Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. augusts, 2015
Drukāt

Latvijas Bankas pārstāvis: Piedaloties Grieķijas palīdzības programmā, zaudējumi Latvijai ir droši ticami jebkurā gadījumā (2)

Foto- LETAFoto- LETA

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns

Piedaloties Grieķijas finanšu palīdzības programmā, zaudējumi Latvijai tiešā vai netiešā veidā ir droši ticami jebkurā gadījumā, tas izriet no Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Mārtiņa Bitāna savā bloga ierakstā paustās domas.

14.augustā Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri panāca vienošanos par finanšu palīdzības programmas nosacījumiem Grieķijai, un tagad katras eiro zonas dalībvalsts valdībai vai parlamentam ir jālemj par atbalstu programmai. Pēc ilgajiem mēnešiem, kas tika pavadīti saspringtās diskusijās, vienlaikus Grieķijai atrodoties bīstami tuvu bankrota slieksnim, panāktā vienošanās šķiet būtisks uzlabojums. Tomēr, ieskatoties vērīgāk, pārlieku lielam optimismam nav pamata, norāda Bitāns. Galvenās un lielākās Grieķijas ekonomiskās problēmas, proti, augsto valdības parāda līmeni un nekonkurētspējīgu ekonomikas struktūru, šī programma līdz galam nerisina. Dominē Eiropā jau par klasisko kļuvušais risinājums “extend and pretend” jeb risinājumu atlikšana uz vēlāku laiku, par ko diemžēl maksās ikviens nodokļu maksātājs, tajā skaitā Latvijā.

Visaktuālākā Grieķijas ekonomikas problēma pašlaik ir augstais valdības parāda līmenis. Vēl 2012.gada beigās tika rēķināts, ka Grieķijas valdības parāda līmenis samazināsies no pašreizējiem vairāk nekā 170% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz aptuveni 120% no IKP 2020.gadā. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka šie aprēķini ir bijuši nepamatoti optimistiski. Fiskālās disciplīnas pavājināšanās un jauni ekonomiski satricinājumi kā banku sistēmas darbības apturēšana un pārrobežu maksājumu ierobežošana ievērojami vājinājusi parāda ilgtspēju. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) analīze liecina, ka Grieķijas valdības parāds jau tuvāko divu gadu laikā pārsniegs 200% no IKP, un pat 2020.gadā tas būs pie 170% no IKP. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāds parāda līmenis nav ilgtermiņā uzturams un pilnībā atmaksājams.

Līdz ar to svarīgs ir jautājums “Kā tiek plānots nodrošināt Grieķijas parāda ilgtspēju, un kā tas ietekmēs Latviju?”, norāda LB pārstāvis. Pirmkārt, aizdevumu Grieķijai tiek plānots sniegt ar ļoti zemām, pēc būtības subsidētām procentu likmēm. Tas pats par sevi vēl nebūtu nekas traks, kamēr vien Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), caur ko ir paredzēts nodrošināt finansējuma piesaisti programmai, saglabās AAA reitingu un spēs aizņemties finanšu tirgos par zemām likmēm, uzsver Bitāns.

