Ekonomika

Latvijas ekonomika pagājušajā gadā pieaugusi par 4,5% 2

Foto Reuters/Scanpix/LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,5%, tostarp pērn ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā beidzot ir pārsniegts pirmskrīzes augstākais punkts, aģentūrai LETA norādīja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos IKP ceturtā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.

“Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomika 2017.gada ceturtajā ceturksnī turpināja spēji augt, bet, kā jau tika gaidīts, izaugsmes temps mazliet nolaida tvaiku. Neskatoties uz to, IKP kāpums ceturtajā ceturksnī par 4,2% gada laikā ir otrs straujākais pēdējo piecu gadu laikā. Labāks bija vien aizvadītā gada trešais ceturksnis, kad tika sasniegts šī biznesa cikla izaugsmes straujākais temps – 5,8%.

“Pērnā gada nogales spēcīgo izaugsmi gan lielā mērā noteica bāzes efekti, jo ceturkšņa laikā IKP auga vien par 0,3%, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem,” piebilda Buceniece.

Viņa norādīja, ka izaugsme joprojām bija plaša, un izskatās, ka pozitīvus izaugsmes tempus uzrādīja gandrīz visas nozares. Visstraujāk auga būvniecība, uzrādot pievienotās vērtības kāpumu par 21%. Pērn tās sniegumu sekmēja arī raitāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšana. Saglabājoties noturīgam ārējam pieprasījumam un pieaugot iekšējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības apmēri oktobrī-novembrī bija par 7,5% lielāki nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apmēri ceturtajā ceturksnī palielinājās par 5,2% gada izteiksmē, un atspoguļoja iedzīvotāju ieguldījumus mājokļa labiekārtošanā, atpūtas preču iegādē, kā arī alkohola tirdzniecības uzplaukumu pierobežā.

“Spēcīga ekonomikas izaugsme turpināsies, bet, biznesa ciklam nobriestot, tā kļūs lēnāka. Ja pērn gadā kopumā IKP auga par 4,5%, tad šogad kāpums būs ap 4,2%. Gaidāms, ka arvien lielāku lomu spēlēs mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. Silstošais darba tirgus kopā ar minimālās algas celšanu un darbaspēka nodokļu mazināšanu, uzlabos iedzīvotāju rocību un vēlmi tērēt. Savukārt ES fondi, augošais pieprasījums un jau augstā jaudu noslodze veicinās investīciju kāpumu. Eksports turpinās augt, bet tik straujus kāpuma tempus kā pērn atkārtot diez vai izdosies,” sacīja Buceniece.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2017.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomika beidzot ir pārsniegusi pirmskrīzes augstāko punktu, kas tika sasniegts 2007.gadā.

Viņš atzīmēja, ka 2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu Latvijas IKP pieauga par 4,2%, savukārt ceturkšņa laikā IKP palielinājās par 0,3%. Tādējādi Latvijas ekonomika gada pēdējos mēnešus ir augusi nedaudz lēnāk kā trešajā ceturksnī, kad IKP pieaugums bija tuvu 6%. “Šāds mērenāks pieaugums gada nogalē gan iepriekš jau bija prognozējams un situācija ekonomikā kopumā joprojām vērtējama kā ļoti laba, un priekšnosacījumi veiksmīgai ekonomikas attīstībai šogad ir labvēlīgi,” sacīja Āboliņš, prognozējot, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par apmēram 4%.

Viņš arī norādīja, ka no otrdien publiskotajiem datiem ir secināms, ka pērn kopumā Latvijas ekonomika augusi par 4,5%, kas ir gandrīz divas reizes straujāk nekā vidēji iepriekšējos četros gados. Tik labi rezultāti sasniegti pateicoties ļoti labvēlīgai situācijai pasaules ekonomikā, kur iepriekšējā gadā fiksēts straujākais pieaugums kopš 2011.gada, kā arī ES fondu investīcijām, kas pēc gada pārrāvuma atgriezušās Latvijas ekonomikā. “Šie faktori lielā mērā noteica arī ekonomikas izaugsmi pērnā gada nogalē, būvniecībai augot par 21% un rūpniecībai par 5% salīdzinājumā ar 2016.gada ceturto ceturksni,” piebilda Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī pozitīvo ekonomikas izaugsmi uz leju pavilka nelabvēlīgie laika apstākļi, kas visvairāk skāra lauksaimniecību un mežsaimniecību, kā arī tranzīta kravu kritums gada otrajā pusē. Šo gan daļēji kompensēja papildus elektroenerģijas ražošana Latvijas hidroelektrostacijās un relatīvi siltā gada nogale bija diezgan labvēlīga arī būvniecības nozarei.

