Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. aprīlis, 2012
Drukāt

Latvijas dalība eirozonā izmaksās 28 miljonus latu gadā

eiro_banknote2

Latvijas dalība eirozonā izmaksās 28 miljonus latu gadā, intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” norāda eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone.

“Pēc dažādiem aprēķiniem, Latvijas finansiālais ieguvums no iestājas eirozonā vidējā termiņā varētu būs mērāms līdz pat vairākiem simtiem miljoniem latu. Savukārt mūsu maksājums eirozonai būs apmēram 28 miljoni latu gadā, šo summu maksājot piecus gadus,” skaidro Kalsone.

Latvijas sekmīgai virzībai uz eiro ieviešanu izveidotas piecas darba grupas. Pirmā ir valsts administrācijas darba grupa – tā ir atbildīga par to, lai tiktu sakārtoti tiesību akti. Kopumā izmaiņas gaidāmas ap 100 dažādos likumos. Šī pati darba grupa strādā arī pie eiro ieviešanas likumprojekta un pie valsts informatīvo sistēmu pielāgošanas no 2014.gada 1.janvāra eiro valūtai.

Otra ir naudas un maksājumu sistēmas darba grupa. Tās svarīgākais uzdevums ir saistīts ar skaidrās un bezskaidrās naudas raitu apmaiņu. Trešā ir finanšu sistēmas darba grupa, kas vērtē finanšu un kapitāla tirgus migrāciju. Ceturtā – nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt nefinanšu sektora jeb patērētāju tiesības. Tās pamatuzdevums būs nodrošināt kampaņu par godīgu eiro ieviešanu un godīgiem tirgotājiem.

Piektās darba grupas darbs ir saistīts ar plašu sabiedrības informēšanu par gaidāmajiem procesiem eiro ieviešanas jomā.

Latu un eiro maiņas kursam jābūt zināmam nākamā gada vidū – jūlijā, kad kandidātvalstis būs saņēmušas slēdzienu, ka tās var noteiktā laikā veikt eiro ieviešanu.

“Nākamā gada pavasarī mēs lūgsim novērtēt, vai mūsu tiesiskā vide ir konverģēta atbilstoši visām prasībām, notiks šis novērtēšanas process un būs Eiropas Padomes lēmums, izdodot speciālu regulu Latvijai, kurā būs fiksēts arī naudas maiņas kurss,” stāsta Kalsone. Maiņas kurss būs 0,702804 lati par vienu eiro – tas ir Latvijas Bankas noteiktais kurss.

Tas, vai Latvijas ekonomika atbilst savulaik noteiktajiem Māstrihtas kritērijiem, tiks fiksēts 2013.gada aprīlī. Galvenie kritēriji ir inflācija un ilgtermiņa procentlikme. Šie aspekti tiks vērtēti laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada martam. Respektīvi, šie rādītāji tiks fiksēti nevis vienā konkrētā mirklī, bet gan vērtēta to attīstības tendence. Savukārt budžeta deficīts un valdības parāds tiks fiksēti konkrēti, par pamatu ņemot situāciju 2012.gadā, kā arī tiks vērtētas prognozes. Tas tiks darīts, lai nebūtu tā, ka 2012.gads tiktu pabeigts ļoti veiksmīgi, taču ieplānojot nesamērīgus izdevumus 2013.gadā.

Sākoties eiro ieviešanas dienai, visās iestādēs, kuros ir gan fizisko, gan juridisko personu konti, līdzekļi tiks konvertēti no latiem uz eiro. Automātiski tiks konvertēti visi bezskaidras naudas līdzekļi, un tas notiks bez maksas. Kontu numuri saglabāsies.

“Naktī no [2013.gada] 31.decembra uz [2014.gada] 1.janvāri cilvēki varēs turpināt svinēt Jauno gadu un nemaz nepamanīs, ka viņu kontos nauda ir konvertēta no latiem uz eiro,” akcentē eiroprojekta vadītāja.

Zināmu laika posmu tiks strādāts gan ar latiem, gan ar eiro. Tās varētu būt divas nedēļas un 2014.gada janvārī apgrozībā vēl būs gan eiro, gan lati, un apkalpojošajam sektoram būs jāstrādā ar divām valūtām.

“Tas būs papildu slogs uzņēmumiem, bet mēs esam atteikušies no idejas, ka šis periods varētu būt mēnesis, un tas ir samazināts līdz divām nedēļām. Vēl divas nedēļas cilvēki varēs veikalos par precēm maksāt ar latiem, bet atlikums viņiem tiks izsniegts eiro,” skaidro Kalsone.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+