Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
3. maijs, 2017
Drukāt

Latvijas hokeja izlase Ķelnē var pozitīvi pārsteigt

foto: LETAfoto: LETA

Titulētākais treneris, pēdējo sešu gadu laikā optimālākais sastāvs un vienots kolektīvs – Latvijas hokeja izlase, ko šopavasar iedvesmo motīvs “Lauvas sirds”, līdz pasaules čempionātam nonākusi labās starta pozīcijās.

Vai atceraties, cik traģikomiski Latvijas hokejā aizritēja iepriekšējie pavasari? Pērn pa izlases ģērbtuvēm skraidīja žurkas, bija savi muļķi, žuļiki un citi kašķi. Uz tā fona gatavošanās 21. pasaules čempionātam elites divīzijā iznākusi gandrīz vai garlaicīga. Pagājušā gada rudenī Latvijas Hokeja federācijas tronī Kirovu Lipmanu nomainīja Aigars Kalvītis. Varu piekrist futbola aprindās labi zināmajam Emīlam Latkovskim, kurš šo procesu nodēvēja par nenopietnu – kongresa gaitā no Viestura Koziola azotes tika izvilkta Kalvīša kārts un biedri balsošanā pacēla rokas. Taču tādi bija apstākļi un, lai apspēlētu Lipmanu, vajadzēja pastrādāt aizkulisēs un būt pietiekami slīpētiem. Pēc tam jaunā vadība demonstrējusi pavisam citu menedžmenta līmeni.

Ar lielu baudu vēroju treniņprocesu Boba Hārtlija vadībā. Tāds komunikācijas un kultūras līmenis Latvijas hokejā vēl nav bijis, un to jūt gan spēlētāji, gan visa hokeja sabiedrība. Esmu dzirdējis, ka viens otrs mūsu treneris par Hārtliju vīpsnā vai vismaz domīgi rauc pieri, sak, viņš strādājot ar novecojušām metodēm. Acīmredzot mūsu spečuki jau ir nākamās desmitgades hokejā. Tik pašiem nav izdevies sasniegt ne desmito daļu no kanādieša paveiktā. Arī viņa tautietis Teds Nolans bija aizrautīgs runātājs, taču indiānim treniņu process bija savā ziņā haotisks, par taktiskajām shēmām vairāk domāja asistenti, bet pats uzņēmās iedvesmotāja lomu, kurā, ņemot vērā karstās asinis, iejutās vairāk nekā teicami. Tikmēr Bobs Hārtlijs hokejam pieiet daudz skrupulozāk, jo spēli uzvar nianses.

Vai visas viņa iestrādnes būs efektīgas ar Latvijas izlasi? Grūti spriest, ir vairāki faktori, kas rada jautājumus. Tikai Ķelnē redzēsim, vai fiziskā sagatavotība ir tik laba šāda spēles modeļa realizēšanai un vai aizsargu pieslēgšanos uzbrukumam pratīs piesegt komandas biedri. Katrā ziņā Hārtlija hokejs nav garlaicīgs, viņam labāk patīk 4:3 nekā 1:0. Pēdējās pārbaudes spēles jau radījušas optimismu, ka komanda būs kaujasspējīga un šķiet – te var gaidīt pozitīvus pārsteigumus. Vai vismaz – būs labāk kā iepriekšējos divos gados, kad cīnījāmies par palikšanu elitē. Nelielas bažas vien par aizsardzības līniju, kur trīs gados ļoti jauni hokejisti. Jācer, ka izturēs čempionāta spriedzi.

Organizatoriski izlasē ne viss gājis kā pa sviestu. Ģērbtuvē bija skuvekļi, banāni un kola, bet nebija – ģenerālmenedžera. Koziols uzskata, ka pie Latvijas hokeja resursu pieticības šos pienākumus varētu pildīt jebkurš, tomēr izrādījās, ka piezvanīt Mārtiņam Cipulim mēnesi ātrāk aizmirsa, pasaukt Jāni Spruktu laicīgāk – tāpat. Uz otro Hārtlijs izgājis pats, tātad apkārt esošie padomdevēji viņu jau bija norakstījuši un šķita, ka tādu uzvārdu piesaukt nemaz nevajag. Bet Jānis ņem un divos treniņos ielaužas līderu maiņās un pārbaudes mačos ir viens no redzamākajiem uzbrucējiem. Lai mums Ķelnē (un varbūt arī Parīzē!) daudz pozitīvu pārsteigumu!

Pasaules čempionāts startēs piektdien, bet Latvijai pirmā kauja sestdien pulksten 13.15 pret Dāniju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+