“Skatoties uz 2018.gadu šobrīd var pietiekami droši apgalvot, ka pozitīvās tendences Latvijas ekonomikā turpināsies. Eiropā ekonomikas noskaņojums ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā, pasaules tirdzniecība turpinās stabila izaugsme un pagājušajā nedēļā Starptautiskais valūtas fonds atkal paaugstināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam līdz 3,9%. Tas ir labs signāls Latvijas eksportētājiem un līdz ar to rūpniecība Latvijā šogad varētu augt par 5-7%,” sacīja Āboliņš, piebilsot, ka strauja izaugsme šogad gaidāma arī būvniecībā, taču plusos būs lielākā daļa nozares. Izņēmumi varētu būt finanšu sektors un tranzīts.

“Īstermiņā būtiskākie riski Latvijas ekonomikai ir tikai kādi negaidīti finanšu vai ģeopolitiski satricinājumi pasaulē, savukārt no iekšējiem faktoriem šobrīd būtiskākais ir darba tirgus. Šā gada laikā bezdarbs Latvijā tuvosies 7%, vidējā darba alga pārsniegs 1000 eiro uz papīra un darba tirgus arvien vairāk kļūs arvien labvēlīgāks darba ņēmējiem. Vidējā termiņā darba tirgus noteikti ir lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā, tomēr šogad, visticamāk, situācija darba tirgū nebūs tāda, lai būtiski kavētu mūsu ekonomikas attīstību. Šis jautājums kritiskāks kļūs nākamgad un 2020.gadā. Bez darba tirgus nelielas bažas rada arī joprojām zemais investīciju līmenis Latvijā. Lai gan pērn būtiskas pieaugušas investīcijas transporta un nekustamo īpašumu nozarē, apstrādes rūpniecībā tās nav augušas kopš 2015.gada un līdz ar to atsevišķās nozarēs var pietrūkt jaudas, lai izmantotu augošo eksporta pieprasījumu,” pauda Āboliņš.

Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka atbilstoši otrdien publiskotajiem datiem Latvijas ekonomika pagājušajā gadā pieaugusi par 4,5%.

“Kā bija gaidāms, bāzes dēļ pieauguma temps salīdzinājumā ar trešo ceturksni bija zemāks. Respektīvi, aizpērn šajā laika periodā ekonomika jau uzrādīja atdzīvošanās apliecinājumus, bet atsevišķās nozarēs 2017.gada otrajā pusē veikums bija nepārliecinošs. Tas izteikti attiecas uz tendencēm nerezidentu finanšu sektorā, lauksaimniecībā, kā arī ostās un dzelzceļa pārvadājumos,” sacīja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ceturtā ceturkšņa dati turpināja priecēt un arī šis gads nebūs izņēmums. Tostarp straujš pieaugums turpināsies būvniecībā gan ieplūstošo ES fondu dēļ, gan arī straujā privāto projektu īstenošanas dēļ.

“Pateicoties labvēlīgai iekšējai un ārējai konjunktūrai, izaugsme turpināsies arī apstrādes rūpniecībā, kaut kāpums būs nedaudz mazāks par pērn iespēto. Turpinās augt arī kopējais eksports (pakalpojumi un preces), kaut gan gribētos redzēt straujāku izaugsmi nekā pērn. Reālajā izteiksmē pieauguma temps trijos ceturkšņos ir bijis salīdzinoši viduvējs – 4,3%. Šogad, līdz ar noskaņojuma uzlabošanos un tālāku pirktspējas nostiprināšanos, ir visi apstākļi straujākam patēriņa kāpumam,” pauda Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, nenoteiktība šogad saglabāsies finanšu sektorā, kā arī tranzīta sektorā var saglabāties mīnusi.

