Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Iegādājoties lidmašīnas, veicināsim Krievijas militāro rūpniecību? (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels

“Čuguna Bobis” jeb angliski “Pig-iron Bob” – tādu īpatnēju iesauku 1939. gadā ieguva ilggadējais Austrālijas ministru prezidents Roberts Menzijs. Portkemblas ostas darbinieki 1938. gada beigās atteicās kuģī “Dalfram” iekraut čuguna lietņus, kas bija vedami uz Japānu, jo baidījās, ka čugunu pārvērtīs ieročos, kurus japāņi tajā laikā jau brutāli lietoja pret Ķīnu un pēc neilga laika, iespējams, varētu lietot arī pret Austrāliju. Menzijs vērsās pret streikojošajiem ostas darbiniekiem. Kāda sieviete sapulcē viņu nosauca par “Čuguna Bobi”, un šī iesauka pavadīja Menziju visu mūžu. Iznākums – čuguna lietņus nesūtīja uz Japānu, un kādus trīs gadus vēlāk Japāna uzbruka Austrālijai.

Krievijas akciju sabiedrība “Sukhoi” ražo dažādas lidmašīnas – iznīcinātājus, bumbvedējus un arī pasažieru lidmašīnu “Superjet 100”. Šī firma ir daļa no “Apvienotās lidmašīnu korporācijas”, kura ir izvirzīta kā “nacionāls čempions” – jēdziens, ko Vladimirs Putins savā 1997. gada disertācijā definēja kā uzņēmumu, kura uzdevums ir ne tikai pelnīt naudu, bet arī veicināt Krievijas nacionālās ­intereses.

Ņemot vērā Krievijas agresiju tās kaimiņzemēs, kā arī dažu tās ievēlēto pārstāvju nemitīgos draudus pret Baltijas valstīm, būtu saprotami, ka Latvija neveicina Krievijas militāro rūpniecību, iegādājoties lidmašīnas no “Sukhoi” firmas. Kas zina, cik ātri tāds “ieguldījums” varētu mums atspēlēties?

Tomēr, lasot ziņojumus presē, var secināt, ka tieši šāds darījums tikšot apstiprināts. Latvijas nacionālā lid­firma “Air Baltic” ir tik dziļā finansiālā krīzē, ka valsts izmisīgi meklē investoru, un liekas, ka nacionālie drošības apsvērumi paliek otrajā plāksnē.

Esot paredzēts slēgt līgumu ar firmas Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš iepriekš tirgojis “Sukhoi” lidmašīnas un cieši saistīts ar Krieviju. Kaut arī Montāga-Girmesa nodibinātā uzņēmuma ­pamatkapitāls esot tikai 
25 000 eiro, viņš ir gatavs “Air Baltic” ieguldīt 52 miljonus eiro – “savus personiskos un ģimenes finanšu līdzekļus”. Par to viņam paredzēti 20% no “Air Baltic” akcijām un veto tiesības, saistītas arī ar iegādājamo lidmašīnu izvēli.

Tomēr “Air Baltic” gadījumā kā īstais finansētājs tiek minēta Krievijas “Vņešekonombank”, kura ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

Kurš būs Latvijas “Čuguna Bobja” analogs?

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. pirksim amerikāņu broileru kājiņas un būsim drošībā .urā Latvju viedajiem.

  2. Tas ir noziegums veicināt atkarību no Krievijas, vienalga kurā laukā.

  3. … Nupat zino par pecvelesanas Polijas valdibas mainu un tas konsekvencem … komunaku medibam un to Polijas uzmeteju vienibu iztirisanu no valdibas …

    … Kad tas notiks Bezabrene … !

    … Mes vairs nevaram atlauties speleties ar musu likteni … !

  4. Varbūt ka Airbaltic var akcijas kotēt biržā, tā savācot nepieciešamos 52 Miljonus EUR, kā to dara visā pasaulē?

  5. Nav bijuso STAZI , nav bijuso KGB…

    • Es arī neesmu bijis.

    • Nav arī bijušie komunistu un komsorgu.Visa šī banda nepārtraukti apdraud valsts drošību un ir saistīta ar postkomunistisko valstu līdzīgām bandām,kuru mērķis ir noturēt šīs valstis Impērijas orbitā un dzīves līmenī.

  6. “Kurš būs Latvijas “Čuguna Bobja” analogs?” Stāsta, ka tas būšot t.s. Nākotnes nams …

  7. Šis vācu investors Atbildēt

    škiet daudz lielāks drauds valsts drošībai nekā Fliks jebkad bija. Un vēl pie tam, ar savām paredzētām veto tiesibām tas viegli varēs atcelt nodomātos pirkumus ar rietumiem un likt mums izdot naudu par Kremla lidaperātiem…. Krievu bumbvedējiem virs mūsu galvām. Re kur izmisīga alkatība var novest!!! Vai Vejonim būs tas gribas speks teikt nē?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+