“Otrkārt, un tas ir svarīgāk, Grieķijai plānots aizdot ar ārkārtīgi gariem atmaksas termiņiem un pieļaujot iespēju, ka nākamo 30 gadu laikā Grieķijai varētu tikt piešķirtas kredītu brīvdienas. Proti, Grieķija varētu aizdevējiem vairākas desmitgades nemaksāt ne pamatsummu, ne procentu maksājumus. Tas jau nozīmē ieprogrammētus reālus zaudējumus ESM, kam Grieķijai tik nepieciešamo naudu būs jāaizņemas vērtspapīru tirgū, maksājot par to finanšu tirgus apstākļiem atbilstošu procentu likmi. Tātad ticami, ka Latvija un pārējie ESM akcionāri diezgan ilgu laiku būs īpašnieki zaudējumus nesošam uzņēmumam. Tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk šīm valstīm nāksies veikt papildu iemaksas ESM pamatkapitālā, palielinot savu parāda līmeni, t.i., arī Latvijai būs vēl jāaizņemas starptautiskajos finanšu tirgos, lai nofinansētu nepieciešamos papildu ieguldījumus ESM kapitālā,” norāda LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Turklāt nauda, kas tiks aizdota Grieķijai, turpmāko daudzo gadu laikā neizbēgami zaudēs savu pirktspēju inflācijas dēļ. Pat pieņemot, ka pēc noteiktā termiņa Grieķija pilnībā nokārtos savas saistības un atdos visu naudu pilnībā un ka šo gadu laikā Eirosistēmai izdosies noturēt inflāciju vidēji 2% robežās, 30 gadu laikā katra aizdotā eiro pirktspēja būs nokritusies par vairāk nekā pusi.
Treškārt, Grieķijas parāda ilgtspējas nodrošināšanai valstī plānots ieviest stingru taupības režīmu vairāku gadu desmitu garumā. Viens no programmas nosacījumiem ir Grieķijas budžeta pārpalikuma (pirms procentu maksājumiem) ilgstoša uzturēšana 3,5% apmērā, sākot no 2018.gada. Turklāt SVF eksperti secina, ka pat neliela fiskālo nosacījumu mīkstināšana (piemēram, budžeta pārpalikuma ievērošana nevis 3,5%, bet gan 2,5% apmērā) novestu pie nekontrolēta parāda pieauguma tuvāko gadu laikā. Šādu ambiciozu mērķu īstenošana ilgā laika posmā ir izdevusies reti kurai valstij, arī valstīm ar daudz stingrāku fiskālās disciplīnas īstenošanas un ievērošanas vēsturi nekā Grieķijai. Turklāt ticību, ka šis mērķis ir reāli izpildāms Grieķijas gadījumā, būtiski mazina gan pašreizējā Grieķijas premjera, gan bijušā finanšu ministra paziņojumi, ka viņi netic šīs programmas veiksmei. Turklāt arī iespējamais uzticības balsojums un iespējamā valdības maiņa nevairo pārliecību, ka ar apsolīto reformu īstenošanu viss noritēs tik gludi, kā iecerēts. Tātad par spīti optimistiskajiem programmas pieņēmumiem, Grieķijas valsts maksātnespējas draudi joprojām ir augsti, un tādi tie saglabāsies pārskatāmā nākotnē.

Turklāt augstais parāda līmenis nav vienīgā Grieķijas šī brīža problēma. Arī citām valstīm, piemēram, Īrijai, valdības parāds ir diezgan augsts – 2014.gadā tas sasniedza gandrīz 110% no IKP -, tomēr atšķirībā no Grieķijas tas nerada bažas par valsts maksātspēju. Īrija brīvi spēj aizņemties naudu finanšu tirgos. Atbilde meklējama ekonomikas struktūrā. Īrijai atšķirībā no Grieķijas ir pasaules līmenī konkurētspējīga tautsaimniecības struktūra, un šīs valsts uzņēmumi spēj saražot produktus, kas ir pieprasīti globālajos tirgos. Preču un pakalpojumu eksports 2014.gadā Īrijā veidoja 112% no IKP, bet Grieķijā – tikai 33% no IKP (Latvijā – 58% no IKP). Arī globālajā biznesa vides novērtējumā “Doing Business” Īrija atrodas 13.vietā, bet Grieķija 61.vietā (Latvija – 23.vietā).
Bitāns norāda, ka ar pašreizējo nekonkurētspējīgo ekonomikas struktūru Grieķijai nav nekādu izredžu ģenerēt pietiekamus ienākumus, lai spētu norēķināties par valsts parādu. Neveicot nopietnas strukturālas reformas, kas vērstas uz ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu, šīs izredzes neuzlabosies. Skaidrs, ka šis nav dažos gados veicams uzdevums, un rezultātus varēs just tikai ilgākā laika posmā. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai pati Grieķijas valdība apzinātos reformu nepieciešamību, pretējā gadījumā to īstenošanas izredzes ir niecīgas.

