Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. februāris, 2012
Drukāt

Latvijas cīņa par ES naudu turpinās


rinkevics_vi_9

Latvijas drošībai un ekonomiskajai izaugsmei ir svarīga vienota un spēcīga Eiropas Savienība. Šis gads solās būt izšķirošs Eiropas Savienības centieniem pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi. Eiropas Savienībai ir jāatjauno finanšu tirgu ticība Eiropas spējai pildīt savas saistības un jārada apstāk-ļi ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

 

Situācija aizvien ir ļoti trausla. To apliecina nesen pazeminātais kredītreitings tādām ietekmīgām eirozonas valstīm kā Francija, Itālija, Spānija. Tāpat nerimst bažas par tālāko situācijas attīstību Grieķijā un citās Dienvideiropas valstīs, kam neizbēgami būs ietekme uz turpmāko notikumu attīstību. Visam, kas notiks ar eiro un eirozonā ietilpstošām valstīm, būs cieša saikne ar visas Eiropas Savienības tālāko likteni un attīstību.

Latvijas valūta ir cieši saistīta ar eiro, kā arī Latvijas eksports galvenokārt ir uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpēc Latvijas interesēs ir, lai eirozona būtu spēcīga, lai tiktu atrasts pēc iespējas efektīvāks risinājums, lai stabilizētu eiro un atjaunotu izaugsmi Eiropā. Latvija nevar stāvēt malā, kamēr notiek risinājuma meklējumi, jo eirozonas maksātnespējas gadījumā nebūs finansējuma ES daudzgadu budžetam, kuru šobrīd pārsvarā nodrošina tieši eirozonas valstis.

Šajos nebūt ne vieglajos apstākļos norisinās Latvijai tik būtiskās sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam, kurās mums ir argumentēti jācīnās par Latvijas interesēm. Aktīva iesaiste eirozonas stiprināšanā mums dod papildu instrumentus šajās sarunās. Ar to mēs apliecinām, ka spējam ne tikai pieprasīt Eiropas finansējumu, bet arī esam gatavi uzņemties līdzatbildību par ES finanšu nākotni.

 

Nepieļaut 
negatīvu scenāriju

Lai Eiropa nepiedzīvotu vēl smagāku recesijas vilni nekā 2008. – 2009. gadā, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāspēj pavisam īsā laikā vienoties par nopietniem pasākumiem. Vispirms jāizveido uzticama un visu valstu atzīta tiesiskā bāze, kas nākotnē mazinātu iespēju atkārtoties šodienas krīzes scenārijam.

Tāpēc 25 ES valstis, arī Latvija, šā gada 30. janvārī vienojās par jaunu līgumu, kam ir jākļūst par juridisku un politisku garantu stingrākai budžeta disciplīnai Eiropā. Latvija piedalījās šā līguma izstrādē, lai tajā tiktu ņemtas vērā arī mūsu intereses.

 

Vienlaikus budžeta konsolidācija un finanšu disciplīna ir jālīdzsvaro ar ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātības veicināšanu un attīstību. ES daudzgadu budžets jeb finanšu ietvars 2014. – 2020. gadam būs viens no instrumentiem, kura uzdevums vidējā termiņā ir veicināt izaugsmi un konkurētspēju gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā.

 

ES ekonomikas atveseļošanās procesam būs nepieciešams ilgs laiks. Valstis, kas veic lielākās iemaksas ES budžetā, vēlas ierobežot daudzgadu budžeta kopējo apjomu, norādot, ka ES finanšu plānošanai jānotiek saskaņoti ar nacionālajā līmenī ieviestajiem taupības pasākumiem. Latvijai ir būtiski, lai šis samazinājums netiktu īstenots uz to pasākumu rēķina, kas palīdz mazāk attīstītajām dalībvalstīm pietuvināties ES vidējam līmenim. Sarunās mēs iestājamies par to, lai tiktu mazināts atbalsts jomās, kur tas ir necaurspīdīgs, neefektīvs un paplašina ES attīstības līmeņu plaisas vai vienkārši ir netaisnīgs.

