Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. septembris, 2012
Drukāt

Latvijas ekonomikas lielums vairo pārliecību par pievienošanos eiro

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas ekonomikas lielums, iespējas un kapacitāte, kā arī alternatīvu risinājumu trūkums vairo pārliecību par nepieciešamību laikā pievienoties Eiropas vienotajai valūtai, secināts “Ekonomistu apvienības 2010” rudens konferencē.

Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka līdzšinējās diskusijas par eiro ieviešanu galvenokārt notikušas makroekonomiskās kategorijās, savukārt par ietekmi uz reālo ekonomiku runāts tiek maz. Salīdzinot globālos reģionus, eksperts norāda uz ASV piemēru, kur dažādas pazīmes liecina par situācijas stabilizāciju un pat lēnu attīstību.

Dati rāda, ka ASV korporatīvajā sektorā apgrozījums samazinās, taču pusgada peļņa ir augstāka, nekā prognozēts. Tas panākts, ievērojami samazinot izmaksas, bet saglabājot efektivitāti. Minot ASV integrētas ekonomikas priekšrocības – korporāciju apvienošanos, integrāciju, strukturālo un organizatorisko konsolidāciju, Osis uzsver, ka Eiropā šie procesi ir stipri apgrūtināti politiskās, ekonomiskās un, sekojoši, biznesa sadrumstalotības dēļ. Tāpēc, viņaprāt, Eiropai jākļūst vairāk vienotai kā politiskai, fiskālai un monetārai savienībai, kas pavērtu ceļu konsolidācijas iespējām mikroekonomikas līmenī. Ja tā notiktu, ilgtermiņā sakārtotos arī makroekonomiskie jautājumi, pārliecināts ir ekonomists.

Savukārt banku analītiķe Olga Ertuganova (attēlā no kreisās) atgādina, ka iestāšanās eirozonā ir tests Latvijai zināmu kritēriju izpildē, nevis tam, vai eirozona ir piemērota būt kopā ar Latviju. Pēc viņas domām, investīciju partneri nopietni vērtēs, vai mūsu valsts izturēs šo eksāmenu.

“No pieredzes investīciju jomā varu apgalvot, ka cilvēki bieži zaudē naudu nevis tāpēc, ka stratēģija izvēlēta nepareizi, bet tāpēc, ka stratēģija nav ieturēta līdz galam un sākotnējie lēmumi tiek mainīti. Ja mainām stratēģiju par pievienošanos eiro, ir jābūt ļoti pamatotam, alternatīvam scenārijam. Šādas argumentētas vīzijas, manuprāt, pašlaik nav, tāpēc šobrīd mainīt scenāriju būtu neprātīgi,” uzskata Ertuganova.

Ekonomists Juris Cebulis (attēlā vidū) eirozonu tēlaini sauc par “milzīgu prāmi vētrainā jūrā, kuram mazais Latvijas kuģītis jau sen ir pietauvots”. Ja tiek izpildīti visi uzņemšanas un tehniskie nosacījumi, kā svarīgu Cebulis uzsver nepieciešamību, lai pievienošanos Eiropas vienotajai valūtai vēlētos ne tikai politiķi vai Latvijas Banka, bet akceptētu sabiedrība kopumā. Viņaprāt, to var panākt, argumentēti skaidrojot iespējamās alternatīvas un konsekvences.

Sarunā par pašreizējo situāciju eirozonā, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis atzina, ka Eiropa zaudē konkurētspēju, kā galveno cēloni minot savdabīgo sociāli-ekonomisko konstrukciju un nespēju finansēt trīs lielos “vaļus” – pensijas, izglītību un veselības aprūpi. Eiropas Savienība kā miera garants un kopīgas valūtas esamība pārtikušākai dzīvei, viņaprāt, ir ļoti nepieciešamas. Eksperts pauda pārliecību, ka pragmatisms Eiropā uzvarēs, kas arī no lielajām Eiropas Savienības dalībvalstīm prasīs daudz kompromisu un minēto fundamentālo jautājumu risināšanu.

Lai eiro projekts būtu sekmīgs, Eiropas Savienībai nepieciešama ātrāka fiskālā, ekonomiskā un politiskā integrācija, tai skaitā vairāk kopējā budžeta, uzskata “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris (attēlā no labās). “Eiropas Centrālajai bankai jāmācās no ASV Federālo rezervju bankas, nevis otrādi un jāuzņemas atbildība par cenu stabilitāti un bezdarbu eirozonā”.

Konferences laikā apvienības biedri precizēja iepriekš izteikto 2012. gada iekšzemes kopprodukta prognozi no 2,3% uz 4,0%, bet 2013.gadam paredzot nelielu lejupslīdi uz 3,3%. Izaugsmes kritums saistīts ar ekonomisko nenoteiktību eirozonā, kas varētu ietekmēt ārvalstu investīcijas Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+