×
Mobilā versija
+15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
11. janvāris, 2018
Drukāt

Latvijas Bankas vērtējums. Četri gadi ar eiro (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Autori – Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eiro zonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik karstas diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas. Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi. Apskatīsim Latviju salīdzinājumā ar tām valstīm (Čehiju, Ungāriju un Poliju), kuras joprojām nav pievienojušās eiro zonai.

Kredītreitingi cēlušies

Pirms pievienošanās eiro zonai Latvijas Banka prognozēja, ka šis solis palielinātu valsts kredītreitingu par 1-2 pakāpēm. Kopš paziņojuma, ka LV tiek uzņemta eiro zonā, mūsu valsts kredītreitings īsā laika posmā (2013.-2014. gadā) ir palielināts par 2 pakāpēm no BBB uz A-. Salīdzinājumam – CZ, HU, PL reitings 2013.-2014. gadā nav ticis mainīts, savukārt LV kredītreitings relatīvi pret šīm valstīm uzlabojās par 2 pakāpēm.

Zemākas vērtspapīru likmes

Kredītreitinga palielinājumam bija jānoved pie procentu likmju samazinājuma. Kopš paziņojuma par Latvijas uzņemšanu eiro zonā, Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes ir būtiski samazinājušās (no 3.25% 2013. gada vidū līdz 0.71% 2017. gada oktobrī). Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes nacionālajā valūtā, salīdzinājumā ar CZ, HU, PL likmēm ir samazinājušās par aptuveni 160 bp (1. attēls un 1. tabula). Tas ļāvis valsts budžetā ietaupīt ap 0.6% no IKP jeb 150 miljonus eiro piecu gadu laikā kopš eiro ieviešanas.

Ietaupījumi valūtas konvertācijā

Latvijas Banka pirms iestāšanās eiro zonā bija aprēķinājusi, ka tautsaimniecības ietaupījums saistībā ar mazākiem mājsaimniecību un uzņēmumu valūtas konvertācijas apjomiem būs ap 70 miljoniem eiro gadā. Statistikā varēja novērot valūtas maiņas darījumu strauju samazinājumu 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu. Banku valūtas maiņas darījumu apjoms ar Latvijas mājsaimniecībām samazinājās par 71%, bet ar uzņēmumiem – par 68%. Skaidrā naudā veikto ārvalstu valūtas maiņas darījumu apjoms bankās un valūtas maiņas punktos samazinājās par 60%.

70 miljoni eiro piecu gadu laikā ir ap 1,5% no IKP – nauda, ko pēc eiro ieviešanas privātais sektors varēja atvēlēt citām savām vajadzībām. Preču ārējās tirdzniecības eksporta un importa darījumos norēķini eiro valūtā dominēja gan 2013. gadā, gan šobrīd (virs 80%). Netiešie ieguvumi, izzūdot valūtas maiņai un komisijas maksājumiem par valūtas maiņas operācijām, saistāmi arī ar tūrisma nozares ieguvumiem.

Naudas tirgus likmes

Pie trīs mēnešu naudas tirgus likmēm ir piesaistīta lielākā daļa no kredītiestāžu izsniegto kredītu likmēm. Minētajā četru valstu grupā tieši Latvijā patlaban ir viszemākās likmes, kas nebija novērojams līdz 2011. gadam. Ja LV nebūtu pievienojusies eiro zonai, 2017. gadā LV naudas tirgus likme nacionālajā valūtā varētu atrasties starp Čehijas un Polijas likmi, kas būtu apmēram 160 bp augstāk nekā tā bija faktiski, esot eiro zonā.

Izdevīgāki kredīti mājsaimniecībām

Procenta likmju samazinājums nodrošina labvēlīgākus nosacījumus privātā sektora aizņēmējiem. Tās 2017. gada oktobrī bija zemākas nekā Čehijā, Polijā un Ungārijā. Latvijas kredītu likmes uzņēmumiem salīdzinājumā ar šīm valstīm samazinājās par 70 bp, bet kredītu likmes mājsaimniecībām mājokļu iegādei – par 120 bp.

Valūtas struktūra mainījusies

Pirms eiro ieviešanas iekšzemes un ārvalstu noguldījumos Latvijā dominēja noguldījumi ārvalstu valūtā, tajā skaitā eiro (77%). Tagad eiro noguldījumiem ir liels pārsvars pār noguldījumiem citās valūtās un eiro ir nacionālā valūta.
Noguldījumu valūtas struktūras pozitīvās izmaiņas ir ieguvums – tās ir saistītas ar banku sistēmas riska novērtējumu un valsts kredītreitingu. Patlaban, analizējot Latvijas situāciju, netiek izmantots arguments, ka mums ir augsti ārvalstu valūtas noguldījumi. Lata laikos šādi apsvērumi tika ņemti vērā.

Mazinās nenoteiktība

Latvijai kā mazai ekonomikai ir svarīgi mazināt ar nenoteiktību saistītās svārstības, kas nes ekonomikai zaudējumus. Pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai bija papildu nodrošinājums pret dažādu ārēju notikumu izraisītām valūtas kursa un procentu likmju svārstībām.

Pirms eiro ieviešanas lata kurss pret eiro ir bijis samērā svārstīgs +/-1% koridora ietvaros. Periodi, kad lats bija “stiprs” pret eiro (latam uzticējās), ātri mainījās ar periodiem, kad lats bija “vājš” (vairāk uzticējās eiro, nevis latam). Laika periodā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim apmēram 2/3 no šī perioda lats bija “stiprs”, bet 1/3 perioda “vājš”. Kad latam uzticējās, latus no Latvijas Bankas pirka, bet, kad neuzticējās, – latus Latvijas Bankai pārdeva.

