Foto AFP/Scanpix/LETA

Latvijas bērni pakļauti nabadzības riskam: viens no augstākajiem rādītājiem ES 5

Latvijā 31,3% bērnu un pusaudžu vecumā līdz 17 gadiem ir risks dzīvot nabadzībā vai sociālā atstumtībā, kas ir astotais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par pagājušo gadu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar tiem lielāks nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto valsts iedzīvotāju no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam īpatsvars bijis Rumānijā (46,8%), Bulgārijā (43,7%), Grieķijā (37,8%), Ungārijā (36,1%), Spānijā (34,4%), Itālijā (33,5%) un Lietuvā (32,7%).

Igaunijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 22,5% 17 gadu vecumu nesasniegušo iedzīvotāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt vismazākais šādu bērnu un pusaudžu īpatsvars ir Zviedrijā (14%), Somijā (14,9%), Dānijā (15,7%), Slovēnijā (16,6%), Nīderlandē (17,2%), kā arī Čehijā un Vācijā (abās valstīs 18,5%).

ES kopumā pērn bija 25 miljoni bērnu un pusaudžu, kas pakļauti nabadzības vai sociālas atstumtības riskam. Tas veidoja 26,9% no visiem ES 0-17 gadus vecajiem iedzīvotājiem. 2010.gadā tādu bija 27,5%, tomēr pēdējo piecu gadu laikā ES dalībvalstīs nav vienotas tendences par bērnu un pusaudžu nabadzības un sociālās atstumtības risku samazinājumā.

“Eurostat” dati liecina, ka apmēram pusē ES dalībvalstu tādu bērnu īpatsvars pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu ir pieaudzis. Lielākais kāpums reģistrēts Grieķijā (no 28,7% 2010.gadā līdz 37,8% pērn jeb +9,1 procenta punkts), Kiprā (+7,1 procenta punkts līdz 28,9%) un Itālijā (+4 procenta punkti līdz 33,5%).

Savukārt lielākais kritums bijis Latvijā (no 42,2% līdz 31,3% jeb -10,9 procenta punkti), Bulgārijā (-6,1 procenta punkts līdz 43,7%) un Polijā (-4,2 procenta punkti līdz 26,6%). Igaunijā kritums bija 1,5 procenta punkti, bet Lietuvā – 3,1 procenta punkts.

ES līmenī vērojama tendence, ka bērnu nabadzības un sociālās atstumtības risks sarūk, pieaugot vecāku izglītības līmenim. ES 65,5% bērnu, kuru vecāki nav ieguvuši pamatskolas izglītību, dzīvo nabadzības vai sociālas atstumtības riskā. Vidusskolas izglītību ieguvušu vecāku ģimenēs tādi ir 30,3% bērnu. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam augstāko izglītību ieguvušo vecāku bērnu vidū ir pakļauti 10,6% bērnu.

Latvijā ģimenēs, kurās vecākiem ir zems izglītības līmenis, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 68,4% bērnu līdz 17 gadu vecumam, Lietuvā tādu ir 78,3%, bet Igaunijā – 47,1%.

Reklāma
Reklāma

Vidēju izglītības līmeni ieguvušu vecāku ģimenēs Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 42,2% bērnu, Lietuvā – 47,8%, bet Igaunijā – 33,6%. Savukārt ģimenēs, kur vecākiem ir augsts izglītības līmenis, tādam riskam ir pakļauti 12% bērnu Latvijā, 12,9% bērnu Lietuvā un 11,4% bērnu Igaunijā.

Dati par Īriju nav pieejami.

Par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem tiek uzskatīti tie, kas dzīvo mājsaimniecībās, kas atbilst vismaz vienam no kritērijiem: pēc sociālo maksājumu saņemšanas ir pakļauti nabadzības riskam, dzīvo materiāli smagos apstākļos vai ar ļoti zemu darba intensitāti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.