Mobilā versija
+2.1°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
19. janvāris, 2017
Drukāt

Latvijas ekonomika – zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts. Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledu, iepazīstinot ar jaunāko bankas ekonomikas apskatu, atzīmē “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.


Pasaules ekonomika aug, nudien nav tik slikti, kā ierasts domāt

Nenoteiktība ārējos tirgos saglabājas augsta, un tās ēna neapšaubāmi arī turpmāk uzglūnēs gan pasaules, gan arī Latvijas ekonomikas izaugsmei. Joprojām nav zināms, kādu politiku īstenos jaunievēlētais ASV prezidents un kā tā ietekmēs starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju. Bažas rada gaidāmo vēlēšanu rezultāti virknē Eiropas valstu, kas ir būtiski Eiropas stabilitātei. Varbūtība, ka šogad sāks samazināt sankcijas pret Krieviju, ir augusi. Tomēr, pat ja tas notiks, tad, visticamāk, priekšroka tiks dota sankcijām pret privātpersonām, kurām uz ekonomiku ir nebūtiska ietekme. Krievija savas sankcijas pret rietumvalstīm ir pagarinājusi līdz 2017. gada beigām un tās diez vai atcels, pirms to izdarīs ASV un Eiropa. Šogad sāksies Brexit process un sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Tomēr, neskatoties uz nenoteiktību un negatīvajiem riskiem, izaugsme Eiropā pērn ir bijusi pārsteidzoši noturīga un gada nogalē pat pozitīvi pārsteigusi. Virkne eiro zonas valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Spānija un Somija ir augušas spējāk, nekā gaidīts. Bezdarba līmenis sarūk, patēriņš aug, mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums ir diezgan labs. Iepirkumu vadītāju indekss rāda, ka izaugsmes temps tuvākajos mēnešos varētu pat vēl paātrināties. Izaugsmi stutēt līdzēs arī Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Ekonomikas izaugsme eiro zonā nākamgad solās būt nedaudz labāka, nekā iepriekš gaidīts. Savukārt ilgtermiņa (potenciālā) izaugsme joprojām ir vāja. Zema produktivitātes izaugsme, sarūkošs iedzīvotāju skaits un novecojošas sabiedrības ierobežos nākotnes izaugsmi.

Līdz ar finanšu krīzes negatīvo efektu mazināšanos, pakāpeniski mazināsies monetārās politikas atbalsts. Federālo Rezervju sistēma (FRS) jau ir sākusi celt bāzes likmes, un mēs sagaidām, ka šogad FRS bāzes likmes intervālu par 25 bāzes punktiem paaugstinās divas reizes un vēl divas reizes nākamajā gadā. Ja eiro zonas ekonomikas izaugsme turpinās augt atbilstoši bāzes scenārijam un nebūs politisku satricinājumu, tad ECB varētu sākt jau būtiskāk mazināt aktīvu iegādes apjomus (kvantitatīvo mīkstināšanu) jau šī gada rudenī vai nākamā gada sākumā. Savukārt jaunas naudas pludināšanu ekonomikā tā varētu pārtraukt 2018. gada otrajā pusē, kas nozīmē, ka trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei ātrākais nākamā gada beigās.

Latvijai zemākais punkts jau aiz muguras, ekonomika augs straujāk
Zemākais punkts jeb slābanā 0.3% IKP izaugsme pērnā gada 3. ceturksnī jau ir aiz muguras. Uz to norāda mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, kā arī eksporta sniegums, kas pagājušā gada nogalē uzlabojās. Pērn lielākais sprungulis ekonomikas ceļā bija ar ES fondu kavēšanos saistītais investīciju kritums, kas izraisīja krīzi būvniecībā. Dati par parakstīto ES fondu projektu līgumu skaitu, kā arī ar ES fondu ieviešanu saistīto valsts budžeta izdevumu prognoze liecina, ka investīciju aktivitāte šogad ievērojami uzlabosies un izcels no krīzes būvniecību. Tā būs pozitīva ziņa darba tirgum, jo palīdzēs veidot jaunas darba vietas. Eiropā izaugsme būs augstāka, nekā gaidīts, un attiecīgi augs ārējais pieprasījums, kas ļaus audzēt eksportu un radīs pieprasījumu pēc darbiniekiem eksporta nozarēs. Krievija turpinās aktīvāk izmantot savas ostas un mazināt tranzīta plūsmas caur Latviju, tomēr tas notiks lēnāk, nekā iepriekš prognozēts, tāpēc arī ietekme uz tranzīta apjomiem un nozarē nodarbināto skaitu būs mazāk sāpīga. Bezdarba līmenis šogad atsāks sarukt straujāk, un jau 2018. gadā tas noslīdēs zem 8%. Silstošais darba tirgus atjaunos spiedienu uz algām, kas augs spējāk nekā pērn – par 5.5-6.5% šogad un nākamgad. Inflācija ir atgriezusies, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja augs lēnāk nekā algas. Cenu pieaugums šajā un nākamajā gadā jau sasniegs 2-2.5%. Salīdzinājumā ar pērno gadu šī un nākamā gada IKP izaugsmes temps būs gandrīz divtik liels. Šogad ekonomika augs par 2.9%, bet 2018. gadā – par 3.1%.
Varētu likties, ka divreiz straujāka izaugsme ir gana labi un varam būt apmierināti ar ekonomikas sniegumu, tomēr ap 3% izaugsme Latvijai nav pietiekami, un tā ievērojami atpaliek no izdaudzinātā 5% mērķa, ko ar pašreizējo strukturālo politiku un ārējo vidi tuvāko pāris gadu laikā nav iespējams sasniegt. Ar kreditēšanas palīdzību īslaicīgi ir iespējams panākt straujāku izaugsmes tempu. Tomēr, neskatoties uz zemajām procentu likmēm, mājsaimniecības ir diezgan piesardzīgas aizņemties, arī uzņēmumi nogaida ar investīcijām. Savukārt kredītu piedāvājumu ierobežo būtiskā ēnu ekonomika. Kredītu izsniegšana nav iespējama bez legālu ienākumu plūsmas. Ēnu ekonomikas mazināšana noteikti ir virziens, kurā būtu jāiet, bet šis process ir laikietilpīgs. Kreditēšana vien nespēs būtiski kāpināt un ilgstoši noturēt straujāku ekonomikas izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nekādas jaunas zāles nav izgudrotas, visi ceļi ved pie kvalitatīviem uzlabojumiem ekonomikas vidē. Šogad, šķiet, ir iekustējušās reformas augstākajā izglītībā, pavasarī gaidāmas diskusijas par nodokļu politikas pārskatīšanu. Bez pārmaiņām nevar arī veselības jomā, un pēc pašvaldību vēlēšanām, iespējams, atsāksies diskusijas par administratīvo reformu. Neveicot reformas, ekonomikas izaugsme būs lēna, kas sabiedrībā neizbēgami uzturēs neapmierinātību. Proti, vienīgais veids, kā uzlabot iedzīvotāju ienākumus un dzīves kvalitāti, ir uzlabot ekonomiku un ražīgumu, pat ja tas ir sāpīgi. ES fondu ieplūde un aktīvāka būvniecība var apslēpt šīs problēmas, taču, neko nedarot, drīz vien tās uzpeldēs atkal.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cenas aug veikalos,ik pa nedeelaam,tautai izaugsmes nav,ir pagrimums.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+