Dzenīšu vītola apkārtmērs pusmetra augstumā ir 9,06 metri. Taču visai ticami, ka koks ir vēl dižāks, jo, neraugoties uz ievērojamo vecumu, tas katru gadu turpina briest resnumā par apmēram septiņiem centimetriem.
Dzenīšu vītola apkārtmērs pusmetra augstumā ir 9,06 metri. Taču visai ticami, ka koks ir vēl dižāks, jo, neraugoties uz ievērojamo vecumu, tas katru gadu turpina briest resnumā par apmēram septiņiem centimetriem.
Foto – Māris Zeltiņš

Vai mūsu Dzenīšu vītols Apē ir rekordists pasaulē? 3

Latvijas dižākais vītols aug Apes pagastā Vaidavas labā krasta palieņu pļavā. Dzenīšu vītola apkārtmērs pusmetra augstumā ir 9,06 metri, augstāk stumbrs sadalās daudzos žuburos, no kuriem daļa nolūzusi. Daļa no tiem tiecas augšup, bet citi plešas plašumā, veidojot plašu vainagu. Saskaņā ar starptautiskajā dižkoku datu bāzē monumentaltrees.com publicētajiem datiem Dzenīšu vītola augstums ir 23,80 metri. Taisnības labad jāpiebilst, ka mūsu Dzenīšu vītols no pasaules dižākā baltā vītola Francijā atpaliek tikai par 4 centimetriem un pārmērot varētu gadīties, ka rekordists tomēr ir cits.

Reklāma
Reklāma

Tiešs kultūrvēsturiskais mantojums

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Dižkoku pētnieki pagaidām par Dzenīšu vītola vecumu skaidrībā netiek. Dabas pētnieks Guntis Eniņš pieļauj, ka vītolam varētu būt apmēram simts gadu, taču ir pētnieki, kas domā, ka koks varētu būt arī senāks. “Koks ir ļoti vecs, tas lēnām sadalās, brūk. Kuplo vainagu ir grūti turēt, tāpēc vītols ir sasaistīts ar trosēm. Stumbram ir tikai ārējā čaula, vidus ir tukšs,” atklāj mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Dagnija Lazdiņa. Viņa kopā ar savām trejmeitiņām – Daniju, Vendiju un Almu – vēlas Latvijai dzimšanas dienā dāvināt simts Latvijas dižākā vītola bērnus.

“Dzenīšu vītols ir aizsargājams, tāpēc tam nevar griezt lielos zarus. Šogad marta beigās apciemojām dižvītolu un sagriezām dažus mazus žagariņus. Mājās tos ieliku ūdenī, lai paskatītos, vai vispār kāds pumpurs, kāda saknīte lien ārā. Pēc tam saspraudu podā ar zemi. Apsakņojās gandrīz viss. Taču citiem iesaku, lai apsakņotos vītols, jāgriež vismaz zīmuļa izmēra zars. Es strādāju ar adāmadatas izmēra žagariņiem,” atklāj zinātniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa plāno dižvītola bērnus stādīt Vaidavas krastā, kur Lazdiņu ģimenei pieder īpašums “Sudrabiņi”. “Zemākajās vietās aug krūmi, tāpēc man radās doma, ka mēs, četras meitenes, no šā skaistuma varētu izaudzēt stādiņus un “Sudrabiņos” iestādīt skaistus sudrabvītolus – simts Dzenīšu dižvītola bērnus. Ar veģetatīvi pavairojamiem vītoliem mēs kultūrvēsturisko mantojumu varam paņemt viens pret vienu, jo šiem stādiem ir tieši tas pats ģenētiskais materiāls.” D. Lazdiņa rosina savākt spraudeņus no visiem Latvijas dižvītoliem un vienuviet, piemēram, Apē, iestādīt dižvītolu dārzu. Kāpēc tieši Apē? Ne tikai tāpēc, ka te aug Latvijas un, iespējams, Eiropas dižākais vītols, bet arī tāpēc, ka šī puse ir dižā Latvijas komponista Jāzepa Vītola dzimtene.

Puika vai meitene?

