanējis šāviens. Tad es ziņoju policijai un Meža dienestam,” atceras E. Skavronskis.
Desmit minūtes pēc izskanējušā šāviena Kokarītis izbraucis no meža Tukuma virzienā. Netālu no pilsētas viņu aizturēja ceļu policija. Automašīnā atrada medību karabīni. Aizdomās par nelikumīgām medībām ierosināts kriminālprocess. Bet “Zaļās gāršas” mednieki pa asinspēdām mežā atrada svaigi nošautu mežacūku ar izlaistām iekšām. Notikuma vietā ieradās kriminālpolicija, tika veiktas ekspertīzes, nopratināti liecinieki. Izmeklēšanas interesēs nav atklājamas vairākas detaļas, taču pierādījumi esot pietiekami, lai Tukuma rajona prokuratūra lietu virzītu uz tiesu.
Strādā Latvijas Bankas apsardzē
Par šo lietu varētu arī daudz nerakstīt, jo cilvēks patiešām nav pieķerts pie beigtas mežacūkas ar kūpošu šaujamā stobru rokā. Un izmeklētājiem un prokuratūrai vēl krietni nāksies pasvīst, lai veiksmīgi uzturētu apsūdzību. Tomēr interesi raisa Kokarīša personība. Vairāku legālo mednieku acīs viņam nav laba slava, viņš jau 2010. gadā iekritis, pārvadājot lodes cauršautu mežacūku.
Toreiz, pēc paša stāstītā, viņš esot braucis pa mežu, apstājies pačurāt un turpat mežmalā nošauto cūku arī atradis un nolēmis to aizvest uz policiju… Likumsargi nevarēja pierādīt pretējo un sodīja Kokarīti tikai ar administratīvu sodu par nelikumīgu meža zvēra transportēšanu.
Lasītājam varētu rasties jautājums: kāpēc abos gadījumos automašīnā netika atrastas abas lietas kopā – ierocis un nošautais zvērs? Iespējams, tādēļ, ka tāda ir malumednieku iecienīta taktika – ja abas lietas būtu kopā, tad malumedniekiem grūtāk izvairīties no atbildības. Parasti malumednieks vispirms uz mājām aizved ieroci, bet dzīvniekam brauc pakaļ nākamajā dienā, kad redz, ka notikuma vietā viss mierīgi. Kad pieķer tikai ar ieroci, tad draud tikai administratīvais naudas sods, tas pats, ja tikai “atrasts medījums”.
Bet runājot par Kokarīti, likumsargi viņu raksturo kā ļoti mierīgu un nosvērtu cilvēku, kas nekrīt panikā un nenodod sevi ne ar vienu žestu. Zina savas tiesības. Tas nav arī nekāds brīnums, jo kopš 1994. gada viņš strādā Latvijas Bankas apsardzes dienestā, no kurienes likumsargi saņēmuši pozitīvu šā cilvēka raksturojumu.
Kad vaicāju Latvijas Bankas apsardzes dienesta vadītājam Romualdam Namniekam, vai viņu neuztrauc, ka viņa padotībā strādā cilvēks, uz kuru krīt aizdomas par problēmām ar ieročiem, atbildi nesaņemu.
Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas apsardzes dienests sevi pozicionē kā ļoti profesionālu un noslēgtu vienību, ko veido ļoti spējīgi un uzticami cilvēki, kuru vidū, cik zinu no avotiem Latvijas armijā, iekļūt ir grūtāk nekā armijas speciālo uzdevumu vienībā.
Par notikumu ar mežacūku 2010. gadā Kokarīti izslēdza no mednieku kolektīva “Mežvidi”. “Pie mums viņš bija kādus trīs gadus. Reti parādījās. Uzvedās labi. Par to cūkas vešanu jautājuma nebija: ticēt vai neticēt viņa stāstam. Fakts bija, un kolektīva valde lēma izslēgt Kokarīti,” man saka “Mežvidu” vadītājs Dainis Bergfelds.
