Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. janvāris, 2016
Drukāt

“Latvijas gāzi” sadalīs. Kā?

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji vērtēs, kā nodrošināt labāku dabasgāzes tirgus atvēršanu un ļaut “Latvenergo” pirkt Klaipēdas dabasgāzi.

Valdība jau vairāk nekā pirms gada apstiprināja noteikumus, kas ļauj trešajām personām izmantot maģistrālos gāzesvadus. Līdz šim “Latvijas gāze” šos noteikumus ignorē. Kā norāda ekonomikas ministre, “izdomājot dažādus praktiskus un juridiskus iemeslus”, lai to nedarītu.

Jau nākamajā mēnesī Saeima plenārsēdē varētu lemt par gāzes tirgus atvēršanu, kas no 2017. gada 3. aprīļa mazinātu valsts atkarību no viena gāzes piegādātāja un radītu konkurenci gāzes tirgū. Visticamāk, arī cenas kritumu. “Patlaban mūsu ražošanas uzņēmumi par gāzi maksā par 28% vairāk nekā, piemēram, līdzīgs uzņēmums Vācijā. Tas nav normāli. Mēs ļoti zaudējam konkurētspējā. Energoresursu cena ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem investīciju piesaistei ražošanā. Valstīs, kur gāzes tirgū ir brīva konkurence, cenas ir zemākas nekā Latvijā, lai gan mums ir ilgtermiņa līgums, kas nodrošina drošās piegādes. Arī Lietuvā, neraugoties uz ļoti dārgo infrastruktūru, obligātās komponentes maksu rēķinā, mājsaimniecības par gāzi maksā mazāk nekā Latvijā,” atzīst ekonomikas ministre.Viņas vadītās ministrijas virzītajiem labojumiem Enerģētikas likumā par gāzes tirgus liberalizāciju ekspertu vidū gan viennozīmīga atbalsta nav. “Es ceru, ka deputātiem tiešām nenodrebēs roka un viņi arī šādu tirgus atvēršanas modeli atbalstīs,” izteikusies gan ministre, gan premjerministre.

Enerģētikas eksperts Rei­nis Āboltiņš uzsver – patlaban Enerģētikas likuma labojumu gatavošana apstiprināšanai Saeimā 3. lasījumā nenotiek pārdomāti. Proti, netiek domāts un darīts, lai juridiski noformētu šā brīža situāciju, kad gāzes tirgus pēc Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa darbības un Klaipēdas–Kiemēnu gāzesvada darbības sākšanas ir jau atvērts. “Enerģētikas labojumu virzītājs – Ekonomikas ministrija (EM) – piedāvā pasliktināt situāciju ar gāzes tirgus atvēršanu, kas nav patērētāju interesēs,” tā R. Āboltiņš.

 

Brisele steidzina

Eiropas Komisija (EK) pērn gada beigās vēstulē EM norāda, ka pēc Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa sākšanas un Klaipēdas–Kiemēnu gāzesvada darbības sākšanas pērn decembrī ir atcelta atkāpe, kas atļāva Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu. Savukārt EM uzsver – citādi rīkoties, proti, atcelt “Latvijas gāzei” dabasgāzes piegādes monopoltiesības pirms 2017. gada 3. aprīļa nevar, jo pastāv starptautiskās tiesvedības draudi. Enerģētikas likumā ir skaidri ierakstīts, ka pārvades sistēmas operatora nodalīšanai (no tirdzniecības un sadales sistēmas operatora) ir jābūt pabeigtai līdz 2017. gada 3. aprīlim, ja ātrāk nav iestājies viens no šādiem apstākļiem: pirmkārt, Latvijas dabasgāzes sistēma ir savienota ar jebkuras ES dalībvalsts, starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju; otrkārt, dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā ir mazāka par 75%.

EK norāda: Latvijas dabasgāzes sistēma ir savienota ar “jebkuras ES dalībvalsts” starpsavienojuma sistēmu. Tāpat nav saprotams, kāpēc tirgus jāatver 2017. gada 3. aprīlī, ja “Latvijas gāzei” izsniegtās darbības licences beidzas 2017. gada 10. februārī.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola vakar taisnojās, ka Enerģētikas likumā ir palicis “caurums” – nav fiksēts, nav “noteikts atskaites punkts”, kas nosaka, kad iepriekš nosauktie nosacījumi stājas spēkā. Viņa arī uzskata, ka jāņem vērā starp Latvijas valsti un “Latvijas gāzi” slēgtajā privatizācijas līgumā norādītais beigu termiņš – 2017. gada 3. aprīlis, nevis tā paša gada 10. februāris, kad beidzas uzņēmumam piešķirto licenču darbība. Iemesls – mazināt tiesvedības riskus.