“Intriģējošākais šogad būs vērot nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmēju uzvedību un to, cik raiti pildīsies budžets. Pašreizējais uzrāviens radīs jaunus bezrūpības un apmierinātības iedīgļus. Taču tas jāuztver kā avanss tālākajiem gadiem, kad, visticamāk, izaugsme noplaks un nāksies būtiski revidēt budžeta prioritātes, ko diktēs ES fondu apmēru un nosacījumu izmaiņas. Lielākie izaicinājumi ekonomikā saistās ar darba tirgu – darbinieku pieejamība un to kvalitāte, kas radīs papildus spiedienu uz algām. Tas nozīmēs nepieciešamību arvien aktīvāk strādāt pie ražīguma kāpināšanas, lai noturētu izmaksu spiedienu un konkurētspēju. Tas, ņemot vērā situāciju, notiks arī piespiedu kārtā. Tomēr daudzviet tam būs pretestība un tiks meklēti vienkāršoti risinājumi, piemēram, aktīvi iestājoties par darbinieku imigrāciju. Tāpat, sekojot IKP pieaugumam, jautājums par pieaugošā materiālā labuma nonākšanu visos sabiedrības slāņos būs īpaši aktuāls,” pauda Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka Latvijas IKP šogad augs par 4,1%.

Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pagājušā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos – salīdzinājumā ar 2016.gada ceturto ceturksni IKP ir audzis par 4,2%, tādējādi atbilstoši provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā augusi par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

“Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apmēra sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam. Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums ceturtajā ceturksnī tikai par 5% gada laikā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laika apstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu,” klāstīja Strautiņš, piebilstot, ka tādējādi ceturtā ceturkšņa IKP dati varētu tikt koriģēti uz augšu.

Vienlaikus Strautiņš atzina, ka 2018.gads Latvijas ekonomikā būs ļoti “karsts”, proti, pēc gandrīz desmit gadu perioda, kad galvenais ierobežojums bija nepietiekams pieprasījums, ar katru dienu redzamākas kļūst “šaurās vietas” piedāvājuma pusē. “Vidusmēra prognozes paredz diezgan krasu izaugsmes bremzēšos līdz apmēram 3% pāris gadu laikā. Iespējams, ka tā tiešām notiks. Tomēr ekonomikas īsto potenciālo ātrumu atklās tās motora tests nākamo divu gadu ekstremālajā braukšanas režīmā. Tad redzēsim, kā šis eksperiments mainīs ražīguma kāpuma tempu, kas notiks ar migrācijas bilanci,” viņš pauda.

“Luminor” ekonomists norādīja, ka Latvijas ekonomikas pieauguma tempu nākotnē noteiks “neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu objektu”, proti, nākamo triju gadu laikā būs ļoti labvēlīgi pieprasījuma apstākļi – pateicoties eksportam, “RailBaltica” un ES fondiem Latvijā ieplūdīs nauda. Sarūkošais bezdarbs un augošās algas sildīs patērētāju noskaņojumu. Arī iepriekšējos gados visnotaļ pieklājīgais mājsaimniecību ienākumu pieaugums nav spējis migrācijas bilanci padarīt pozitīvu. Šī iemesla un pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības krituma dēļ sarūk darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits. Taču pamudinājumi dzīvot un strādāt Latvijā tuvākajā nākotnē strauji kļūs spēcīgāki.

“Neapturamā spēka sadursme ar neizkustināmo objektu jau ir sākusies. Kādam būs jāpadodas – vai nu bremzēsies izaugsme, vai arī Latvijas kā dzīvesvietas pieaugošā konkurētspēja mainīs demogrāfijas tendences. Ja ir vēlme, var saskatīt apstiprinājumu abām versijām. Klīst ziņas par uzņēmumiem Rīgā, piemēram, autoservisiem, kurus pametuši visi darbinieki. Tātad “padodas” vērtības radīšanas process, cieš izaugsme. Taču Igaunijas piemērs rāda, ka ir iespējams panākt iedzīvotāju skaita pieaugumu ar ienākumu līmeni, no kura atrodamies pāris gadu attālumā. To neparedz populārākās demogrāfijas prognozes. Tomēr to pieņēmumos ir iestrādātas pliekani un birokrātiski remdenas ekonomiskās prognozes, kuras nenovērtē eksporta nozaru patieso potenciālu,” klāstīja Strautiņš.