2007. gada sākumā, kad pasaules finanšu krīzi vēl neviens negaidīja un ASV tikai parādījās pirmās problēmas ar augsta riska hipotekārajiem kredītiem, Latvijas sabiedrībā uzvirmoja nepamatotu baumu radīta ažiotāža par lata kursa stabilitāti. Latvijas Bankai tika pārdoti lati pret ārvalstu valūtu 237 miljonu latu apjomā. Janvārī starpbanku tirgū noslēgto darījumu uz nakti vidējā likme bija 2.5%, bet aprīlī – jau 7.7%. 10 gadu valsts obligāciju likme palielinājās no 4.9% janvārī līdz 6.0% maijā. Tas nozīmēja, ka kredītņēmējam procentu maksājumos nācās samaksāt par 5 procenta punktiem vairāk, savukārt valdībai, lai aizņemtos, – par vismaz 1 procenta punktu lielāku likmi nekā pirms ažiotāžas.

Arī pēc eiro ieviešanas Latvija ir piedzīvojusi virkni ārēju šoku, kas būtiski palielināja nenoteiktību. Te vietā atcerēties Krimas notikumus un situāciju Austrumukrainā, Brexit, Donalda Trampa negaidīto nākšanu pie varas un spekulācijas par NATO lomu Eiropas, t.sk. Baltijas, drošībā u.c. notikumus. Atrašanās eiro zonas valstu grupā ir nodrošinājusi miera ostu, kā rezultātā Latvijā netika izjusts spiediens uz procentu likmēm.

Ja Latvija nepievienotos eirozonai, lielāku procentu likmju iespaidā investīcijas piecu gadu laikā būtu zemākas par 5%. Turklāt ietekme būtu ne tikai uz investīciju apjomu, bet arī uz nodarbinātību un algām, tādējādi radot papildu lejupvērstu spiedienu uz privāto patēriņu. Kopumā augstāku procentu likmju ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājība būtu zemāka – piecu gadu laikā bezdarbnieku skaits būtu par 5000 lielāks, savukārt Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 164 eiro zemāks.

Latvijai zaudējot tikai vienu kredītreitinga pakāpi (no BBB uz BBB-), tā nokļūtu investīciju līmeņa pakāpes viszemākajā vērtējumā. Polijas gadījumā S&P jau ir samazinājusi kredītreitingu par vienu pakāpi 2016. gada janvārī. Salīdzinot 10 gadu obligāciju likmes valstīm ar BBB kredītreitingu un valstīm ar BBB- kredītreitingu, varam pieņemt, ka procentu likmju starpība palielinātos par vēl apmēram 1.7 pp. Šajā scenārijā būtu ievērojami lielāka ietekme uz reālo sektoru – piecu gadu laikā investīcijas būtu zemākas par 10%, bezdarbnieku būtu par 10 000 vairāk, un Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 350 eiro zemāks.

Noguldītājiem varētu nepatikt, ka Latvijā līdz ar iestāju eiro zonā ir samazinājušās procentu likmes, bet jāatceras, ka ir uzlabojusies banku drošība un finanšu sektora stabilitāte kopumā. Zemāka procentu likme tiek maksāta par konkrētu riska līmeni, piemēram, uz banku noguldījumiem attiecas Noguldījumu garantiju likums. Joprojām Latvijā pastāv arī augsta riska ieguldījumu iespējas, kur ir augstāka procentu likme pie lielākas neskaidrības par pamatsummas un procentu saņemšanu termiņa beigās.

Var secināt, ka Latvijas Bankas prognozētais pirms iestāšanās eiro zonā ir apstiprinājies un ieguvumi ir realizējušies. Kopumā no pārejas uz eiro Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir ieguvēji. Tā noteikti ir skumja ziņa eiroskeptiķiem, kuriem nu jāmeklē kāds cits intereses un populisma objekts.

Pienācis laiks pāršķirt lappusi un domāt par nākotnes izaicinājumiem, stiprinot eiro zonu, tostarp veicinot tās noturību pret krīzēm nākotnē. Tagad jau droši var teikt – kas nāk par labu eiro zonai, nāk par labu arī Latvijai.

Raksta pilnā versija – vietnē makroekonomika.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ========

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  3. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  4. Vēl jau tika solīt, ka pēc eiro ieviešanas uz Latviju plūdīs investīciju lavīnas. Tāpat nebija arī skaidrojuma par valsts mēroga noziegumu, ko veica varturi līdz eiro ieviešanai. Paskaidrošu sīkāk. Līdz eiro ieviešanai tika darīts viss, lai veicinātu kredītu ņemšanu ārzemju valūtās. Atcerēsimies, ka naudu nemaina, bet gan pērk un pārdod. Cilvēki vispirms pa lēto pārdeva savus latus un tad par lielāku cenu pirka valūtu saviem kredītiem. Vai tā nebija apzināta varturu darbība? Vai tas nebija noziegums? Komentārs tiks dzēsts kā bīstams.

  5. Gribu atgādināt tam vīriņam no bankas, ka eiro ir ES nauda. Latvijas nauda bija lati,

  6. Bet kāds labums tautai no tās visa? Kā brauca projām, tā turpina to darīt.

  7. Kāpēc cilvēki neuzticas LB?
    – Tāpēc ka tie ir slikti dzērieni.

  8. riebjas pat komentēt, tādas pīlītes……..

Draugiem Facebook Twitter Google+