Izrādās, vītoli atšķirībā no eglēm un bērziem labi jūtas tieši pārmitrās vietās. Tāpēc D. Lazdiņa lolo vēl kādu ieceri – apsekot balto vītolu dižaudzes, kur koki ir staltiem stumbriem, un atlasīt no tiem stādmateriālu. Vītolus ir viegli pavairot, stādus var audzēt kokaudzētavā līdzīgi kā papeles vai selekcionētos kārklus. “Izaudzējam 1 – 1,20 m garus vītola mietiņus un līdzīgi, kā kādreiz ierīkoja alejas, varam doties uz mežu un zemākajās vietās iespraust. Tad būs koks, kurš aug, nevis egle, kuru spīdzinām,” iesaka meža zinātniece. Viņa uzskata, ka atlasītas ģenētiskā materiāla vītolu audzes būtu labs risinājums pārmitrām vietām, lai tur audzētu malkas mežu.

Vītoli ir divmājnieki – vīrišķo un sievišķo ziedu spurdzes attīstās uz dažādiem kokiem. Tāpēc D. Lazdiņa ar īstu pirmatklājēja prieku konstatēja, ka Dzenīšu vītols īstenībā ir vītolene. “Dzenīšu dižvītols ir meitene. Ja pavasarī ziedu laikā no vītola birst putekšņi, skaidrs, puika, ja nebirst – meitene.” Būtu interesanti arī noskaidrot, kas ir pārējie Latvijas dižvītoli.

D. Lazdiņa aicina par katru cenu neizcirst visus kārklus, kā arī vītolus un blīgznas. “Mums šķiet, ka pavasarī pirmās zied māllēpes, bet nē, kārkli un vītoli zied pirmie. Ja izcirtīsim visus kārklus un vītolus, bites pamodīsies un nebūs ko ēst, būs jābaro ar cukuru. Arī savvaļas kukaiņiem nebūs barības. Kārkls un vītols ir vajadzīgs mūsu vidē, tie ir ne tikai vērtīgi nektāraugi, tie arī ar saknēm no grāvjiem paņem liekās barības vielas – fosforu un slāpekli – un tīra tos.”

Dzenīšu vītola spraudeņi, no kuriem tiks pavairots stādmateriāls 100 koku mežam. Foto – Dagnija Lazdiņa

Vairāki tūkstoši vēl gaida savu atrašanu

Trīs mēnešu laikā akcijā “LV100 dižošanās” pieteikti vairāk nekā 2500 varenu un vērtīgu koku. Visbiežāk dabā atpazīti dižozoli, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotie dati.

Kopš šā gada jūlija īpaši izveidotajā digitālajā kartē http://lv100.lv/dizosanas/ dižkoku meklētāji ievietojuši aprakstus un fotogrāfijas par pustūkstoti koku. Papildus tam datus par vairāk nekā 2000 kokiem valstij dāvinājis dabas pētnieks, dižkoku meklēšanas entuziasts Arnis Bērziņš. No iedzīvotāju elektroniski pieteiktajiem kokiem 180 ir ozoli, 70 liepas, 24 vītoli, apmēram 20 kļavas un tikpat ošu.

“Apzināti daudzi ļoti iespaidīgi un dižkoka statusam atbilstoši koki, piemēram, vairāk nekā 5 metrus resnais Mālkalnu vītols un 5,6 metrus dižais Kalnāju vītols. No ozoliem ar 6,6 metru apkārtmēru izceļas Plēšovas ozols uz rietumiem no Baltinavas, daudz neatpaliek Ozolsalu dižais ozols ar 6,3 metru apkārtmēru,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. “Koku atpazīšanai vispiemērotākais laiks ir tad, kad koks ir salapojis, jo sugas noteikšanai visērtāk un drošāk ir pētīt koka lapas. Pēc mūsu ekspertu aplēsēm, dabā vēl ir vairāki tūkstoši neapzināto dižkoku. Tāpēc aicinu, zelta rudeni baudot, pievērst uzmanību krāsaino lapu autoriem un censties atrast starp tiem kādu dižu un varenu eksemplāru!” mudina G. Strode.

Reklāma
Reklāma

Akcijā “LV100 dižošanās” ikviens ir aicināts doties dabā, iepazīt Latvijas dabas daudzveidību un palīdzēt atrast vēl neapzinātos Latvijas dižkokus. Akcija turpina Latvijas valsts simtgades aizsākto aicinājumu dāvināt savu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas.

Datus par atrastajiem dižkokiem iespējams ievietot digitālajā kartē. Ievietoto informāciju pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Ja koks atbildīs noteiktajiem standartiem, to reģistrēs oficiālajā dižkoku reģistrā un pie tā izvietos atpazīstamības zīmi.