Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. septembris, 2013
Drukāt

“Latvijas dzelzceļš” modernizē saimniecību


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” sāktā otrā sliežu ceļa būvniecība aptuveni 52 kilometru garumā no Skrīveriem līdz Krustpilij rit pilnā sparā.

Līdz nākamā gada rudenim uzņēmums te paredzējis uzbūvēt jaunus sliežu tiltus pāri Pērsei un Aiviekstei, kā arī atjaunot un labiekārtot Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu un Krustpils dzelzceļa staciju ēkas un to teritoriju, lai stacijas būtu ērtākas vilcienu satiksmes izmantotājiem.

 

Vērienīgā projekta gaitā tiks modernizēta signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēma, tāpat visā sliežu ceļa posma garumā tiks atjaunoti jau agrāk izbūvētie sliežu ceļi, 34 mazie tilti un caurtekas,15 dzelzceļa pārbrauktuves.

Kā zināms, pirms trim gadiem uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” izsludinātajā konkursā par otrā sliežu ceļa projektēšanu un būvniecību no divām būvuzņēmumu apvienībām tiesības īstenot šo projektu ieguva četri Latvijas uzņēmumi “Skonto būve”, “BMGS”, “ACB” un “Binders”. Projekta īstenošanas izdevumi tiek lēsti 92 miljoni eiro. 
Loko1_DB_10

Piektdien būvlaukumu Aizkraukles dzelzceļa stacijas apkaimē, pēc tam jauno sliežu tiltu pāri Aiviekstei apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss un VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis.

“Šis ir otrs lielākais dzelzceļa modernizēšanas projekts, kas tiek īstenots ar Kohēzijas fonda finanšu atbalstu. Nav šaubu, ka šāda projekta īstenošana ļaus būtiski paplašināt dzelzceļa izmantošanas iespējas gan austrumu, gan rietumu virzienā. Un tas ļaus būtiski palielināt tranzīta kravu apgrozījumu mūsu ostās, kas ir svarīgi mūsu ekonomikai,” apmeklējuma laikā atzina Valdis Dombrovskis.

“Izbūvējot otro sliežu ceļu un modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, dzelzceļam būs lieli ieguvumi,” rēķina uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis. “Caurlaides spējas šajā ceļa posmā palielināsies līdz 144 vilcienu pāriem diennaktī. Pieaugs kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums. Vilcieniem vairs nebūs jāapstājas dzelzceļa stacijās, lai palaistu garām pretim braucošo vilciena sastāvu, kā tas ir pašlaik. Tāpat pēc sliežu ceļu un aprīkojuma modernizēšanas palielināsies vilcienu satiksmes drošība,” viņš piebilda.

Gan uzņēmuma vadītājs, gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir vienisprātis, ka šis otrais sliežu ceļš un dzelzceļa infrastruktūras modernizēšana paplašinās visa austrumu un rietumu tranzīta tiltu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Āzijas valstīm, tāpat veicinās dzelzceļa pārvadājumu spēju konkurēt pārvadājumu nozarē.

“Līdz šim dzelzceļa posms no Skrīveriem līdz Krustpilij bijis vājākais posms kravu pārvadājumos. Kravu caurlaides spējas no Krustpils Rīgas virzienā līdz šim bija vien 22,4 miljoni tonnu gadā, un tas salīdzinājumā ar dzelzceļa atzariem no Rēzeknes līdz Krustpilij un no Daugavpils līdz Krustpilij ir gaužām maz. Pašlaik šis sliežu ceļa posms kravu pārvadājumiem ir noslogots par 92 procentiem, toties pasažieru satiksme un kravu plūsma no Rīgas uz Krustpili ir pilnīgi noslogota. Pašlaik viensliežu ceļš no Skrīveriem līdz Krustpilij kavē visu vilcienu satiksmi,” atzina uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” projektu daļas vadītāja Aija Poča, kas pavadīja valsts amatpersonas apmeklējuma laikā.

Loko3_DB_10“Šajā posmā izbūvējot otru sliežu ceļu, kravu caurlaides spējas pieaugs vismaz līdz 40 miljoniem tonnu gadā. Ceram būvēšanos pabeigt, kā bijām plānojuši. Ar pašiem smagākajiem un lielākajiem būvdarbiem ceļa posmā no Skrīveriem līdz Aizkrauklei jau esam gandrīz galā. Pašlaik sliežu ceļi tur tiek aprīkoti ar signalizācijas sistēmām. Lielākā būvēšanās vēl priekšā no Pļaviņām līdz Krustpilij. Ņemot vērā būvniecības apjomus un sarežģītību, kā arī to, ka būvēt var tikai no pavasara līdz rudenim, nekad nevaram būt pilnīgi pasargāti no neparedzētas aizķeršanās, kādu piedzīvojām, piemēram, Aizkraukles stacijā, kur būvdarbu gaitā zemē negaidīti atklājām septiņdesmitajos gados vilciena avārijā noplūdušos naftas produktus, un tādēļ būvēšanās mazliet ievilkās,” atklāj uzņēmuma pārstāve.

Lai gan pirmajā vietā ir kravu pārvadājumi, arī vilcienu pasažieri netikšot aizmirsti. Visās dzelzceļa stacijās tiks izbūvēti 550 mm augsti peroni ērtākai iekāpšanai vagonos, drošības nožogojumi sliežu ceļiem, ierīkotas modernas pasažieru vilcienu satiksmes informācijas sistēmas, jaunas sliežu ceļu pārmijas, labiekārtotas uzgaidāmās telpas. Tāpat tiks gādāts par labiekārtotām tualetēm, kas joprojām daudzās stacijās ir ļoti bēdīgā izskatā. Aija Poča cer, ka Aizkraukles dzelzceļa stacijas tualete būs pirmā, par kuru nevienam nebūs jāsarkst.

Dzelzceļa būvlaukumu apmeklējums sakrita ar Valda Dombrovska personisko rekordu – 1633 nostrādātām dienām Ministru prezidenta amatā. Kopš atjaunota Latvijas neatkarība, tik ilgi šajā krēslā nav spējis noturēties neviens viņa priekšgājējs. Valdis Dombrovskis man atzina: “Parasti darba vizītēs uz lauku rajoniem dodos piektdienās. Šo vērienīgo projektu īstenošanas apskati plānojām jau sen, taču dažādu iemeslu dēļ tā bija jāatliek. Tagad pārliecinos, ka uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” modernizējas patiešām vērienīgi un sekmīgi,” piebilda valdības vadītājs.

{gallery id=”2085″}

Publikācija tapusi sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+