Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. augusts, 2016
Drukāt

Latvijas Bankas ekonomisti: Būtisku minimālās algas kāpumu pašlaik nevaram atļauties (6)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilustratīvs foto

Būtisku minimālās algas kāpumu pašlaik Latvijā nevaram atļauties, taču jālieto citi mehānismi zemu algu saņēmēju atbalstam, vietnē “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva un Oļegs Krasnopjorovs.

Viņi skaidro, ka tūlītēju efektu var panākt, budžeta iespēju robežās ceļot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Tomēr tā drīzāk būtu cīņa ar ienākumu nevienlīdzības sekām, nevis iemesliem.

Ilgtspējīga ienākumu nevienlīdzības mazināšana veicama ar citiem mehānismiem, tajā skaitā ar strukturālām reformām izglītībā un veselības aprūpē. Starp ienākumu nevienlīdzības patiesajiem cēloņiem ekonomisti min nepietiekamu izglītības līmeni, neatbilstošu izglītības jomu un izglītības slikto kvalitāti, kā arī neapmierinošu veselības stāvokli, kas bieži rodas, nevēršoties pie ārsta medicīnas pakalpojumu dārdzības un garu rindu dēļ.

Latvijas Bankas ekonomisti raksta, ka minimālās algas celšana no 2017.gada janvāra līdz 400-410 eiro mēnesī, kā to pašlaik piedāvā Labklājības ministrija, padarītu minimālo algu Latvijā procentos no vidējās algas par vienu no augstākajām Eiropas Savienībā (ES). Kā skaidro ekonomisti, pirmajā mirklī šķiet, ka minimālā alga Latvijā nav tik augsta, lai celšana par ierastajiem dažiem desmitiem eiro gadā būtiski vājinātu uzņēmumu konkurētspēju – vien 370 eiro, kamēr dažās ES valstīs minimālā alga ir ap pusotru tūkstoti. Tomēr, ja minimālo algu salīdzina ar vidējo algu valstī, tad minimālā alga Latvijā (44%) pārsniedz ES vidējo rādītāju. Latvijā minimālo algu saņēmēju īpatsvars ir būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs, tāpēc pēc apjoma līdzīgs minimālās algas kāpums ir saistošs lielākajai daļai uzņēmumu.

Ja nominālā produktivitāte pieaug par 4%, bet minimālā alga vismaz divreiz straujāk, tam ir nepārprotami negatīvas sekas uz uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, secina Fadejeva un Krasnopjorovs.

Pretēji gaidītajam aplokšņu algas samazināšanas efektam, ēnu ekonomikas īpatsvars varētu pieaugt, uz papīra samazinot darbinieku slodzes vai noslēdzot ar darbiniekiem uzņēmuma līgumus. Šādas negatīvas sekas visvairāk būs izplatītas tajās nozarēs un reģionos, kur jau pašreizējais minimālās algas apmērs ir bieži izmantots, piemēram, Latgalē, uzskata centrālās bankas ekonomisti.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 370 eiro.

Labklājības ministrija paudusi priekšlikumu no nākamā gada sākuma paaugstināt minimālo mēneša darba algu līdz 407 eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas palielināšanu. Viņasprāt, Labklājības ministrijas ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro uzskatāms par strauju pieaugumu un nav atbalstāms. “Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro,” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Reizniece-Ozola.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Knapinoties un bakstoties izkļūšana no purva taču nebūs, ne? Ja nebūs izdevumu, nebūs ieņēmumu, vai tā? Un otrādāk. Ko tad iesaka gudrie ļaudis, lai beigtu knapināties?

    • Komentārs uz ??? Atbildēt

      Ko tad iesaka gudrie ļaudis, lai beigtu knapināties?
      ***
      Mācīties pašam un citiem palīdzēt apgūt zināšanas.

      • Bet varbūt tomēr vajadzētu tā kā drusku arī pastrādāt, vēlams ar pievienoto vērtību, cerībā, ka kāds to iegādāsies, atbilstoši samaksās, vai arī tiks radīti priekšnoteikumi ražošanas attīstībai? Vienkārši vērojumi no dzīves – par tēriņiem un ienākumiem, kādas ir infrastruktūras, utt. Bakstoties un knapinoties nekas nesanāks.

  2. LB ekonomisti min Latgali, kā potenciālo zaudētāju no min. algas celšanas. Manuprāt, šeit kokam ir divi gali. Ja Latgales uzņēmējiem būs jāpalielina min alga, tas veicinās viņus domāt, vai vispār ir vērts turpināt uzņēmējdarbību konkrētajā nozarē. Nepaaugstinot min algu, uzņēmejiem nav nepieciešamais “spēriens” domāt un kustēties ātrāk.
    Latvijas ekonomiskās interesēs NAV turpināt atbalstīt uzņēmējus, kas izmanto lēto darba spēku. Šis ir vnr jāizbeidz kultivēt. Komersanti būs spiesti vai nu likvidēt savus uzņemumus, vai nu uzsākt uzņēmuma modernizāciju ieguldot peļņu jaunu iekārtu iegādei, darbinieku apmācībai. Tieši šo vajadzētu stimulēt kopā ar min algas pacelšanu. VID savukārt, pēc min algas celšanas pastiprināti uzraudzītu uz blēdīšanos tendētos.
    Latgalē darbojas spēcīgs UAC, tāpēc nevajadzētu tik daudz matus skaldīt, bet izstradāt uzņēmējiem vadlīnijas, kā pāriet no uzņēmējdarbības ar lēto darbaspēku uz modernizētu. LB speciālistiem arī šai ziņā būtu savs ieguldījums jāveic! 🙂

  3. KO VAR ATĻAUTIES CILVĒKI, KURI SPIESTI PĀRTIKT NO MINIMĀLĀS ALGAS? VAI VIŅI VAR ATĻAUTIES MEKLĒT MEDICĪNISKO PALĪDZĪBU, VESELĪGU ĒDIENU, IZGLĪTĪBU??? VAI VIŅI VAR ATĻAUTIES RADĪT UN AUDZINĀT BĒRNUS? NĒ, VAIRĀK NEKĀ PUSI NO MINĒTĀ ŠIE MINIMĀLO ALGU SAŅĒMĒJI ATĻAUTIES NEVAR. BET LB darbinieki? Jums tikpat smagi klājas? MINIMĀLĀS ALGAS NECELŠANA IR GENOCĪDS PRET TRŪCĪGAJIEM VALSTS PILSOŅIEM, UN TĀDU NAV MAZUMS.

  4. lb uzdevums ir turēšana nabadzībā un muļķīgu
    bezvērtīgu monētu kalšana ??
    Kam mums tāds kantoris ?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+