Policijai pazīstams
Valsts policijas licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas vecākais inspektors Lauris Arājs ir viens no trijiem cilvēkiem policijā, kurš nodarbojas tikai ar mednieku pārraudzību. Viņš, izdzirdot Kokarīša vārdu, ar epitetiem neskopojas: esot zināms klients, sagādājot daudz darba, slīpēts zellis. Par viņu pēdējos gadus četrus daudz informācijas saņemts, taču grūti noķerams, jo parādoties dažādās vietās – ne tikai Irlavas pusē, bet arī Lestenē, Jaunpilī un vēl citur.
Bieži viņa automobilis redzēts braukājam pa mežiem, arī gadījumos, kad tuvumā atskanējuši neidentificēti šāvieni. Bijuši gadījumi, kad, ieraugot medniekus, automobilis ātri griezies uz riņķi.
2010. gadā par mežacūkas vešanu Kokarītis saņēma arī administratīvu sodu, taču ieroču lietošanas tiesības un pašus ieročus viņam atdeva.
“Es zināju tieši šo dienu, kad viņš atguva ieroča lietošanas tiesības. Tad kopā ar vairākiem cilvēkiem dažādās vietās ierīkojām mežā slēpņus, jo bija nojauta, ka Kokarītis parādīsies tajā pašā dienā. Nojauta izrādījās pareiza. Bija iebraucis mežā kopā ar dēlu un jau paspējis pielādēt ieroci. Sastādīju protokolu par nelikumīgām medībām, par ko, ja nemaldos, viņam piesprieda 150 latu naudas sodu. Bet vēlāk saņēmu informāciju, ka atkal ik pa laikam atskan šāvieni vietās, kur Kokarītis parādījies. Vienreiz 2012. gadā pēc šādas informācijas diennakti nogulējām, ierakušies sūnās. Kokarītis ar saviem draugiem nākamajā dienā gandrīz mums uzkāpa virsū. Pēc viņu sarunām varēja spriest, ka iepriekšējā dienā šeit šāvuši, bet neveiksmīgi, jo medījums aizbēdzis. Tā viņam atkal palaimējās. Sodīt par to, ka cilvēki tikai runā, mēs nevaram,” stāsta L. Arājs. Viņš cer, ka par 14. februārī notikušo Kokarītim neizdosies izbēgt no kriminālsoda. Tad par likumīgu ieroču turēšanu un medībām būtu jāaizmirst.
Malumednieks ir šāvējs
Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs izmeklēšanas detaļas Kokarīša lietā atklāt nevēlas, vien saka, ka tiesas darbi būs. Ja izdosies pierādīt nelikumīgas medības, tad Kokarītim draud kriminālatbildība, kas paredz arī reālu brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem. Ja tomēr neizdosies pierādīt nelikumīgas medības, tad būs administratīvs sods par ieroča pārvietošanas pārkāpumu.
“Es vēl Kokarīti varētu mēģināt saprast, ja viņš ar ģimeni ciestu badu, bet tas tā nav. Nelegālas medības viņam ir kā papildu rūpals. Viņš ir kā laupītājs, kas uz mežu iet pēc gaļas. Viņš nav mednieks, kas darbojas sabiedrības, dabas interesēs un medījumu iegūst kā balvu par ieguldīto laiku un naudu. Malumednieks nav mednieks, viņš ir šāvējs,”
saka A. Bičušs, kas pats ir mednieks un redzējis pietiekami daudz sakropļotu, nelikumīgi nošautu zvēru vai to paliekas.
Advokāts runā par relativitātes teoriju
Man izdodas sazināties arī ar pašu Kokarīti. Uz manu jautājumu – vai policija un prokuratūra viņu vajā nepamatoti? – Kokarītis atbild: “Tieši tā!” – un pārtrauc sarunu.
Runīgāks ir viņa advokāts Ilgvars Samiņš, kurš sākumā ir ļoti dusmīgs par manu interesi par viņa klientu, kura nevainībai vismaz pagaidām viņš ticot un arī mani aicina nesteigties ar secinājumiem, izplūstot juridiskās finesēs, kurās saklausu arī draudošas nepatikšanas sev, ja taps raksts.