Šajā sakarā pietiekami zīmīgs ir SVF galvenā ekonomista Olivjē Blanšāra atzinums, ka pat iepriekšējā Grieķijas valdība – kura bija vairāk vērsta uz sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem – neīstenoja vai nepilnīgi īstenoja lielu daļu no apsolītajām reformām. Secinājums ir viens – ja aizņēmējas valsts valdība nevar vai nevēlas veikt solītās reformas, tad, neraugoties uz līgumiem un vienošanām, aizdevējiem un viņu pārstāvjiem nav daudz iespēju situāciju vērst par labu. Ņemot vērā pašreizējās Grieķijas valdības neslēpti skeptisko attieksmi pret šo palīdzības programmu, tā neapšaubāmi nav laba ziņa visiem potenciālajiem programmas finansētājiem.

“Skaidrs, ka pretēji tam, kā aizdevuma programma tika veikta un noslēgta Latvijā, cerības, ka pēc trim programmas gadiem Grieķija spēs patstāvīgi aizņemties tai nepieciešamos līdzekļus finanšu tirgos, ir tuvas nullei. Saglabājoties šādam parāda līmenim, Grieķija ne tuvākajā, ne tālākajā nākotnē nevar cerēt uz procentu likmēm, kas būtu pietuvinātas drošo valstu vērtspapīru jeb AAA līmenim. Savukārt gadījumā, ja Grieķijai par savu parādu nāksies maksāt procentu likmes, kas pārsniedz AAA līmeni, valsts parāds kļūs neatmaksājams, kā to skaidri savā analīzē secina SVF,” pauž LB pārstāvis.

Viņš norāda, ka Latvijai piedaloties Grieķijas finanšu palīdzības programmā, ir iespējami trīs scenāriji. Pirmais – sliktākas nekā plānots ekonomiskās situācijas vai valdības nepietiekami stingrās politikas dēļ Grieķijas parāds kļūst neatmaksājams, tas tiek norakstīts, ESM cieš zaudējumus, acīmredzot nepieciešams papildu ieguldījums ESM kapitālā, un Latvijas valdība ir spiesta atkal aizņemties un palielināt savu parādu, lai šo kapitālu nodrošinātu. Otrais – pēc trim gadiem, kad beidzas esošā programma, Grieķijai ir nepieciešams papildu finansējums esošo saistību segšanai; ņemot vērā, ka no tirgiem šo finansējumu piesaistīt nebūs iespējams. Tas nozīmē vēl vienu palīdzības programmu, kuras nodrošināšanai var būt nepieciešams ESM kapitāla palielinājums, kas savukārt nozīmē arī papildu aizņemšanās un parāda palielināšanas nepieciešamību arī Latvijā.

Trešais – pat ja Grieķijai papildu finanšu līdzekļi nebūs nepieciešami (lai tas notiktu, ir jāsakrīt ļoti daudziem labvēlīgiem apstākļiem), fakts, ka nauda tiks aizdota ar ļoti zemām procentu likmēm un tiks atmaksāta tikai pēc 30-40 gadiem, faktiski nozīmē būtisku aizdotās naudas vērtības kritumu un pirktspējas zudumu. Līdz ar to zaudējumi Latvijai tiešā vai netiešā veidā ir droši ticami jebkurā gadījumā.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs blogā uzdod jautājumu “Ko darīt?” un sniedz savas atbildes. No vienas puses, nav gandrīz nekādu šaubu, ka pašreizējais Grieķijas valdības parāda līmenis ir pārāk augsts. Līdz ar to nav arī gandrīz nekādu cerību, ka tas jebkad tiks atmaksāts pilnā apmērā. Tas nozīmē tiešus vai netiešus zaudējumus aizdevēju valstu nodokļu maksātājiem. Ja ir vēlme izvairīties no gandrīz drošiem zaudējumiem nākotnē, tad jauns aizdevums Grieķijai sniedzams tikai tad, kad esošais parāds būs restrukturizēts un atgriezies ilgtermiņā uzturamā līmenī.