AS “Latvijas gāze” pārstāvis Vinsents Makaris norāda: “Valsts nevar ignorēt pašas noslēgtos līgumus. Tik vien atlicis, kā vēl vienu gadu tos ievērot. Tirgus atvēršana pirms 2017. gada 3. aprīļa ir privatizācijas līguma pārkāpums, tiek pārkāpta mūsu paļaušanās uz līgumu izpildi un arī viss esošais regulējums ir balstīts uz vienu spēlētāju tirgū, attiecīgi tam nav gatava pat normatīvā bāze.”

 

Pārvades operators būs jāpārdod

Patlaban EM gatavotie Enerģētikas likuma labojumi Saeimā ir apstiprināti otrajā lasījumā. Šonedēļ beidzās priekšlikumu iesniegšana trešajām lasījumam, kurus Saeimas Tautsaimniecības, vides agrārās un reģionālās politikas komisija varētu vērtēt, agrākais, janvāra otrajā pusē, kad tos būs vērtējusi EM un Saeimas Juridiskais birojs.

Labojumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī. Tas nozīmē nodalīt no gāzes pārdošanas gāzes pārvadi un glabāšanu, izveidojot “Latvijas gāzes” māsas uzņēmumu, kas būtu jāpārdod līdz 2017. gada 31. decembrim ar “Latvijas gāzes” pašreizējiem akcionāriem nesaistītiem īpašniekiem. Jaunajiem īpašniekiem nedrīkst būt arī tiešas vai netiešas saistības ar elektroenerģijas ražošanas vai tirdzniecības darbībām. Šim operatoram piederētu vai tā lietošanā būtu nodota arī Inčukalna gāzes krātuve vai tās daļa.

Prasība par to, ka nedrīkst būt saistības ar “Latvijas gāzes” šā brīža īpašniekiem un elektroenerģijas ražošanas vai tirdzniecības darbībām, neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību. Pārvades un glabāšanas operatora pirmpirkuma tiesības pieder valstij. Lietuvā un Igaunijā šo operatoru nopirka valsts.

2018. gada 1. janvārī jābūt nodalītam arī sadales operatoram no dabasgāzes tirdzniecības funkcijas. Ar dabasgāzes pārdošanu atļauts nodarboties arī uzņēmuma šā brīža akcionāriem, tātad “Gazprom” vai Vācijas “E.O.N.”.

“Latvijas gāzi” patlaban neapmierina īsais deviņu mēnešu termiņš (2017. gada 3. aprīlis – 2017. gada 31. decembris), kura laikā jāpārdod pārvades tīkla operators. Citu būtisku iebilžu neesot. “Uzņēmums jau patlaban zina, ka pārvades operators būs jāpārdod, tāpēc pircējus var meklēt, priekšdarbus veikt jau patlaban. Mēs Ekonomikas ministrijā neesam nevienu indikatīvu piedāvājumu valstij redzējuši,” tā uz repliku neklātienē atbild Reizniece-Ozola.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš teic, ka deputāti likuma labojumos paļaujas uz EM ieteikumiem, kas to gatavošanā ir ieguldījusi “milzīgus resursus”.

 

Slēgts tirgus izdevīgāks

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome pērn 10. septembrī apstiprināja gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumus, kas nodrošinās iespēju Latvijas lietotājiem pirkt gāzi no Lietuvas un citiem alternatīviem avotiem. Valsts energokompānija “Latvenergo” paudusi vēlmi pirkt gāzes testa partiju no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa. “Latvijas gāze” šos noteikumus apstrīdēja tiesā. Otrdien Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru apmierināts energokompānijas “Latvijas gāze” lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu lietā par SPRK apstiprinātajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. “Latvijas gāze” klaji nepilda likumu.

V. Makaris par šo lēmumu teica, ka, spītējot Augstākas tiesas lēmumam, aizvien ir spēkā “Latvijas gāzes” privatizācijas līgums, kas nodrošina monopoltiesības gāzes tirdzniecībai Latvijā līdz 2017. gada aprīlim, kā arī gāzes tirgus Latvijā jāatver ar likumu, nevis SPRK lēmumu. “Mēs patlaban pētām tiesas lēmumu,” tā V. Makaris.

AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis decembrī stāstīja, ka viņa vadītais uzņēmums pēc 2017. gada 3. aprīļa būs kompānija, kas dabasgāzi pārdos vairumā un arī mazos daudzumos. Kalvītis arī atzina – nav skaidrs, vai “Gazprom” saglabās savas kapitāla daļas “Latvijas gāzē”. Vaicāts, vai ir indikācijas, ka “Gazprom” varētu pārdot savas daļas “Latvijas gāzē”, Kalvītis atbildēja noraidoši.