Viņš arī piebilda – pat, ja tuvākajā nākotnē Latvijā neaugs iedzīvotāju skaits, var palīdzēt iekšējā migrācija, cilvēkiem gūstot iespēju aizbraukt no vietām, kur viņi šobrīd spiesti nodarboties “ar niekiem vai neko”, taču vēl labāka būtu ražošanas procesu migrācija, pārceļot to uz šādām vietām lētāka darbaspēka meklējumos.

“Lai augtu ienākumi, jāaug ražīgumam, jo rezerves ienākumu pārdalei starp kapitāla īpašniekiem un darbiniekiem vairs nav lielas iespējas. Latvijas mediju telpa ir pilna ar bezjēdzīgiem paziņojumiem, ka jāceļ darba ražīgums. Vajadzības izteiksmē par to var runāt bezgalīgi, taču nekas nemainīsies. Savukārt straujš darba algu kāpums var veicināt darba ražīgumu vairāk nekā bezgalīga moralizēšana par to, ka to principā vajadzētu darīt. Cilvēku laikam kļūstot dārgākam, uzņēmumi to izmantos taupīgāk, ekonomiskie stimuli spēj veikt brīnumus. Dažkārt darba ražīguma celšanai vajag investīcijas. Citkārt brīnumus veic labāka darba organizācija, kad nepārvarami spiež vajadzība to uzlabot. Vēl iespējams, ka tas vienkārši notiek it kā pats no sevis. Piemēram, tirdzniecības centri ir pilni ar maziem veikaliņiem, kuros, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, vajag, teiksim, trīs pārdevējus, kuri daļu laika gaida pircējus. Ļoti iespējams, ka šie paši trīs pārdevēji var nodrošināt divreiz lielāku apgrozījumu. Pakalpojumu jomā šādu piemēru ir ļoti daudz,” sacīja Strautiņš.

Viņš arī uzsvēra, ka nevar rēķināties ar šāda izaugsmes tempa ilgstošu saglabāšanos, lai arī tas nav neiespējami nākamo triju gadu laikā.

“Domājot par riskiem, vispirms nāk prātā ASV akciju tirgus pēdējā laika “sasniegumi”. Jāuzdod jautājums, kāda būs iespējamās korekcijas ietekme uz reālo ekonomiku. Tas, ka ASV ekonomika varētu nonākt recesijā līdz nākamā gada beigām, jau ir ļoti ticami, šis izaugsmes cikls jau ir viens no ilgākajiem vēsturē. Taču tas vēl uzreiz nenozīmē recesiju eirozonā, kas ir pavisam atšķirīgā ekonomiskā cikla fāzē. Vēl jo vairāk – recesija eirozonā nenozīmē recesiju Latvijā – divās no pēdējām trim eirozonas recesijām mūsu tautsaimniecība turpināja sekmīgi attīstīties. Ļoti iespējams, ka 2019.-2020.gadā struktūrfondu, “RailBaltica” un kreditēšanas cikla uzkrājoši karsējošais efekts būs sasniedzis tādu pakāpi, kas vēsinošas strāvas no ārpuses būs tieši tas, ko dakteris vēlēja. Tiesa gan, tās izpaudīsies caur “nepareizo” kanālu jeb eksportu, turpinot uzkrāt pretrunas atrisinājumam tālākā nākotnē,” teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Vienlaikus 2017.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada trešo ceturksni, IKP apmērs, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 0,3%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, Latvijas IKP pērn ceturtajā ceturksnī salīdzināmajās cenās bija 5,762 miljardu eiro apmērā.

Precizēti un izvērsti 2017.gada ceturtā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 28.februārī.

LA.lv