Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. novembris, 2014
Drukāt

Latvijas glezniecības galaktikas karte izstādē “Mākslas galaktika”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Laima Eglīte "Meitene ar mēnesi"

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 7. decembrim skatāma glezniecības izstāde “Mākslas galaktika”. Tas ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas sadarbības projekts.

Kopš 2002. gada katru gadu kā liels pārbaudījums un tajā pašā laikā svētki jaunajiem mākslas zinātniekiem ir uzliktais uzdevums – izveidot izstādi. Šogad Latvijas Mākslas akadēmijai sadarbojoties ar LNMM, tapa izstāde “Mākslas galaktika”.

Šā gada izstāde atklāj latviešu mākslas galaktiku caur spožākajiem latviešu mākslinieku darbiem, salīdzinot tos ar lielākajām zināmajām planētām. Mākslas zinātnieki izvēlējās atlasīt 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas “pērles” un simboliski tās sasaistīt ar Saules sistēmas planētām. “Galvenais gravitācijas spēks, gaismas un siltuma avots ir Saule, kas šajā izstādē ir Vilhelms Purvītis. Būtībā Purvītis pieder pie cita laikmeta un citas stilistikas, taču viņš nenoliedzami ir svarīga personība Latvijas mākslas vēsturē, nemaz nerunājot par to, ka viņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktors. Starp citu, Purvītis jauno mākslas zinātnieku veidotajā izstādē iekļauts pirmo reizi, kas līdz šim ir nebijis precedents. No scenogrāfiskā viedokļa Purvītis ir centrā, un tad attiecīgi, izejot no konkrētās planētas attāluma līdz Saulei, ir izvietoti pārējo mākslinieku darbi,” atklāj “Arsenāla” Radošās darbnīcas kuratore Šelda Puķīte un piebilst, ka katrs students darbojās ar savu planētu un izvēlējās tai konkrētu mākslinieku. “Pamatot, kādēļ konkrēto mākslinieku viņi salikuši vienā pārī ar attiecīgo planētu, ir šīs izstādes izaicinājums. Tā kopā tika salikti Boriss Bērziņš un Marss, Biruta Baumane un Venēra, Saturns un Ieva Iltnere, Urāns un Imants Vecozols, Zeme un Laima Eglīte, Edgars Vērpe un Jupiters, Ilze Avotiņa un Merkurs, Aleksejs Naumovs un Neptūns.”

Kopumā studenti darbus izvēlējušies, vadoties pēc sajūtām, intuitīvā līmenī. Nozīmīgu lomu izstādē ieņem mitoloģiskais aspekts. “Bija arī mēģinājumi sasaistīt planētas ķīmisko sastāvu ar konkrētu mākslinieku un viņa personību,” atklāj Š. Puķīte.

Visa izstādes ekspozīcija konstruēta kā simboliska Latvijas glezniecības galaktikas karte, kuru veido vienpadsmit gleznotāju darbi – atšķirīgi tehniskajā izpildījumā, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietojumā un tēlos, bet vienoti kuratoru redzējumā. Mākslas zinātniece Anete Aizsilniece par izstādi teica: “Kā Saule dod spēku un enerģiju, tā Vilhelma Purvīša ieguldījums latviešu mākslas attīstībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu ir devis visspēcīgāko iespaidu latviešu mākslas galaktikā.

Kā Saulei tuvākā planēta tiek minēta Merkurs. Merkuram ir saikne starp garu un materiālo pasauli. Astroloģijā Merkurs raksturo prātu, gudrību, intelektu. Tās ir idejas, informācija, metodes, attīstība caur atklājumiem un eksperimentiem. Šajā galaktikā to pārstāv mākslinieču Avotiņu krāšņais trio. Arī šīs mākslinieces ar saviem darbiem ir pamanāmas, liekot latviešu mākslai mirdzēt ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē.

Bet kā viena no pēdējām lielākajām planētām Saules sistēmā ir Neptūns. Neptūns ir ilūziju, iedvesmas, sapņu un apmulsuma planēta. Neptūns asociējas ar intuīciju un garīgu apgaismību. Tas ir arī kā Mākslas galaktikas noslēdzošais elements, labi sasaucoties ar Alekseja Naumova darbu “Vidusjūra”. Kā zināms, kurš var visas zvaigznes saskaitīt, kurš var visas dziesmas izdziedāt?!… Tā arī šo Mākslas galaktiku varētu plest un plest un papildināt, atklājot arvien jaunas un jaunas zvaigznes. Pavisam zīmīgi ir arī pati nokļūšana izstādē pa augstām, stāvām trepēm, kā kāpjot – debesīs.”

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+