 

Sarunās ir jācīnās

Tomēr sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu ir jāuztver reāli un ar izpratni par sarežģīto uzdevumu, kas ir izvirzīts sarunu vedējiem. It īpaši attiecībā uz cerībām, ar kādām raugāmies uz potenciālo finansējuma apjomu, kuru Latvija veiksmīgu sarunu iznākuma gadījumā no ES budžeta varētu saņemt. Vienlaikus joprojām uzskatām, ka Eiropas Komisija savos priekšlikumos ir bijusi netaisna pret Latviju. Mums nav pieņemams Eiropas Komisijas piedāvājums Kohēzijas jeb ekonomiskās, teritoriālās un sociālās izlīdzināšanās politikas jomā samazināt Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus.

 

Tāpat Eiropas Komisijas piedāvātais risinājums lauksaimniecības tiešo maksājumu sadalē nav taisnīgs pret Latvijas zemniekiem. Budžetu varēja sastādīt veiksmīgāk un plānoto finansējumu dažādu politiku īstenošanai sadalīt labāk.

 

Īpašu neizpratni rada arī tas, ka šādu sodu saņem dalībvalsts, kas ir apliecinājusi spēju nodrošināt fiskālo disciplīnu, kā arī rūpīgi īstenojusi smagu ekonomikas atveseļošanas programmu.

Tomēr sarunās, kas turpināsies vismaz līdz šā gada beigām, Latvija turpinās cīnīties par adekvātu finanšu piešķīrumu mums svarīgākajām jomām. Tā ir kohēzijas jeb izlīdzināšanas politika, kas ietver ES fondu finansējumu cilvēkresursu, uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstībai, un lauksaimniecības politika, kur jāpanāk taisnīgāka platību maksājumu sadale starp visu ES dalībvalstu zemniekiem. Tādēļ iestāsimies par to, lai kohēzijas politikas finansējums būtu vismaz pašreizējā plānošanas perioda apmērā, kā arī par to, lai platību maksājumi Latvijā būtu pēc iespējas tuvāk ES vidējam atbalsta līmenim. Tas mums ļaus attīstīt savu ekonomiku un zemniekiem konkurēt vienotajā Eiropas Savienības tirgū.

 

Saņemam vairāk nekā dodam

Svarīgi ir arī atcerēties, ka Latvija no ES budžeta saņem ievērojami vairāk, nekā tajā iemaksā. Piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā Latvijai piešķirti aptuveni 6,8 miljardi eiro, kamēr mūsu iemaksas ES budžetā ir tikai 1,6 miljardi. Nākamajā finanšu ietvarā šī proporcija varētu palikt nemainīga, un arī turpmāk Latvija būs to valstu starpā, kas no ES budžeta iegūs daudz vairāk nekā tajā ieguldīs. Turklāt ES finansējums pēdējo gadu laikā faktiski ir bijis vienīgais investīciju avots Latvijas ekonomikā. Arī nākotnē šie līdzekļi būs izšķiroši Latvijas izaugsmes veicināšanā. Tam, lai tiktu radītas jaunas darba vietas, attīstīts cilvēkkapitāls, nodrošināta ekonomikas attīstībai nepieciešamā pamata infrastruktūra, kā arī veicināta tehnoloģiju attīstība, zinātne un pētniecība. Mums ir ļoti svarīgi šo investīciju apjomu nosargāt.

Lai īstenotu šo mērķi, mums būs jāspēj pierādīt, ka saņemtos līdzekļus varam apgūt racionāli un saprātīgi. Būs jāapliecina, ka spējam efektīvi un lietderīgi izmantot mums piešķirtās investīciju iespējas. Tādēļ Latvijai ir būtiski pabeigt Nacionālā attīstības plāna izstrādi, kurā būs iekļauts skaidrs stratēģisks redzējums par mūsu valsts attīstības prioritātēm un tālāko virzību. ES finanšu ietvara dotās iespējas būs ļoti svarīgs, bet tikai viens no instrumentiem, kā šo nākotnes vīziju īstenot. Tikai tad, ja paši skaidri saprotam, ko vēlamies attīstīt, spēsim pārliecināt arī mūsu partnerus Eiropas Savienībā par Latvijas izaugsmei nepieciešamo līdzekļu apjomu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+