Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Latvijas brūnā izmirst

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Iespējams, pavisam drīz tradicionālās Latvijas brūnaļas varēsim skatīt tikai pastkartītēs vai atsevišķās saimniecībās, kas iesaistījušās ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas programmā. Šobrīd Latvijā ir vairs tikai 123 govis, kurām pasē ierakstīts – tīršķirnes Latvijas brūnā. 


 

Latvijas brūno govju šķirne ir pārmaiņu procesā, lai kāpinātu izslaukumus un uzlabotu eksterjeru, tā tiek aktīvi krustota ar citām saderīgām šķirnēm. Jaunā tipa Latvijas brūno, tāpat kā Lietuvas un Igaunijas nacionālās govju šķirnes, iecerēts turpmāk dēvēt vienā vārdā – Eiropas sarkanā. Latvija ir gatava pārveidot šķirnes nosaukumu, jo tas visprecīzāk atbilst selekcijas principiem Eiropā, taču pagaidām katra valsts grib paturēt savu nacionālo nosaukumu, kam ir ļoti liela emocionāla nozīme.

Latvijas brūnā kā vietējā govju šķirne apstiprināta tieši pirms deviņdesmit gadiem – 1922. gadā. Veicot Latvijas brūnās ģenētisko analīzi, zinātnieki secinājuši, ka tā ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi.

 

Kādam jārūpējas 
arī par vēsturi
bruna2_VS_9

Saldus novada Nīgrandes pagasta saimniecībā “Griezes Lejnieki” ir Latvijas mērogiem liels ganāmpulks – 333 slaucamās govis. No tām sešas ir tīršķirnes Latvijas brūnās, bet aug arī vēl četras šīs šķirnes telītes. Kandidātu uz tīršķirnes statusu esot vesels bariņš, ja tās apsēklotu ar Latvijas brūnās šķirnes bulli, tad piedzimtu tīršķirnes telītes. “Īstā Latvijas brūnā tomēr aizies vēsturē, tur laikam nav variantu. Govs kā tāda ir ļoti simpātiska, mierīga, bet ražība ir pārāk zema,” atzīst Vilma Briede.

Viņa savu ganāmpulku, kura pamatā savulaik bija tieši Latvijas brūnās šķirnes govis, uzlabo ar Holšteinas sarkanraibo šķirni. Piena iepirkuma cenas spiež kāpināt izslauktā piena daudzumu – vidējais izslaukums saimniecībā šobrīd ir 6500 kg no govs.

Taču tas drīzāk skaidrojams ne tik daudz ar šķirnes ierobežojumiem, kā ar turēšanas ap­stākļiem – dzīvnieki tiek turēti piesieti, iet ganībās un netiek grupēti. Tā kā ganāmpulks tiek turēts vēl vecā parauga kūtī, tad tajā nevar strādāt ar lopbarības mikseri. “Tur ir vismaz 2000 kg rezerve,” piebilst saimniece.

Mudināta atklāt Latvijas brūnās mīlestības iemeslus, Vilmas kundze atsmej: “Mēs nedzenamies tikai pēc naudas. Kādam taču jāsaglabā arī muzejiskās vērtības. Vai ne tā?” Ja nopietni, tad Latvijas brūnajām pilnīgi noteikti ir stiprākas kājas nekā citām sarkanajām šķirnēm, piemēram, Zviedrijas sarkanajām. Turklāt tiekot arī maksāts kaut neliels, bet tomēr atbalsts par šķirnes dzīvnieku saglabāšanu (2011. gadā – Ls 108,42 par dzīvnieku).

 

Par šķirnes 
saglabāšanu atbildību 
uzņēmusies valsts

Vietējo mājdzīvnieku šķirnes ir nacionālā bagātība, par kuras saglabāšanu un tālāku pilnveidošanu atbildību uzņēmusies valsts. Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciāliste Māra Baranovska Latvijas brūno govju turētājus dēvē par patriotiem, jo šīs šķirnes govis ganāmpulkā nav piena ražošanai un ES atbalsta maksājums tikai daļēji kompensē izdevumus par to uzturēšanu.

Vecā tipa Latvijas brūnās šķirnes govīm raksturīgs vidējs izslaukums, lai gan no atsevišķām govīm, kurām Latvijas brūnās asinība ir 50 un vairāk procenti, var izslaukt gandrīz 40 kg piena dienā.

 

“Tas nozīmē, ka mūsu vietējām govīm ir augstu izslaukumu potenciāls, varbūt vienīgi, lai tos iegūtu, saimniekam jāiegulda lielāks darbs, jādod labāka barība,” piebilst ciltsdarba eksperts Māris Līdaks.

 

Latvijas brūnajām raksturīgs salīdzinoši liels tauku daudzums pienā (vidēji 4, 46%), taču šīs šķirnes labākā īpašība ir izturība – govis pat ne pārāk labos ēdināšanas apstākļos maz cieš no slimībām, arī kājas ir izturīgākas nekā citām sarkanajām šķirnēm. Labākajām šķirnes govīm olbaltumvielas sasniedz vidēji 3,6 – 3,8%. Turklāt Latvijas brūnajām pienā ir ļoti maz šķīstošā proteīna un līdz ar to gandrīz visas olbaltumvielas tiek izmantotas siera gatavošanai.

“Šādas govju šķirnes kā Latvijas brūnā pasaulē citur nav. Tā ir unikāla,” uzsver M. Līdaks. Tādēļ labākie Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieki tiek saglabāti kā gēnu rezerve. Latvijas brūno govju īpašnieki saņem atbalsta maksājumu no Eiropas lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmas, kuras mērķis ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes šķirņu dzīvniekus, kas nacionāli un starptautiski atzīti par apdraudētām populācijām.

 

Dažādu šķirņu ietekme Latvijas brūnās šķirnes (jaunā tipa) veidošanā

Rādītāji Holšteinas
sarkanraibā
Dānijas
sarkanā
Zviedrijas
sarkanraibā
Šveices Vācijas
sarkanā
Latvijas
brūnā
Izslaukums +++
++
+
Tauku un
olbaltumvielu daudzums

+++ ++

Olbaltumvielu daudzums


+++

Tauku daudzums




+
Izturība




+++
Vispārējais izskats +++

++ ++
Kājas
+
+++

Tesmenis +++

++

+ nedaudz uzlabo, ++ vidēji uzlabo +++ stipri uzlabo
Avots: Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+