Kultūra
Teātris un kino

Latvijas filmām skatītāju rekordi, visvairāk – “Nameja gredzenam” 16

Aiste Dirzjute Laugas lomā Aigara Graubas filmā “Nameja gredzens”. Publicitātes foto

Apkopojot 2018. gada pirmā pusgada statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, Nacionālā kino centra (NKC) eksperti secinājuši, ka pusgada laikā visas jaunās Latvijas filmas kopā apmeklējuši jau vairāk nekā 290 000 skatītāju – par gandrīz 100 000 jeb trešo daļu vairāk nekā visā 2017. gadā kopā, informē NKC.

“Ievērojamu vietu šajā statistikā ieņem Simtgades filmas, kuru kopējais skatītāju skaits šobrīd jau pārsniedzis 206 tūkstošus,” pauda NKC pārstāve Kristīne Matīsa.

Latvijas filmu izplatīšanas dati liecina, ka laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvijas kinoteātros apmeklētāko filmu desmitniekā iekļuvušas četras Latvijas filmas, turklāt trīs no tām nav šo topu pametušas kopš aprīļa, kad tika apkopoti pirmo trīs mēnešu dati. Vēl jo iespaidīgāk, ka Latvijas filmas ieņem pirmās divas vietas topā, apsteidzot pasaulē populāro kompānijas Universal Pictures romantisko drāmu “Brīvība piecdesmit nokrāsās” (trešā vieta) un jebkuru citu filmu, kas vien šogad startējusi Latvijas kinorepertuārā. Divas no četrām Latvijas filmām populārāko desmitniekā ir veidotas Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” – spēlfilmas Paradīze ’89″ (režisore Madara Dišlere, Tasse Film) un “Bille” (režisore Ināra Kolmane, studija Deviņi).

Laikā no 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu “Nameja gredzens” (pirmizrāde 17. janvārī, līdz 30. jūnijam – 81 789 skatītāji), topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma “Kriminālās ekselences fonds” (pirmizrāde 2. februārī, 74 347 skatītāji). Piektajā vietā – Madaras Dišleres spēlfilma “Paradīze ’89” (pirmizrāde 22. februārī, 53 083 skatītāji), topa devītajā vietā – Ināras Kolmanes spēlfilma “Bille” (pirmizrāde 20. aprīlī, 39 778 skatītāji).

“Šobrīd nav apkopota statistika par pilnīgi visu Latvijas filmu apmeklējuma rādītājiem (tas tradicionāli tiek darīts kinogada beigās), tomēr jau līdz šim zināmie skaitļi apliecina ievērojamu pieaugumu Latvijas skatītāju interesē par nacionālo kino – 2018. gada pirmā pusgada laikā minētās filmas noskatījušies kopā 290 013 skatītāji, kamēr visa 2017. gada laikā Latvijas filmu skatītāju skaits sasniedza tikai 194 083, lai gan arī tas bija ievērojams kāpums, salīdzinot ar 185 782 skatītājiem 2016. gadā un 103 598 skatītājiem 2015. gadā,” komentē Kristīne Matīsa.

Līdz ar to ievērojami pieaugusi tā sauktā Latvijas kino “tirgus daļa”, svarīgs kritērijs nacionālajam kino katrā valstī, – t.i., cik procenti skatītāju no kopējā kinoteātru apmeklētāju skaita skatījušies tieši pašmāju filmas. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā nacionālā kino tirgus daļas rādītājs nav pārsniedzis 7,84% (2017. gadā), bet 2018. gada pirmā pusgada vidējais rādītājs ir 24%.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver: “Jāatceras, ka nacionālā kino tirgus daļas pieauguma pamatā ir ne tikai emocionāli faktori. Ļoti svarīgs pamatojums ir tas, ka līdz ar Simtgades filmu programmu un vispārējo finansējuma pieaugumu nozarē pamazām pieaug Latvijas filmu ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tātad pieaug arī filmu skaits un žanriskais spektrs, kurā katrs skatītājs var atrast sev interesantu skatāmvielu”.

Lielākā daļa no astoņām Simtgades filmām vēl ir atrodama kinoteātru repertuārā vai atsevišķos seansos kinodemonstrēšanas vietās visā Latvijā (līdz ar jau minētajām spēlfilmām arī dokumentālās filmas “Ievainotais jātnieks”, “Astoņas zvaigznes”, “Turpinājums”, “Mērijas ceļojums” un “Baltu ciltis”).

Turklāt septembra pirmajās dienās sāksies otrais cēliens Simtgades filmu pirmizrāžu ciklā un līdz gada beigām pie skatītājiem nonāks pārējās astoņas filmas. Pirmā pirmizrāde gaidāma 5. septembrī, kad varēsim simboliski nosvinēt simt gadu jubileju visām trim Baltijas valstīm kopā – uz ekrāniem nonāks studijā VFS Films veidotais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopražojums, kultūrvēsturiski nozīmīgā dokumentālā filma “Laika tilti”, kas jūlijā jau piedzīvoja vērienīgu pasaules pirmizrādi Karlovi Varu festivāla konkursa skatē. Latvijas režisore Kristīne Briede un Lietuvas kolēģis Audrius Stonis uzņēmuši filmu par saviem priekšgājējiem, nu jau leģendāriem Baltijas valstu dokumentālistiem, kuri 20. gadsimta 60. gados pavēra jaunus apvāršņus kinovalodā, vizuālajā poētikā un saturiskajā ietilpībā.

Ar filmas “Laika tilti” pirmizrādi 5. septembrī tiks atklāts tradicionālais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums / Baltic Sea Docs, ko rīko Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar starptautisko organizāciju European Documentary Network un programmas Radošā Eiropa Media atbalstu.

Septembrī pirmizrādi piedzīvos vēl divas Simtgades filmas – režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Kurts Fridrihsons” (studija “Sibīrijas bērni”) un režisores Annas Vidulejas spēlfilma “Homo Novus” pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem (studija “Film Angels Productions”).

LA.lv