No otras puses, diezgan droši var secināt, ka pilntiesīgai eiro zonas dalībvalstij šāda parādu restrukturizācija, kas faktiski nozīmētu nodokļu maksātāju naudas pārdali no vienas eiro zonas dalībvalsts uz citu, pašlaik nav iespējama. Pirmkārt, to neļauj ES līgums. Otrkārt, šāda pārdale radītu bīstamu precedentu, mazinātu budžeta disciplīnu arī pārējās dalībvalstīs un sliktākajā gadījumā iezīmētu eiro zonas pašreizējās fiskālās sistēmas pilnīgu iznīcināšanu, pauž LB pārstāvis.

“Manuprāt, no ekonomiskā un veselā saprāta viedokļa līdz šim visloģiskākais priekšlikums ir izskanējis no Vācijas finanšu ministra puses. Tas paredz Grieķijai uz laiku pārtraukt dalību eiro zonā (ES līguma nosacījumi paredz dalībvalsts statusu ar izņēmumiem, Latvija arī atradās izņēmuma stāvoklī pirms eiro ieviešanas) un restrukturizēt parādu līdzīgi, kā to dara citas parādu grūtībās nonākušas valstis. Un tikai tad, kad parāds būs sasniedzis ilgtspējīgu līmeni un – pats galvenais – Grieķijas ekonomika būs kļuvusi pietiekami konkurētspējīga dalībai eiro zonā, Grieķija atkal izietu visu nepieciešamos sagatavošanos procesu un pievienotos eiro. Pašlaik šis priekšlikums ir nolikts tālākā plauktā, tomēr, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, nav izslēgts, ka pie tā agrāk vai vēlāk nāksies atgriezties. No Latvijas budžeta un tautsaimniecības viedokļa – jo agrāk, jo labāk!” norāda Bitāns.
Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri piektdien apstiprināja trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu.
Palīdzības apjoms ir 86 miljardi eiro.

“Jauni aizdevumi līdz 86 miljardiem eiro Grieķijai būs pieejami nākamo trīs gadu laikā,” pēc sešu stundu ilgās eirozonas finanšu ministru sanāksmes paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Arī Grieķijas parlaments piektdien apstiprināja tautsaimniecības glābšanas programmu.

Eirozonas finanšu ministru dotais apstiprinājums paver ceļu Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmas apstiprināšanai ES dalībvalstu parlamentos, tostarp Vācijas Bundestāgā.
Grieķija un starptautiskie kreditori pēc gara sarunu maratona otrdien panāca vienošanos par daudzus miljardus vērto palīdzības programmu.

Atēnām jāīsteno vienošanās par trešo tautsaimniecības glābšanas programmu līdz 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro ECB.

Grieķija piekritusi jauna, neatkarīga privatizācijas fonda darbībai un nosacījumiem, kā tiks pārvaldīti nelabvēlīgie banku aizņēmumi.
Atēnas apņēmušās panākt, ka primārais iekšzemes kopprodukta deficīts 2015.gadā būs 0,25%, bet 2016.gadā būs neliels pārpalikums, un tas nozīmē, ka līdz tam laikam jauni fiskālie pasākumi nebūs nepieciešami, norādīja avots.

2016.gadā primārais pārpalikums – balanss, kurā nav iekļauti parādu pakalpojumi, – būs 0,5%, 2017.gadā – 1,75% un 2018.gadā – 3,5%, sacīja avots.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja valsts tik izdevīgi, bez zaudējumiem var aizņemties, lai palīdzētu grieķiem, tad valdības pienākums ir tikpat izdevīgi aizņemties, lai visiem pensionāriem, invalīdiem nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi, tas ir nodrošinātu iztikas minimumu 470 eiro mēnesī.

  2. Cietēji būs ne jau partija un valdība!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+