Foto – Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels: Politiskais cirks un apsūdzības pirms faktu noskaidrošanas 
 3

Zolitūdes traģēdija turpina dominēt ziņās, bet tagad ar to jau sacenšas gaidāmais cirks ap jaunās valdības sastādīšanu. Tikai laiks parādīs, cik tas novērsīs uzmanību no izskaidrojumu meklēšanas un iespējamo vainīgo sodīšanas.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Premjers atkāpies, un līdz ar to valdība kritusi. Premjers atkāpās, uzņemoties politisko atbildību par notikušo. Nebija tā, ka Saeima būtu izteikusi neuzticību valdībai. Vēl novembra sākumā budžets tika pieņemts ar 55 “par” balsīm un 38 “pret” balsīm. Vēl svarīgāk, vienīgās pārmaiņas kopš pēdējās Dombrovska valdības veidošanas ir tādas, ka “Saskaņas centram” un Nacionālai apvienībai ir katram par vienu deputātu mazāk un līdz ar to ir divi pie frakcijām nepiederošie deputāti vairāk.

Austrālijā samērā neilgi pirms šā gada vēlēšanām valdošā Leiboristu partija mainīja savu vadītāju, ministru prezidenti, un līdz ar to valdība krita. Kaut arī tā bija mazākumvaldība, Austrālijas gubernatore bez kavēšanās par ministru prezidentu iecēla jauno Leiboristu partijas vadītāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet Latvijā nākamais valdības vadītājs jau tiek meklēts ārpus partijām. Prezidents bija izvēlējies vispirms apspriesties ar eirokomisāru Andri Piebalgu, kurš varētu veidot valdību ar maksimāli plašu koalīciju. Kaut arī pats Andris Piebalgs šo aicinājumu noraidījis, tomēr jāatceras, ka Piebalga pēdējā politiskā piederība bija “Latvijas ceļš”, kas vēlāk pārtapa par LPP/”LC” un neieguva nevienu deputāta mandātu pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tātad balsotāji bija nepārprotami izteikuši savu attieksmi.

Bez dīvainās politikas Latvijā arī ir dīvaina attieksme pret apsūdzību publisku izplatīšanu pirms faktu noskaidrošanas un tiesas sprieduma izsludināšanas. Cilvēcīgi ir pilnīgi saprotami valsts augstākās amatpersonas izteicieni par “neaizsargātu cilvēku slepkavību”, bet citās zemēs tie būtu uzskatīti par nepieļaujamu iejaukšanos kriminālizmeklēšanas un tiesas procesā. Vai patiešām bija domāts, ka iespējamie vainīgie bija tīšām nolēmuši cilvēkus nogalināt? Jo Latvijas Krimināllikums 116. pantā definē: “… citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību)”.

Ja trūkst šā elementa “tīšu”, tad vairs nav nekādas “slepkavības”, un atliek tikai Krimināllikuma 123. pantā minētā “nonāvēšana aiz neuzmanības”. Ja aiz neuzmanības nonāvētas divas vai vairākas personas, tad “soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu”. Protams, tikai tādā gadījumā, ja ir kāds vainīgais, kuru spēj notiesāt.

Ja arī pārrunājam politisko cirku un juridisko atbildību, tad tomēr nekad nedrīkst aizmirst brūkošā jumta šausmas un to, kā tās ir ietekmējušas gan cietušos, gan viņu piederīgos, gan mūs visus.