“Jājautā “Gazprom”, ko šī kompānija izvēlēsies kā galveno tirdzniecības centru Baltijas valstīs un kas būs tā kompānija, kas viņu intereses pārstāvēs. Patlaban “Gazprom” nekādus lēmumus par savu akciju pārdošanu nav pieņēmis atšķirībā no Vācijas kompānijas “E.O.N.”, kas jau kādu laiku publiski cenšas pārdot savas “Latvijas gāzes” akcijas,” sacīja Kalvītis.

 

Aģenti ir visur?

Pagājušā gada beigās Krievijas nacionālās drošības stratēģijā par enerģētiku ir teikts, ka Krievija veiks ļoti aktīvu pretdarbību pret tām valstīm, kas politisku iemeslu dēļ mēģinās regulēt savu enerģijas tirgu. “Es redzu to kā diezgan skaidru mājienu, nopietnu draudu Baltijas valstīm un arī Latvijai. Šeit runa ir par gāzes un elektroenerģijas tirgu, esam vienā “asinsvadu” sistēmā,” saka ministre. Viņa atzīst – ģeopolitiskais nosacījums ir vēl viens iemesls, kāpēc vajadzīga dabasgāzes tirgus atvēršana. Koalīcija ir vienojusies par EM piedāvātajiem un valdības apstiprinātajiem dabasgāzes tirgus atvēršanas termiņiem.

Uz manu jautājumu, vai pareizāk būtu patlaban domāt un veikt pārvades operatora sertificēšanu darbībai brīvā tirgus situācijā, nevis noteikt termiņus tā pārdošanai, ministre atbild: “Pēc būtības tirgus pilnībā būs atvērts tad, kad esošajiem akcionāriem “Gazprom” un “Itera” nebūs nekādas teikšanas uzņēmumā.”

Ministre izvairījās no atbildes, vai Latvijas valsts varētu pirkt pārvades un glabāšanas uzņēmumu, vien norādīja – viņas personiskais viedoklis esot tāds, ka valstij būtu lietderīgi kļūt par akcionāru šajā uzņēmumā.

Ekonomikas ministre uzsver – nākamajos gados ļoti svarīga būs spēcīga SPRK darbība. “Mēs varam pieņemt likumus, tomēr kritiski svarīga būs tirgus ieviešana. SPRK lems par sodu piemērošanu, ja Latvijas gāze” neievēros likumā prasītos termiņus. Reakcija būs svarīga tādos brīžos kā patlaban, kad “Latvenergo” ir vērsies SPRK, norādot, ka “Latvijas gāze” neļauj piekļūt pārvades tīklam. Patlaban līdz 15. janvārim ir izsludināts konkurss padomes priekšsēdētāja amatam. Ceru, ka pieteiksies zinoši kandidāti, kas mācēs aizstāvēt valsts intereses,” teic ministre.

Viņai trauksmi radot patlaban vērojamā tendence, ka “Latvijas gāze” pārvilina darbā ļoti daudz ekspertu no ministrijām un no SPRK. “Tas nozīmē, ka “Latvijas gāzei”, pieņemu, līdz šim bija ļoti spēcīgi aģenti visās svarīgo lēmumu pieņemšanas institūcijās. Nav teikts, ka visi viņi patlaban ir atklāti,” atzīst D. Reizniece-Ozola. Šā iemesla dēļ svarīgi esot, lai regulatoru vadītu cilvēks, kas to prot kontrolēt, lai zemākos līmeņos nelobē “Latvijas gāzes” intereses. Viņa arī atzīst – Latviju gāzes tirgus atvēršanu ļoti atbalsta gan Eiropas komisija, gan arī ASV, kas saprot tirgus atvēršanas lielo ģeopolitisko nozīmi reģionā. Ministre teic, ka Aigaram Kalvītim Briselē neesot izdevies gūt Eiropas Komisijas atbalstu “Latvijas gāzes” prasībām.

 

Cenas noteikti nekāps

Gāzes tirgū atšķirībā no elektroenerģijas tirgus pirms tā atvēršanas jau tiek maksātas tirgus cenas, tāpēc kāpums pēc tirgus liberalizācijas nav gaidāms. Elektrības cenu valsts būtiski subsidēja pirms tirgus atvēršanas un vēlāk subsīdiju atcēla. Prakse rāda, kur ir konkurence, tur cena krītas.

 

UZZIŅA

Dabasgāzes tirgus atvēršanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija “Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu”. Tās mērķis ir nodrošināt efektīva iekšējā tirgus izveidi, lai Eiropas Savienībā dabasgāzi varētu pārdot ar vienādiem nosacījumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem, kā arī nodrošināt ekonomiski pamatotu un efektīvu trešo pušu pieeju dabasgāzes sistēmai.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+