Latvijas bērni pērn adoptēti uz ASV, Itāliju un Franciju 4
No pērn uz ārvalstīm adoptētājiem Latvijas bērniem 91 par savām jaunajām mājām sauc ASV, 25 – Franciju un 15 – Itāliju, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.
Minētās valstis ir Latvijas pamatsadarbības valstis adopcijā. Arī gadu iepriekš Latvijas bērni tika adoptēti tikai uz šīm valstīm – 83 bērni uz ASV, 37 uz Franciju un 22 uz Itāliju.
Kopš 2008.gada 1.marta ārvalstu adoptētājiem Latvijā ir noteikti ierobežojumi, proti, tiek pieņemtas tikai tādas ārvalstu adopcijas lietas, kurās pausta vēlme adoptēt bērnus, kuriem Latvijā adoptētājus ir grūti atrast. Tie ir trīs vai vairāk vienas ģimenes bērni, smagi slimi bērni vai bērni ar ievērojamiem veselības traucējumiem, kā arī bērni, kuri ir vecāki par deviņiem gadiem. Tāpat arī bērni, par kuriem bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par adopciju uz ārvalstīm un kuriem nav izdevies atrast ārvalstu adoptētājus – atbilstoši ministrijā jau iesniegtajiem adopcijas pieteikumiem.
Statistika liecina, ka kopš šī ierobežojuma noteikšanas, ārvalstu adoptētāju skaits ir samazinājies. Paredzēts, ka ierobežojums būs spēkā līdz šā gada beigām.
Vienlaikus LM nolēmusi šogad pieņemt un izvērtēt ierobežotu ārvalstu adoptētāju lietu skaitu, kurās pausta vēlme adoptēt vienu vai divus bērnus vecumā līdz deviņiem gadiem. Ministrija plāno pieņemt 78 lietas no pamatsadarbības valstīm. Līdz ar to tiek prognozēts, ka šogad pieaugs uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits.
Pērn ģimene ārpus Latvijas tika atrasta 131 bērnam, kas ir par 11 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš. Pozitīvi, ka 25 ārvalstu ģimenes adoptēja vienlaicīgi divu bērnus, sešas ģimenes adoptēja vienlaicīgi trīs bērnus, bet trīs ģimenes – četrus bērnus.
Vairāk nekā puse jeb 72% uz ārvalstīm adoptēto bērnu bija vecāki par sešiem gadiem, no tiem 50% bija vecāki par deviņiem gadiem.
Kā minēts, LM pieņem arī tādas ārvalstu adopcijas lietas, kurās adoptētāji pauž vēlmi adoptēt bērnu ar veselības problēmām. Tomēr statistika rāda, ka teju visi ārvalstu adoptētāji vēlas adoptēt bērnus bez smagiem veselības traucējumiem. Savukārt tie ārvalstu adoptētāji, kuri izrāda gatavību apsvērt iespēju adoptēt bērnu ar veselības traucējumiem, reti adoptē bērnus ar neārstējamām saslimšanām, piemēram, HIV vai garīgu atpalicību.
No adopcijas reģistrā iekļautajiem 654 bērniem, kurus var adoptēt uz ārvalstīm, 53% ir smagas veselības problēmas, piemēram, invaliditāte, Dauna sindroms, garīga atpalicība vai kustību traucējumi. Pie tam no 71 bērna vecumā līdz sešiem gadiem smagas veselības problēmas ir 60%.
Kā ziņots, pērn kopumā adoptēti 243 Latvijas bērni, no tiem 112 adoptējuši Latvijas iedzīvotāji, bet 131 bērns adoptēts uz ārvalstīm. 2012.gadā tika adoptēti 252 Latvijas bērni.