Tālāk saruna jau kļūst interesantāka. Jautāju, kā advokāts var ticēt cilvēkam, kurš nopietni apgalvo, ka, čurājot mežā, nejauši atradis svaigi šautu mežacūku?
– Jūs to nevarat noliegt. Tā ir relativitātes teorija. Jūs dzīvojat Rīgā un maz pa mežu staigājat. Es esmu mežā beigtus dzīvniekus atradis. Un par to mežacūku jūs nevarat rakstīt, jo tas ir dzēsies.
– Ko jūs teiktu par Kokarīša darbībām 14. februārī?
– Neesmu iepazinies ar visiem lietas materiāliem. Kā es varu zināt atbildi? Kokarītim ir savs skaidrojums par notikušo. Ieteiktu nesteigties.
Visi mednieki, ar ko saskāries Kokarītis, ir neapmierināti ar viņa uzvedību, bet tas ir cits jautājums, mednieku kolektīvu, Medību likuma jautājums, bet ne Krimināllikuma jautājums. Ir azartiski cilvēki, ir visādas atkarības. Tā tas notiek dzīvē…
– Es tikai gribu pateikt, ka dzīvniekus nelikumīgi šaut ir slikti.
– Varbūt tik slikti nemaz nav. Ir zvēru sugas, kas nenormāli savairojušās, nodara postījumus. Šie jautājumi varbūt nav līdz galam nokārtoti. Painteresējieties, kā zemnieki cīnās ar meža zvēru postījumiem. Tad jūs arī mazliet citādi izturēsieties pret vārdiem “nelikumīgi šaut zvērus ir slikti”.
Viedokļi
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde: “Daudzās vietās mednieki paši tiek galā ar malumedniekiem. Piemēram, manā, Valmieras, Mazsalacas, pusē, malumedniecība iet mazumā. Esam nobrīdinājuši vietējos: ja dzirdat šāvienu, zvaniet mums. Tad mēs zināsim, tas ir legāls vai nelegāls šāviens, un attiecīgi rīkosimies. Arī situācija kopumā Latvijā uzlabojas, tomēr Meža dienests un policija varētu strādāt aktīvāk malumednieku uzraudzīšanas frontē, mazāk godīgos medniekus pārbaudīt.”
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: “Sliktāka situācija tur, kur vājāki mednieku kolektīvi. Tikai mednieki paši var nosargāt savas platības. Malumednieki vienmēr bijuši un būs. Bija bažas, ka ekonomiskās krīzes laikā situācija ar malumedniecību krasi pasliktināsies, taču tā nenotika.”
Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas vecākais inspektors Lauris Arājs: “Latvijā šobrīd mūsu apzināti malumednieki mērāmi desmitos. Cik viņu ir patiesībā, neviens nezina. Pie malumedniekiem jāpieskaita arī likumīgie mednieki, kam gadās sagrēkot. Pilnīgi malumedniecību izskaust nevarēs nekad, bet situācija ir labāka nekā 90. gados.”
Zemnieks un mednieks Egils Skavronskis: “Mednieki vieni nevar tikt galā ar malumedniekiem. Apstrādājot laukus, nereti redzu maliķu sakropļotus dzīvniekus. Policijai un Meža dienestam jābūt aktīvākiem.”
Prokurors un mednieks Aigars Bičušs: “Labi ja vienā gadījumā no simts malumednieku pieķer. Meža dienestam trūkst cilvēku un resursu. Tajā pašā laikā malumednieki darbojas grupās, bruņoti ar moderniem ieročiem, automobiļiem, nakts redzamības iekārtām un rācijām. Malumednieki māk izvairīties no atbildības, tāpēc tiešus pierādījumus nozieguma vietā grūti iegūt. Piemēram, tēmēšana uz dzīvnieku vēl nenozīmē malumedniecību, viņš jau gribēja tikai paskatīties. Es nemaz nerunāju par atrastiem medījumiem, dabiskās vajadzības kārtojot. Kad pieķer ar nelegālu ieroci, tad atkal standarta atbilde: gāju pa mežu, atradu un tagad nesu uz policiju vai uz purvu slīcināt.”
